III.
Izveseļōšona sabatā.
1 Jys otkon reizi īgōja synagogā. Tur beja vīns cylvāks ar nūkoltušu rūku.
2 Jī tēmēja, vai Jys sabatā nadareis tō vasala, lai varātu Jū apsyudzēt.
3 Tūlaik Jys saceja tam cylvākam, kuram beja nūkoltuse rūka: Izej uz vyds! 4 Un saceja jim: Kas sabatā ir jōdora: lobs vai ļauns? Jōizglōb dzeiveiba vai jōļaun jai iznikt? Bet tī klusēja. 5 Tad, uzmetis uz jim vysapkōrt dusmeigu skotu un nūgrimis skumē jūs cītsirdeibas dēļ, saceja tam cylvākam: Izstīp sovu rūku! Jys izstīpe, un jō rūka palyka vasala.
6 Farizeji tyuleņ, izgōjuši ōrā, īsōce sarunas ar Eroda pīkritējim, kai Jū nūbeigt.
Jezus un tauta.
7 Bet Jezus reizē ar sovim mōceklim nūgōja atpakaļ uz jyuras molu. Nu Galilejas gōja Jam pakaļ leli ļaužu pulki. 8 Ari nu Judeas un Jeruzalemas, nu Idumejas un nu viņpus Jordana molas, nu Tyras un Sydonas, dzēržūt par Jō dorbim, lels daudzums gōja pi Jō.
9 Un, lai ļaužu daudzums nanūmīgtu, Jys pīsaceja sovim mōceklim, lai sagatavōtu Jam laivu. 10 Tai kai daudzejūs beja padarejis vasalus, tod tī, kam beja kaida slimeiba, lauzēs klōtu, lai pi Jō dasadūrtu. 11 Īraudzejuši Jū, naškeistī gori kryta pret Jū uz zemes un sauce: Tu esi Dīva Dāls. 12 Bet Jys tim stipri nūlīdze Jū izdaudzynōt.
Apostolu izlaseišona.
13 Tad Jys uzkōpe kolnā un paaicynōja pi Sevis tūs, kurus gribēja; un tī pīgōja pi Jō. 14 Un Jys izlaseja divpadsmit, lai tī byutu ar Jū un lai jūs vēļōk syuteit sludynōtu, 15 un deve jim varu izdzeit ļaunūs gorus. 16 Jys izlaseja divpadsmit nōkušūs: Seimani, kuru nūsauce par Pīteri, 17 Zebedeju dālu Jākubu un Jākuba brōli Jōni, kurus nūsauce par Boanerges, tys ir pārkyuņa dāli; 18 Tad Andrivi, Filipu, Bārtuli, Mateusu, Tomasu, Alfeja dālu Jākubu, Tadeusu, Seimani Centeigū 19 un Judasu Iskariotu, kurs Jū nūdeve.
K. Jezus apvaiņōšona.
20 Tad jī nūgōja uz sātu. Bet te sasalaseja tik daudz ļaužu, ka jim nabeja varams pat maizes īēst. 21 Izdzērduši tū, Jō tyvōkī gōja, lai Jū sajimtu cīši, jo teice, ka Jys asūt zaudējis prōtu.
22 Rokstim mōceitī, kas beja nu Jeruzalemas atgōjuši, sauce: Jamā ir Beelzebubs, Jys valnus izdzan caur valna vērsinīku.
23 Tad, pasaucis jūs klōtu, jim runōja leidzeibōs: Kai var satans izdzeit satanu? 24 Jo kura kēnests ir sasaškāluse poša sevī, tad jei navar pastōvēt. 25 Un jo kura mōja poša sevī ir sasaškāluse, tad jei navar pastōvēt. 26 Tai tad, jo satans uzastōj pats pret sevi un sevī sasaškeļ, tad jys vairs navar pastōvēt, bet gon jam ir jōizneikst. 27 Taču nikas navar cytaiž īsalauzt styprōkō mōjā un izlaupeit jō montu, kai īprīkš sasējis styprōkū; un tūlaik izlaupeis jō mōju.
28 Patīši, Es jums soku: cylvāka bārnim visi grāki un zaimōšonas tiks atlaistas, lai cik daudz jī ari tūs dareitu; 29 bet, kas Svātū Goru zaimoj, tys myužam atlaisšonas nasajems, bet gon paliks grāka vaineigs myužeigi. 30 Jī tadei saceja: Jamā ir naškeists gors.
K. Jezus radinīki.
31 Tad atgōja Jō mōte un brōli. Jī palyka stōvādami ōrā un lyka Jū pasaukt. 32 Ļaužu pulkam apkōrt ap Jū sēžūt, saceja: Raug, ōrā ir tova mōte, tovi brōli, un jī Tevi meklej.
33 Jys atbiļdēja: Kas ir muna mōte un kas ir muni brōli? 34 Tad, uzmetis skotu apkōrt uz tim, kas apkōrt Jam sēdēja, saceja: Raug, ir muna mōte un muni brōli! 35 Kas pylda Dīva grybu, tys ir Muns brōļs, mōsa un mōte.
