Mācekļi plūc vārpas sabatā
(Mk 2:23–28Lk 6:1–5)1 Tajā laikā Jēzus kādā sabatā gāja caur labības laukiem. Viņa mācekļi bija izsalkuši, un tie sāka plūkt vārpas un ēst. 2 Bet farizeji, to redzēdami, sacīja viņam: “Redzi, tavi mācekļi dara, ko sabatā nav atļauts darīt.” 3 Jēzus tiem sacīja: “Vai tad jūs neesat lasījuši, ko darīja Dāvids un tie, kas ar viņu bija, kad tie bija izsalkuši? 4 Kā viņš iegāja Dieva namā un ēda Dieva priekšā liktās upurmaizes, ko neklājās ēst nedz viņam, nedz tiem, kas ar viņu bija, bet vienīgi priesteriem. 5 Vai neesat lasījuši bauslībā, ka priesteri templī sabatā pārkāpj sabatu un tomēr ir bez vainas? 6 Bet es jums saku: šeit ir kas lielāks par templi. 7 Ja jūs saprastu, ko tas nozīmē – gribu žēlsirdību, ne upuri, jūs nenosodītu nevainīgos, 8 jo Cilvēka Dēls ir kungs pār sabatu.”
Vīrs ar paralizētu roku
(Mk 3:1–6Lk 6:6–11)9 Iedams prom no turienes, Jēzus iegāja viņu sinagogā. 10 Un, redzi, tur bija kāds cilvēks, kam bija paralizēta roka. Tie viņam jautāja: “Vai drīkst dziedināt sabatā?” – lai pēc tam varētu viņu apsūdzēt. 11 Bet viņš tiem sacīja: “Kurš no jūsu vidus, kam sabatā avs būtu iekritusi bedrē, to nesatvertu un nevilktu ārā? 12 Cilvēks ir daudz vērtīgāks par avi! Tādēļ ir atļauts sabatā labu darīt.” 13 Tad Jēzus tam cilvēkam sacīja: “Izstiep savu roku!” Viņš roku izstiepa, un tā kļuva vesela, tāda pati kā otra. 14 Farizeji, izgājuši laukā, tūlīt sāka apspriesties, kā viņu nodot nāvē.
Piepildās pravietojums par Dieva kalpu
15 Jēzus, to zinādams, aizgāja no turienes. Viņam sekoja liels ļaužu pūlis, un viņš tos visus dziedināja 16 un piekodināja, lai tie neatklāj, kas viņš ir, 17 ka piepildītos, ko Kungs caur pravieti Jesaju ir sacījis:
18 redzi, mans kalps, ko es esmu izredzējis,
mans mīļotais, uz ko man labs prāts;
es likšu uz viņu savu Garu,
un viņš pasludinās pagāniem tiesu.
19 Nedz viņš ķildosies,
nedz kliegs, nedz arī kāds dzirdēs uz ielām viņa balsi.
20 Ielūzušu niedri viņš nenolauzīs,
un kvēlojošu dakti viņš nenodzēsīs,
kamēr viņš novedīs tiesu līdz uzvarai;
21 un pagāni cerēs uz viņa vārdu.
Grēks pret Svēto Garu
(Mk 3:20–30Lk 11:14–23Lk 12:10)22 Tad pie viņa atnesa dēmona apsēstu, kas bija akls un kurlmēms, un viņš to dziedināja, tā ka tas varēja runāt un redzēt. 23 Un viss ļaužu pūlis brīnījās un sacīja: “Vai tik šis nav Dāvida dēls?” 24 Bet farizeji, to dzirdēdami, sacīja: “Šis jau izdzen dēmonus ne citādi kā ar Belcebula, dēmonu valdnieka, palīdzību!” 25 Jēzus, viņu domas zinādams, teica: “Ikviena valsts, kas sevī sašķēlusies, tiks izpostīta, un neviena pilsēta vai nams, kas sevī sašķēlies, nepastāvēs. 26 Ja jau sātans izdzen sātanu un ir sevī sašķēlies, kā tad viņa valstība pastāvēs? 27 Ja es izdzenu dēmonus ar Belcebula palīdzību, kā tad jūsu dēli tos izdzen? Tādēļ viņi būs tie, kas jūs tiesās. 28 Bet, ja es izdzenu dēmonus ar Dieva Garu, tad Dieva valstība jau ir atnākusi pie jums. 29 Vai – kā var kāds ieiet stipra vīra namā un izlaupīt viņa mantu, ja stipro vispirms nesasien; tikai tad viņš varēs tā namu izlaupīt. 30 Kas nav ar mani, tas ir pret mani, un, kas ar mani nesavāc, tas izkaisa. 31 Tādēļ es jums saku: jebkurš grēks un jebkura zaimošana tiks cilvēkiem piedota, bet Svētā Gara zaimošana netiks piedota. 32 Ja kāds ko sacīs pret Cilvēka Dēlu, tam tiks piedots, bet, kas ko runās pret Svēto Garu, tam netiks piedots nedz šajā, nedz nākamajā laikā.
