II.
1 Tai tad, metit molā ikvīnu ļaunumu, ikvīnu viļteibu, līkuleibu un skaudeibu un ikvīnu aprunōšonas veidu. 2 Kai jaunpīdzymušī bārni kōrojit pēc goreiga, navyltōta pīna, lai caur tū izaugtu pesteišonai. 3 Jyus jau asot baudejuši cik Kungs ir lobs.
4 Ejat pi Jō klōtu kai pi dzeiva akmiņa, kurs lai gon nu cylvākim atmasts, pi Dīva ir izlaseits un gūdynōts. 5 Ļaunit arī jyusus kai dzeivūs akmiņus ībyuvēt goreigajā svētneicā, svātajā prīstereibā, lai caur Jezu Kristu uzupurātu goreigu, Dīvam pateikamu upuri. 6 Rokstūs ir teikts: Raug, es Sionā īlyku akmini, vīnu izlaseitu dōrgu styurakmini, un kas Jam tic, tys aizkaunāts natiks.
7 Un jums, kas tycat, tys gūds pīdar; bet par naticeigajim ir saceits: Tys akmiņs, kuru byuvātōji atmete, ir palicis par styura akmini, 8 un leidz ar tū par pakrisšonas akmini un pīdauzeibas klinti. Jī nu jō īsaļaunoj, jo jī vōrdam nav paklauseigi; tai tys jim ir nūlamts.
9 Bet jyus asot izlaseitō ciļts, kēniškeigō prīstereiba svāto tauta, adoptātō tauta; jums ir jōsludynoj tō breinumdorbi, kurs jyusus nu tymseibas paaicynōja uz sovu apbreinojamū gaismu. 10 Kaidreiz jyus bejot na tauta, bet tagad jyus asot Dīva tauta; agrōk jums apžālōšonas nabeja, bet tagad jyus asot apžālōti.
11 Nūmīļōtī, es jyusus uzaicynoju: Kai svešinīki un ceļaveiri jyus atsaturit nu mīseigajom īgrybom, kuras karoj pret dvēseli. 12 Storp pogōnim dzeivojit gūdeigi. Tad tī, kas jyusus pasmōdēja kai ļaundarus, redzēs jyusu lobūs dorbus un apraudzeišonas dīnā slavēs Dīvu.
13 Kunga dēļ esit padeveigi ikvīnai cylvāku vērseibai, kai kēneņam, kas stōv pōri par vysim, 14 tai arī pōrvaļdnīkim, kurus jys ir syutejis lai nūstrōpātu ļaundarus un atolgōtu loba dareitōjus. 15 Dīva gryba ir šaida: Jyus ar lobu dzeivi nūklusynōsit nagudrūs cylvāku nazynōšonu. 16 Jyus asot breivi, bet jyus breiveibas nadreikstit izlītōt kai apsaga ļaunumam. Jums jōir kai Dīva kolpim. 17 Cīnejit vysus, mīļojit brōļus, beistitēs Dīva, gūdojit kēneņu.
18 Jyus kolpi bailē esit padeveigi sovim kungim, na tikvīn labsirdeigim un rōmim, bet arī borgajim. 19 Tei ir žēlesteiba, jo kaids tōpēc, ka ir apzineigs pret Dīvu, cīš sōpi, kura jam nataisneigi teik dareita. 20 Kas tad tei byutu par slavu, jo jyusus pōrmōceitu pōrkōpumu dēļ un jyus cīstu? Bet gon tad ir žēlesteiba pi Dīva, jo jyus sōpes cīšat lobu dareidami. 21 Uz tū jyus asot aicynōti. Arī Kristus par jums ir cītis un jums pīmāru atstōjis, lai jyus ītu pa Jō pādim. 22 Jys napadareja nivīna grāka un Jō mutē nav atrosta nikaida viļteiba. 23 Kad Jū pasmōdēja, Jys pretim napasmōdēja, Jys cīte, bet napīdraudēja. Un Jys sovu lītu atvēlēja Tam, kas tīsoj taisneigi. 24 Jys pats sovā mīsā myusu grākus aiznese uz kūka (krysta), lai mes, grākim nūmyruši, dzeivōtu taisneibai. Caur Jō cērtumim jyus asot atgyvuši veseleibu. 25 Jā, jyus bejot kai nusamaļdejušōs vuškas, bet tagad jyus asot atsagrīzuši pi sovu dvēseļu ganeitōja un sorgōtōja.