Vīrs ar paralizētu roku
(Mt 12:9–14Lk 6:6–11)1 Un viņš atkal iegāja sinagogā. Tur bija kāds cilvēks, kam bija paralizēta roka. 2 Tie vēroja viņu, vai viņš sabatā to dziedinās, lai tad varētu viņu apsūdzēt. 3 Un viņš sacīja cilvēkam ar paralizēto roku: “Celies un nostājies vidū!” 4 Un viņš sacīja tiem: “Vai ir atļauts sabatā darīt labu vai ļaunu? Dzīvību glābt vai nonāvēt?” Bet tie cieta klusu. 5 Un viņš, tos visapkārt dusmās uzlūkojis un par viņu cietsirdību noskumis, tam cilvēkam sacīja: “Izstiep savu roku!” Un tas roku izstiepa, un tā kļuva vesela. 6 Farizeji, izgājuši laukā, tūlīt ar Hēroda piekritējiem apspriedās, kā viņu nodot nāvē.
Ļaužu pūlis jūras malā
7 Bet Jēzus aizgāja ar saviem mācekļiem pie jūras, un liels ļaužu pulks no Galilejas gāja viņam līdzi. Tāpat arī no Jūdejas, 8 no Jeruzālemes, no Idūmejas un no Aizjardānas, no Tīras un Sidonas apkaimes daudz ļaužu, dzirdējuši, ko viņš dara, nāca pie viņa. 9 Viņš saviem mācekļiem sacīja, lai tie viņam tur gatavībā laivu ļaužu pūļa dēļ, ka tie nespiestos virsū. 10 Jo viņš daudzus darīja veselus; tādēļ tie, kam bija kādas kaites, lauzās viņam klāt, lai viņam pieskartos. 11 Un nešķīstie gari, kad tie viņu redzēja, krita pie zemes viņa priekšā un brēca: “Tu esi Dieva Dēls!” 12 Un viņš tiem daudzkārt piedraudēja, lai tie viņu neatklāj.
Apustuļu iecelšana
(Mt 10:1–4Lk 6:12–16)13 Tad viņš, uzkāpis kalnā, aicināja pie sevis tos, kurus pats gribēja, un tie nāca pie viņa. 14 Un viņš iecēla divpadsmit , lai tie būtu ar viņu un viņš tos sūtītu sludināt, 15 un tiem būtu vara izdzīt dēmonus. 16 Un viņš iecēla : Sīmani, kam viņš deva vārdu Pēteris, 17 un Jēkabu, Zebedeja dēlu, un Jāni, Jēkaba brāli, un deva tiem vārdu Boanergi, tas ir, pērkona dēli, 18 un Andreju, Filipu, Bartolomeju, Mateju, Tomu, Jēkabu, Alfeja dēlu, Tadeju un Sīmani, kanaānieti, 19 un Jūdu Iskariotu, kas viņu nodeva.
Farizeji apsūdz Jēzu
(Mt 12:22–32Lk 11:14–23Lk 12:10)20 Tad viņš devās uz mājām, un sanāca atkal ļaužu pūlis, tā ka viņi nevarēja pat maizi paēst. 21 Un, kad savējie to dzirdēja, tie iznāca viņu apvaldīt, jo tie runāja: “Viņam nav prāta.” 22 Un rakstu mācītāji, kas bija atnākuši no Jeruzālemes, runāja: “Viņā ir Belcebuls, – un: viņš izdzen dēmonus ar dēmonu valdnieka palīdzību.” 23 Tos pieaicinājis, viņš runāja uz tiem līdzībās: “Kā var sātans izdzīt sātanu? 24 Ja kāda valstība sašķeļas sevī, tad tāda valstība nevar pastāvēt. 25 Un, ja kāds nams sašķeļas sevī, tad tāds nams nevar pastāvēt. 26 Ja sātans saceļas pret sevi un sašķeļas, tad tas nevar pastāvēt, bet iet bojā. 27 Bet neviens nevar ielauzties stipra vīra namā, lai izlaupītu tā mantu, pirms stiprais netiks sasiets; tikai tad tā namu varēs izlaupīt. 28 Patiesi es jums saku: viss cilvēku dēliem tiks piedots – gan grēki, gan zaimi, lai cik tie būtu zaimojuši. 29 Bet, kas pret Svēto Garu zaimos, tas nemūžam nesaņems piedošanu, bet būs vainīgs mūžīgā grēkā,” – 30 jo viņi sacīja: “Viņam ir nešķīsts gars.”
Jēzus māte un brāļi
(Mt 12:46–50Lk 8:19–21)31 Tad viņa māte un viņa brāļi nāca un, ārpusē nostājušies, sūtīja pie viņa, lai viņu pasauc. 32 Ap viņu sēdēja ļaužu pūlis. Un tie viņam sacīja: “Redzi, tava māte un tavi brāļi, un tavas māsas ārpusē tevi meklē.” 33 Un viņš tiem atbildēja: “Kas ir mana māte un mani brāļi?” 34 Uzlūkojis ap sevi sēdošos, viņš sacīja: “Redzi, mana māte un mani brāļi. 35 Kas dara Dieva gribu, tas ir mans brālis un māsa, un māte.”