Koku pazīst pēc augļiem
(Lk 6:43–45)33 Vai nu padariet koku labu un viņa augļus labus, vai arī padariet koku nelāgu un viņa augļus sliktus! Koku taču pazīst pēc tā augļiem. 34 Jūs čūsku dzimums! Kā jūs varat runāt labu, būdami ļauni, jo no pārpilnas sirds mute runā. 35 Labs cilvēks no savas sirds labumu krājumiem dod labo, bet ļaunais – no ļaunā krājumiem dod ļauno. 36 Bet es jums saku: par visu tukšo runāšanu, ko cilvēki runājuši, tiesas dienā tiem būs jānorēķinās. 37 Jo pēc saviem vārdiem tu tiksi attaisnots un pēc saviem vārdiem tu tiksi notiesāts.”
Jonas zīme
(Mk 8:11–12Lk 11:29–32)38 Tad pie viņa vērsās rakstu mācītāji un farizeji un sacīja: “Skolotāj, mēs no tevis vēlamies kādu zīmi redzēt.” 39 Jēzus tiem atbildēja: “Samaitāta un laulības pārkāpēju paaudze meklē zīmi, bet cita zīme tai netiks dota kā vien pravieša Jonas zīme. 40 Kā Jona trīs dienas un trīs naktis bija milzu zivs vēderā , tā arī Cilvēka Dēls trīs dienas un trīs naktis būs zemes sirdī. 41 Ninivieši celsies tiesas dienā pret šo paaudzi un to notiesās; jo, kad Jona sludināja, tie atgriezās no grēkiem. Un, redzi, šeit ir vairāk nekā Jona. 42 Dienvidu ķēniņiene celsies tiesas dienā pret šo paaudzi un to notiesās, jo viņa nāca no tālām zemēm dzirdēt Sālamana gudrību; un, redzi, šeit ir vairāk nekā Sālamans.
Nešķīstā gara iemājošana cilvēkā
(Lk 11:24–26)43 Kad nešķīstais gars no cilvēka ir izgājis, tas apstaigā izkaltušas vietas, meklēdams mieru, bet neatrod. 44 Tad tas saka: es atgriezīšos savā mājoklī, no kura izgāju. Un atnācis viņš atrod to brīvu, izslaucītu un uzpostu. 45 Tad viņš iet un ņem sev līdzi septiņus citus garus, par sevi ļaunākus, un iegājuši tie tur mājo. Un beigās šim cilvēkam kļūst daudz ļaunāk, nekā bija sākumā. Tā notiks arī šai ļaunajai paaudzei.”
Jēzus māte un brāļi
(Mk 3:31–35Lk 8:19–21)46 Jēzum uz ļaužu pūli vēl runājot, redzi, viņa māte un brāļi stāvēja ārpusē un meklēja iespēju ar viņu runāt. 47 Kāds viņam sacīja: “Redzi, tava māte un tavi brāļi stāv ārā un grib ar tevi runāt.” 48 Tad Jēzus šim runātājam atbildēja: “Kas ir mana māte un mani brāļi?” 49 Un, ar roku norādīdams uz saviem mācekļiem, viņš teica: “Redzi, mana māte un mani brāļi! 50 Ikviens, kas darīs mana debesu Tēva gribu, ir mans brālis un mana māsa, un mana māte.”
