VIII.
Breineiga maizes pavairōšona.
1 Tamōs dīnōs otkon beja sasalasejis daudz ļaužu. Tai kai jim nabeja kō ēst, Jys, pasaucis pi sevis mōcekļus, jim saceja: 2 Maņ žāļ tūs ļaužu, jo jī jau trejs dīnas, kai pi Manis palīk, un jim nav kō ēst. 3 Jo Es jūs naādušus palaisšu uz sātu, tad jī ceļā pagurs, jo daži ir nu tōlīnes atgōjuši. 4 Bet mōcekli atbiļdēja: Kai gon te tuksnesī varātu jūs pabarōt ar maizi? 5 Jys nu jim vaicōja: Cik kukuļu maizes jums ir? Jī atbiļdēja: septeni.
6 Tad Jys pavēlēja ļaudim sēstīs pi zemes. Un pajēmis tūs septeņus maizes kukuļus, svēteja, lauze jūs un deve sovim mōceklim, lai jī izdaleitu. Un jī izdaleja ļaudim. 7 Jim beja ari dažas zivteņas. Jys svēteja ari tōs un lyka jōs izdaleit. 8 Ļaudis ēde un topa seiti. Nu palykušim gabalenim pīlaseja vēļ septeņus peitiņus.
9 (Ādōju) beja ap četrom tyukstūšom. Tad Jys jūs atlaide. 10 Un tyuleņ Jys ar sovim mōceklim īkōpe laivā un aizbrauce uz Dalmanuta’s apgobolu.
Zeime nu dabasim.
11 Tad atgōjuši farizeji sōce ar Jū streidētīs, un, Jū kārdynōdami, jī pīpraseja nu Jō zeimes nu dabasim. 12 Bet Jys, sevī gryuši nūsapyutis, saceja: Kamdēļ šytys dzymums pīprosa zeimes? Patīši, Es jums soku, šytam dzymumam zeime natiks dūta. 13 Tai Jys, jūs pametis stōvūt, īkōpe laivā un pōrsacēle uz ūtrū krostu.
Farizeju raugs.
14 Un jī beja aizmērsuši pajemt leidza maizi. Tik vīns vīneigais maizes kukuļs beja leidza laivā. 15 Bet Jys pōrsorgōdams jim saceja: Esit uzmaneigi, sorgojites nu farizeju rauga un nu Eroda rauga. 16 Bet jī runōjōs sovā storpā, un vīns ūtram saceja: mums nav maizes. 17 Jezus, tū nūmaneidams, jim saceja: Kōpēc dūmojat par tū, ka jums nav maizes? Vai tad vēļ jyus nazynat un nasaprūtat? Na jau jyusu sirds vēļ ir aizcītynōta? 18 Vai tad, byudami redzeigi, naradzat un dzērdeigi nadzēržat? Vai jyus vairs naatminit tō, 19 kai Es pīcus maizas kukuļus — laužu pīcom tyukstūšom? Un cik peitiņu pylnu pīlasejot nu gabalenim? 20 Divpadsmit — tī Jam atbiļdēja. Un kad Es septeņus maizes kukuļus tom četrom tyukstūšom, cik tad pylnu peitiņu jyus pīlasejot? Tī atbiļdēja: septeņus. 21 Tad Jys jim saceja: Kai tad jyus nasaprūtat?
Oklō izveseļōšona.
22 Tad jī atgōja uz Betsaidu. Te atvede pi Jō vīnu oklū un lyudze, lai Jys pi jō pīsadūrtu. 23 Un Jys, pajēmis oklū aiz rūkas, izvede jū ōrpus sadžas. Tad, savyldzynōjis ar slīkom jam acis un uzlicis uz jō sovas rūkas, vaicōja, vai jys kaut kū redz. 24 Tys pasavēris saceja: Es radzu cylvākus staigojam, kai kūkus. 25 Pēc tam Jys otkon uzlyka rūkas uz jō acim; tad tys sōce vērtīs un tai palyka vasals, ka varēja vysu labi redzēt. 26 Tad Jys aizsyuteja jū uz jō sātu un saceja: Naej vairs sadžā.
Pītera izzeišona.
