II.
Nūrōdejumi dvēseļu vadeišonā.
1 Bet tu sludynoj tū, kas saskan ar vasalū mōceibu: 2 Vaci veirīši lai ir attureigi, cīneigi, gūdprōteigi, vasali ticeibā, mīlesteibā un pacīteibā. 3 Tai pat arī vacōs sīvītes sovā izaturēšonā lai ir svātajim pīdīneigā tārpā, jōs nadreikst cytus apmalōt, ni arī pasadūt dzeršonai; jōs lai ir kai paraugs lobā. 4 Un jom jaunōs sīvītes jōīmōca mīļōt sovus veirus un bārnus, 5 byut saprateigom, teirom, (attureigom), strōdeigom, mōjā lobom un sovim veirim padūtom, lai Dīva Vōrds natyktu saimōts. 6 Tai pat arī jaunūs veirīšus uzaicynoj uz gūdprōteigu dzeivi. 7 Un vysā kamā dūd jim pats lobu dorbu paraugu. Mōceibā esi gūdprōteigs un cīneigs. 8 Ikvīns vōrds lai ir vasals un bez ībyldumim, lai pretinīks teik aizkaunāts un nikō ļauna par mums navar pasaceit.
9 Vērgi lai ir vysā paklauseigi sovim kungim, lai jim īpateik un pretim lai narunoj. 10 Lai jī nav nikamā nūdeveigi, bet gon vysā piļneigi uzticeigi, lai jī Dīva myusu Pesteitōja mōceibu vysā kamā greznōtu.
11 Dīva žēlesteiba, kas visim cylvākim nas pesteišonu, ir pasarōdejuse. 12 Un jei myusus vad uz tū, lai mes nu bezdīveibas un pasauleigūs izprīcu atsateiktu un mūdri, taisneigi un dīvabaileigi šymā pasaulī dzeivōtu, 13 un pastōvātu svēteigā cereibā uz myusu lelō Dīva, Pesteitōja Jezus Kristus gūdeibas pasarōdeišonu. 14 Jys pats sevi atdeve, lai myusus nu ikvīnas nataisneibas izpesteitu un sev sagatavōtu teiru tautu, kas lobūs dorbūs ir centeiga. 15 Tai mōci, pamūdynoj un pōrsorgoj vysā nūpītneibā, un lai nivīns tevis napasmōdej.
Sludini veselīgo mācību!
1 Bet tu māci visu, kas saskan ar veselīgo mācību: 2 lai vecākie vīri ir skaidrā prātā, cienījami, saprātīgi un veseli ticībā, mīlestībā un izturībā. 3 Tāpat vecākās sievas lai uzvedas svētbijīgi, nav nedz apmelotājas, nedz pārmērīgi nodevušās vīna dzeršanai, bet lai māca krietnumu. 4 Lai viņas mudina jaunās sievas mīlēt savus vīrus un bērnus, 5 būt saprātīgām un šķīstām, un saimnieciskām, pakļāvīgām saviem vīriem, tā lai Dieva vārds nav zaimots. 6 Skubini arī jaunekļus būt prātīgiem, 7 pats visur esi paraugs labos darbos, mācībā esi nosvērts un krietns – 8 lai tava runa ir veselīga un nevainojama, tā ka pretinieks, nevarēdams par mums teikt neko ļaunu, paliktu kaunā. 9 Lai kalpi visās lietās ir pakļāvīgi saviem kungiem, tiem iztop un nerunā pretī, 10 lai viņi nezog, bet visur parāda krietnu uzticamību, lai būtu par rotu mūsu glābēja Dieva mācībai. 11 Dieva glābēja žēlastība ir atspīdējusi visiem cilvēkiem, 12 tā mūs audzina, lai mēs atmestu bezdievību un pasaulīgās iekāres un lai mēs dzīvotu šajā laikā saprātīgi, taisni un godbijīgi, 13 laimīgā cerībā un gaidīdami uz lielā Dieva un mūsu glābēja Jēzus Kristus godības atklāšanos. 14 Viņš sevi ir nodevis par mums, lai mūs izpirktu no visas ļaundarības un šķīstītu sev par izredzētu tautu, dedzīgu uz krietniem darbiem. 15 To māci, uz to aicini un to panāc ar savas ietekmes spēku. Neviens lai tevi nenoniecina!