XII.
K. Jezus īt par labeibas lauku.
1 Tamā laikā Jezus gōja sabatā par labeibas teirumu. Jō mōcekli, byudami izolkuši, sōce plyukt vōrpas un ēst. 2 Tū radzādami, farizeji Jam saceja: Raug, tovi mōcekli dora tū, kas sabatā dareit ir nūlīgts.
3 Bet Jys atbiļdēja: Vai jyus nalasejot, kū padareja Davids, kad jys un jō leidzgōjēji beja izolkuši? 4 Kai jī, īgōjuši Dīva nomā, ēde upuru maizi, kuru ni jys, ni jō leidzgōjēji nadreikstēja ēst, bet tik vīn prīsteri. 5 Vai jyus naasat lasejuši lykumā, ka sabatūs svētneicā prīsteri lauž sabata mīru un tūmār ir bez vaiņas? 6 Es jums soku, ka te ir kas lelōks par svētneicu. 7 Jo jyus byutu saprotuši kū tys nūzeimoj: Na upuru, bet žāļsirdeibas grybu, tad nabyutu navaineigūs nūtīsōjuši. 8 Cylvāka Dāls ir tadei sabata Kungs.
Izdzīdynōšona sabatā.
9 Aizīdams nu turīnes tōļōk, Jys īgōja jūs synagōgā. 10 Un, raug, tur beja vīns cylvāks ar nūkoltušu rūku. Jī nu Jō vaicōja: Vai breivi sabatā dzīdynōt? — jī meklēja pamata, lai Jū apsyudzātu. Bet Jys tim atbiļdēja: 11 Kurs tad nu jums byutu taids cylvāks, kas, ka sabata dīnā īkrystu dūbē vīneigō vuška, najemtu un navylktu jōs ōrā? 12 Cik gon cylvāks ir vērteigōks par vīnu vušku. Tai tad, sabatā lobu dareit ir atļauts. 13 Tad jys saceja tam cylvākam: Izstīp sovu rūku. Tys izstīpe, un jei palyka vasala, kai ūtrō.
14 Bet farizeji, izgōjuši ōrā, nūturēja apsprīdi par tū, kai Jū nūnōvātu.
15 Zynōdams tū, Jezus aizgōja nu turīnes prūjom. Daudzi ļaužu gōja Jam pakaļ, un Jys vysus dareja vasalus, 16 un aizlīdze jim par Jū runōt, 17 lai izapiļdeitu pravīša Izaja vōrdi, kurs saceja:
18 Raug, tys ir muns kolps, kuru Es sev izlaseju,
Muns nūmīļōtais, kurā muna dvēsele atrūn gondarejumu.
Uz Jō Es likšu sovu Goru,
Un Jys sludynōs pogōnim taisneibu.
19 Jys nasastreidēs un naklaigōs,
Nivīns uz laukumim Jō bolsa nadzērdēs.
20 Jys nanūlauzs aizlaustōs nīdres
Un naapdzēss degļa, kurs vēļ kvēļ,
Koleidz Jys taisneibu pīvess pi uzvaras.
21 Un Jō vōrds ir pogōnu cereiba.
22 Tad atnese pi Jō vīnu valna apsāstū, kas reizē beja okls un māms. Un Jys tū padareja vasalu tai, ka māmais runōja un redzēja. 23 Ļaužu bori breinōjōs un saceja: Vai tik šytys nav Davida Dāls? 24 Bet farizeji, tū dzērdādami, saceja: Jys cytaiž naizdzan valnu, kai tik caur ļaunūs goru vērsinīku Beļzebubu.
Ļaunais gors sovejūs orā nadzan.
25 Bet Jezus, zynōdams jūs dūmas, jim saceja: Ikvīna vaļsts, kura poša sevī ir sasaškāluse, izniks; nivīns mīsts un nivīna sāta, kurs pats sevī ir sasaškēlis, napastōvēs. 26 Jo satans dzan ōrā satanu, tad pats sevī ir sasaškēlis: un kai tad pastōvēs jō kēnests? 27 Un jo es caur Beļzebubu izdzanu ļaunūs gorus, caur kū tad izdzan tūs jyusu dāli? 28 Tōpēc jī byus jyusu tīsōtōji. Bet, jo Es ļaunūs gorus izdzanu ar Dīva Goru, tad patīši Dīva vaļsteiba pi jums ir atgōjuse. 29 Un kai gon var kas, īprīkš nasasējis styprō, īsalauzt styprō mōjā un izlaupeit jō montu? — Tad tikai jys varēs jō mōju izlaupeit. 30 Kas nav ar Mani, tys ir pret Mani; kas ar Mani nakrōj, tys izbōrsta.