27 Tad Jezus ar sovim mōceklim nūgōja uz Filipa Cezarejas mīstim. Pa ceļam Jys nu sovim mōceklim vaicōja: Kū soka ļaudis, kas Es asūt? 28 Tī Jam atbiļdēja saceidami: ka asūt Jōņs Kristeitōjs, citi, — ka asūt Eliass, citi otkon, — ka asūt vīns nu pravīšim. 29 Tad Jys nu jim vaicōja: Un kū sokat jyus, kas Es asu? Pīters Jam atbiļdēja: Tu esi Kristus. 30 Tad Jys jim pīsaceja, ka nikam par Jū nastōsteitu.
K. Jezus īprīkš pasludynōj sovas cīsšonas.
31 Un Jys sōce tūs mōceit, ka Cylvāka Dālam byus daudz jōcīš nu vacōkim, vērsgoreidznīkim un Rokstim mōceitim, jōbyun atmastam un nūnōvātam, bet pēc trejom dīnom Jys otkon augšamceļsīs. 32 Jys tū runōja vysā skaidri un atklōti. Tūlaik Pīters, atsaucis Jū pi sevis, sōce Jū pīrunōt. 33 Bet Jys, atsagrīzis un pasavēris uz sovim mōceklim, pīdraudēja Pīteram, un saceja: Ej nūst nu Manis, satan! Jo tev nav prōtā tys, kas ir Dīva, bet gon tys, kas cylvāku.
Pakaļīšona K. Jezum.
34 Pēc tam, pīsaucis pi sevis ļaudis reizē ar sovim mōceklim, jim saceja: Jo kas grib īt Maņ pakaļ, tys lai aizalīdz pats sevis, un, pajēmis sovu krystu, lai īt Maņ pakaļ. 35 Tadei, jo kas gribēs sovu dvēseli izglōbt, tys jū pazaudēs. Bet kas sovu dvēseli pazaudēs Manis dēļ un Evangelija dēļ, tys jū izglōbs. 36 Kū gon leidzēs cylvākam vysa pasauļa īmontōšona, jo jys pazaudēs sovu dvēseli? 37 Kū gon cylvāks var dūt, lai sovu dvēseli atpērktu? 38 Kas tad kaunēsīs Manis un Munu vōrdu pret šytū lauleibas lauzūšū un grēceigū tautu, tō aizakaunēs ari Cylvāka Dāls, kad Jys atīs sova Tāva gūdā reizē ar svātajim eņgelim.
Četru tūkstošu paēdināšana
(Mt 15:32–39)1 Tanīs dienās, kad atkal liels ļaužu pūlis pulcējās un tiem nebija ko ēst, Jēzus pieaicināja savus mācekļus un tiem sacīja: 2 “Man ļoti žēl šo ļaužu, jo tie jau trīs dienas ir pie manis un tiem nav ko ēst. 3 Un, ja es tos neēdušus atlaidīšu uz mājām, viņi ceļā novārgs, jo daži ir nākuši no tālienes.” 4 Uz to viņa mācekļi sacīja: “Kas šeit tuksnesī šos ar maizi var pabarot?” 5 Bet viņš tiem jautāja: “Cik maizes jums ir?” Un tie atbildēja: “Septiņas.” 6 Tad viņš lika ļaužu pūlim apsēsties zemē. Un, paņēmis šīs septiņas maizes, viņš pateicās, lauza un deva saviem mācekļiem, lai viņi tās pasniegtu, un viņi pasniedza tās ļaudīm. 7 Un vēl viņiem bija arī nedaudz zivtiņu, un pateicies viņš lika tās izdalīt. 8 Un viņi paēda un bija sāti, un tie salasīja ar pārpalikušajiem maizes gabaliem septiņus lielus grozus. 9 Paēdušo bija ap četri tūkstoši. Un viņš tos atlaida. 10 Tūlīt iekāpis laivā, viņš ar saviem mācekļiem pārcēlās uz Dalmanutas apvidu.
Farizeji prasa Jēzum zīmes
(Mt 16:1–4)11 Tad pie viņa nāca farizeji un sāka ar viņu strīdēties, un izaicinādami prasīja viņam kādu zīmi no debesīm. 12 Viņš dziļi nopūtās un sacīja: “Kādēļ šī paaudze meklē zīmi? Patiesi es jums saku: šai paaudzei nekāda zīme netiks dota.” 13 Un, tos atstājis, viņš atkal iekāpa laivā un cēlās pāri uz otru malu.
