Jonas lūgšana
1 Bet Kungs sūtīja lielu zivi, lai tā aprij Jonu; un Jona bija zivs vēderā trīs dienas un naktis. 2 Un Jona lūdza Kungu, savu Dievu, no zivs vēdera, 3 sacīdams:
“Savā postā piesaucu Kungu, un viņš man atsaucās,
no pekles vēdera brēcu – tu izdzirdēji mani.
4 Tu iesviedi mani dzelmē, jūras serdē!
Straumes apjoza mani.
Visas tavas šļākas un bangas pār mani gāzās!
5 Un es teicu – esmu padzīts no tavām acīm,
kad atkal ieraudzīšu tavu svēto templi?!
6 Ūdeņi kļāvās pār mani.
Dzelme mani apjoza, aļģes vijās ap galvu.
7 Nokāpu līdz kalnu pamatiem.
Zeme slēdzās pār mani uz mūžiem –
tu manu dzīvību cēli no bedres,
Kungs, mans Dievs!
8 Kad izvārga mana dvēsele, atcerējos Kungu;
pie tevis mana lūgšana cēlās – tavā svētajā templī!
9 Kas pie nīcīgiem elkiem vēršas, noliedz žēlastību;
10 bet es, skaļi pateikdams, tev upurēšu,
ko esmu solījies, samaksāšu –
glābiņš pie Kunga!”
11 Un Kungs pavēlēja zivij, un tā izvēma Jonu krastā.