31 Tōdēļ jums soku: Ikvīns grāks un zaimōšona cylvākim byus atlaists, bet zaimōšona pret Goru atlaista nabyus. 32 Kas pasoka vōrdu pret Cylvāka Dālu, tam tiks atlaists; bet jo kas saceis pret Svātū Goru, tam natiks atlaists ni šamā pasaulī, ni nōkūšā. 33 Vai kūku atzeistit par lobu un jō augli par lobu; vai ari kūku atzeistit par nalobu un jō augli par nalobu. Kūku tadei pazeist nu jō auglim. 34 Jyus čyusku dzymums! Kai tad jyus byudami ļauni varat lobu runōt? Tadei nu sirds pōrpiļneibas mute runoj. 35 Lobs cylvāks nu sova lobō krōjuma izjam lobu, ļauns cylvāks nu sova ļaunō krōjuma izjam ļaunu. 36 Un Es jums soku: Nu ikvīna tukša vōrda, kū cylvāki runoj, byus tīsas dīnā jōnūdūd rēkins. 37 Tai tad, atkōreigi nu sovim vōrdim, tu tiksi attaisnōts, un atkōreigi nu sovim vōrdim, tu tiksi nūtīsōts.
Jonasa zeime.
38 Tad daži Rokstim mōceitī un farizeji jēme vōrdu un Jam saceja: Mōceitōj, mes grybam redzēt nu Tevis zeimi.
39 Bet Jys tim atbiļdēja saceidams: Ļauns un lauleibas lauzējs dzymums zeimes pīprosa, bet cyta zeime jam nabyus dūta, kai tik pravīša Jonasa zeime. 40 Kai Jonass nūbeja trejs dīnas un trejs naktis lelzivs vādarā, tai Cylvāka Dāls byus trejs dīnas un trejs naktis zemes sirdī. 41 Ninivīši pasaceļs pi tīsas pret šū dzymumu un jū nūtīsōs, jo jī, Jonasa sludynōšonas dēļ, atsagrīze nu grākim, un, raug, te ir lelōks na kai Jonass. 42 Dīnvydu kēnenīne ceļsīs pi tīsas pret šū dzymumu un jū nūtīsōs; jo jei atgōja nu zemes gola, lai dzērdātu Salomona gudreibu, bet, raug, te ir lelōks na kai Salomons.
Atpakaļ krisšona grākūs.
43 Kad naškeistais gors izīt nu cylvāka, tad jys moldōs pa izkoltušom vītom un meklej sev atpyutas, bet naatrūn. 44 Tad soka: Grīzšūs atpakaļ uz sovu mōju, nu kurīnes asu izgōjis. Un jys atgōjis atrūn jū breivu, izslauceitu un izpuškōtu. 45 Tad īt, pajam ar sevi septeņus cytus, ļaunōkus par sevi gorus, un sagōjuši tur dzeivoj; un pādejais tō cylvāka stōvūklis ir ļaunōks par pyrmū. Taipat nūtiks ari ar šytū ļaunū dzymumu.
K. Jezus radinīki.
46 Koleidz Jys vēļ ļaudim runōja, raug, Jō mōte un Jō brōli stōvēja ōrā, grybādami ar jū runōt. 47 Kaut kas Jam pasaceja: Raug, Tova mōte un Tovi brōli stōv ōrā un grib ar Tevi runōt. 48 Bet Jys tam saceitōjam atbiļdēja: Kas ir muna mōte un kas ir muni brōli? 49 Un, pastīpis rūku uz sovim mōceklim, saceja: Raug, — muna mōte un muni brōli! 50 Kas pylda muna debeseigō Tāva grybu, tys ir muns broļs, mōsa un mōte.