Jēzus brīdina no farizeju un Hēroda rauga
(Mt 16:5–12)14 Bet tie bija aizmirsuši paņemt līdzi maizi, vairāk viņiem nebija kā tikai viena maize laivā. 15 Un viņš tiem piekodināja: “Pielūkojiet, sargieties no farizeju rauga un Hēroda rauga!” 16 Un tie pārrunāja savā starpā, ka tiem nav maizes. 17 To nopratis, Jēzus tiem sacīja: “Kādēļ jūs spriežat par to, ka jums nav maizes? Vai tad jūs vēl neaptverat un nesaprotat? Vai jums sirds vēl ir nocietināta? 18 Jums ir acis, bet jūs neredzat? Jums ir ausis, bet jūs nedzirdat? Vai jūs neatceraties, 19 kad es tās piecas maizes pieciem tūkstošiem lauzu, cik grozu ar maizes gabaliem jūs pielasījāt?” Tie viņam saka: “Divpadsmit.” 20 “Un, kad tās septiņas – četriem tūkstošiem, cik pilnu grozu ar maizes gabaliem jūs pielasījāt?” Un tie viņam atbildēja: “Septiņus.” 21 Un viņš tiem jautāja: “Vai jūs vēl nesaprotat?”
Aklā vīra dziedināšana Bētsaīdā
22 Tad viņi nāca Bētsaīdā. Pie viņa atveda kādu aklo un lūdza viņu, lai viņš tam pieskaras. 23 Paņēmis aklo pie rokas, viņš izveda to no ciema un, spļāvis viņa acīs, uzlika tām rokas un jautāja: “Vai tu ko redzi?” 24 Un, acis pavēris, tas sacīja: “Es redzu cilvēkus, kokiem līdzīgus, staigājam.” 25 Tad viņš atkal uzlika rokas tā acīm, un viņa acis atvērās, un viņš kļuva vesels un redzēja visu skaidri. 26 Tad viņš to sūtīja uz mājām, sacīdams: “Dodies uz savām mājām un nevienam ciemā neko nestāsti!”
Pētera liecība par Kristu
(Mt 16:13–20Lk 9:18–22)27 Jēzus ar saviem mācekļiem gāja uz Filipa Cēzarejas ciemiem. Un ceļā viņš mācekļus izjautāja: “Ko ļaudis runā par mani? Kas es esmu?” 28 Un tie atbildēja: “Jānis Kristītājs, un citi – Elija, un citi – viens no praviešiem.” 29 Un viņš tiem jautāja: “Bet ko jūs sakāt – kas es esmu?” Pēteris viņam atbildēja: “Tu esi Kristus.” 30 Viņš tiem stingri piekodināja nevienam par viņu nestāstīt.
Jēzus māca par savu nāvi un augšāmcelšanos
(Mt 16:21–28Lk 9:22–27)31 Un viņš sāka tos mācīt: “Cilvēka Dēlam būs daudz jācieš, jātiek vecajo, virspriesteru un rakstu mācītāju atmestam un nonāvētam, un trešajā dienā tam būs augšāmcelties.” 32 Un viņš runāja šo vārdu pilnīgi atklāti. Un Pēteris, viņu sāņus vedis, sāka viņu apsaukt. 33 Bet viņš pagriezās, uzlūkoja savus mācekļus un, Pēteri apsaukdams, sacīja: “Atkāpies no manis, sātan! Tu nedomā pēc Dieva, bet pēc cilvēka prāta!” 34 Un, piesaucis klāt ļaudis un savus mācekļus, viņš tiem sacīja: “Kas man grib sekot, tas lai aizliedz sevi, lai ņem savu krustu un seko man! 35 Jo, kas savu dzīvību grib glābt, tas to zaudēs, bet, kas savu dzīvību zaudēs manis un evaņģēlija dēļ, tas to izglābs. 36 Ko gan iegūst cilvēks, kas iemanto visu pasauli, bet nodara ļaunumu savai dvēselei? 37 Un ko cilvēks var dot kā samaksu par savu dvēseli? 38 Kas manis un manu vārdu dēļ būs kaunējies šajā laulības pārkāpēju un grēcinieku paaudzē, tā dēļ arī Cilvēka Dēls kaunēsies, kad viņš nāks ar svētiem eņģeļiem sava Tēva godībā.”