Dzīvais akmens un izredzēto cilts
1 Tādēļ atmetiet visu ļaunprātību un jebkādu viltību, izlikšanos, skaudību un visādu mēlnesību, 2 kā nupat piedzimuši bērni alkstiet pēc tīra garīga piena, lai, to baudot, jūs kļūtu pieauguši pestīšanai – 3 ja vien jūs esat baudījuši, cik Kungs ir labs. 4 Jūs nākat pie viņa, pie dzīvā akmens, kas cilvēku atmests, bet Dieva izredzēts un dārgs. 5 Arī jūs paši kā dzīvi akmeņi tiekat uzcelti par garīgu namu, lai jūs būtu par svētu priesterību Dievam un pienestu garīgus, Dievam tīkamus upurus caur Jēzu Kristu. 6 Tādēļ Raksti saka:
redzi, es lieku Ciānā stūrakmeni,
izredzētu un dārgu,
un ikviens, kas uz to tic, netiks apkaunots nekad.
7 Jums, ticīgajiem, tas ir gods, bet neticīgajiem –
akmens, ko nama cēlāji ir atmetuši.
Šis akmens ir kļuvis par stūrakmeni
8 un arī
par klupšanas akmeni,
un piedauzības klinti.
Tie, kas netic vārdam, klūp pār šo akmeni, tas viņiem arī lemts.
9 Bet jūs esat izredzēta cilts, ķēnišķa priesteru saime, svēta tauta, tā īpašums, kas jūs no tumsas ir aicinājis savā brīnumainajā gaismā, lai jūs sludinātu viņa izcilos darbus – 10 jūs, kas reiz nebijāt Dieva tauta, bet tagad esat Dieva tauta, jūs, kas nebijāt apžēloti, tagad esat kļuvuši apžēloti.
Dzīvojiet kā Dieva kalpi!
11 Mīļotie, es jūs kā ienācējus un svešiniekus šajā pasaulē aicinu atturēties no miesas iekārēm, kas visas karo pret dvēseli. 12 Esiet krietni, dzīvojot starp pagāniem, lai par tām lietām, kurās tie nosoda jūs kā ļaundarus, tie, vērodami jūsu labos darbus, slavē Dievu piemeklēšanas dienā. 13 Pakļaujieties Kunga dēļ ikvienai cilvēku vidū iedibinātai varai, vai tas būtu ķēniņš, kas ir pār visiem, 14 vai valdītāji, kas caur viņu sūtīti, lai tie ļaundarus sodītu un tos, kas labu darījuši, uzslavētu! 15 Jo tāda ir Dieva griba, ka tie, kas labu dara, apklusina nesaprātīgu ļaužu nezināšanu. 16 Būdami brīvi, neizmantojiet savu brīvību kā ļaunuma aizsegu, bet esiet kā Dieva kalpi, – 17 godājiet visus, mīliet ticības brāļus, bīstieties Dieva, godiniet ķēniņu –
Arī Kristus ir pacietis netaisnību
18 kalpi lai visā bijībā pakļaujas saviem kungiem – ne tikai labajiem un laipnajiem, bet arī nelietīgajiem. 19 Tā ir Dieva žēlastība, ja kāds, netaisnīgi ciezdams, panes bēdas, apzinoties Dieva klātbūtni. 20 Kāda gan slava ir, ja izturat, kad saņemat sitienus apgrēkošanās dēļ? Bet, ja izturat un ciešat laba darba dēļ, Dieva priekšā tā ir žēlastība. 21 Uz to jūs esat aicināti, jo arī Kristus ir cietis jūsu dēļ, atstādams jums paraugu, lai jūs sekotu viņa pēdās. 22 Viņš grēku nav darījis, nedz viltus ir skanējis no viņa mutes. 23 Kad viņu zākāja, viņš nezākāja pretī, ciezdams viņš nedraudēja, bet padevīgi nodeva sevi tiesātājam pēc likuma. 24 Viņš mūsu grēkus savā miesā labprātīgi uznesa pie krusta , lai mēs, miruši grēkiem, sāktu dzīvot taisnu dzīvi; ar viņa brūcēm jūs esat dziedināti. 25 Jūs bijāt kā klīstošas avis, bet tagad esat atgriezušies pie sava Gana un dvēseļu Sarga.
