XI.
Lyugšonas paraugs.
1 Un nūtyka, ka Jys kaidā vītā lyudzēs. Kad pabeidze, vīns nu mōceklim lyudze: Kungs, izmōc myus lyugtīs, kai un Jōņs sovus mōcekļus izmōceja.
2 Un Jys saceja: Lyudzūtīs sokit:
Tāvs, lai ir svēteits Tovs vōrds,
lai atnōk Tova vaļsteiba,
3 dūdi mums ikdīnas myusu ikdīniškū maizi,
4 atlaid mums myusu vaiņas, kai mes atlaižam ikvīnam
myusu porōdnīkam,
naved myusu kārdynōšonā!
5 Tōļōk jim saceja: Jo kaidam nu jums byutu draugs, kas atītu ap pušnaktim un lyugtu: Draugs, īdūd maņ porōdā trejs maizes kukuļus, 6 jo muns draugs, īdams pa ceļu, ir pi manis īgōjis un maņ navā, kū jam nūlikt prīškā. 7 Bet tys, īkšā byudams, atbyldātu saceidams: Naapgryutynoj manis, durovas tadei jau ir aizdareitas, un es ar bārnim asmu gultā; es navaru pīsaceļt un tev īdūt. 8 (Un, kad jyus ilgōk klaudzynōtu), tad Es jums soku, ka, lai gon nagrybātu ceļtīs un dūt tōpēc, ka tys ir jō draugs, tūmār, uzbōzeibas dēļ, pīsaceļs un īdūs, cik tam ir vajadzeigs.
9 Taipat Es jums soku: Lyudzit, un jums tiks dūts; meklejit un atrassit, klaudzynojit, un jums atdareis. 10 Tadei ikvīns, kas lyudz, sajam, kas meklej, atrūn, un tam, kas klaudzynoj, atdora. 11 Jo kaids lyugtu nu sova tāva maizes, vai tad tys padūtu jam akmini? 12 Jo zivis lyugtu nu jō, vai tad zivis vītā čyusku īdūs? Vai ari, ka ūlas lyugs, skorpiju īdūs? 13 Un jo jyus, ļauni byudami, saprūtat sovim bārnim dūt lobas dōvonas, tū vairōk dabasu Tāvs īdūs Svātū Goru tim, kas Jō lyudz.
Farizeji zaimoj K. Jezus.
14 Jezus izdzyna ōrā ļaunū goru, kas beja māms. Kad ļaunais gors izgōja, māmais sōce runōt. Ļaužu pulks breinōjōs. 15 Bet daži nu jim saceja: Jys ļaunūs gorus izdzan caur Beelzebuba, ļaunūs goru vērsinīka, spāku. 16 Citi otkon gribēja Jū pōrbaudeit un pīpraseja nu dabasim zeimes.
17 Bet Jys, zynōdams jūs dūmas, jim saceja: Ikvīna vaļsts, kurā nav saticeibas, īt būjā, un vīna mōja kreit uz ūtras. 18 Tai tad, jo ļaunajam goram patim ar sevi nav saticeibas, kai tad var pastōvēt, jō vaļsts. Jyus tadei sokat, ka Es caur Beelzebubu dzanu ōrā ļaunūs gorus. 19 Un jo Es caur Beelzebubu ļaunūs gorus izdzanu, caur kū tad jūs izdzan ōrā jyusu dāli? Tōdēļ jī byus jyusu tīsōtōji. 20 Bet jo Es ļaunūs gorus izdzanu caur Dīva pērstu, tad, patīši, uz jums ir atgōjuse Dīva vaļsteiba. 21 Jo styprais apsabrūņōjis sorgoj sovu sātu, tad vyss, kas jam ir, ir drūšeibā. 22 Bet jo īsalauzs īškā styprōks un jū paveiks, tad pajims brūņas, kurom tys uzaticēja, un cytu laupejumu izdaleis. 23 Kas nava ar Mani, tys ir pret Mani, un kas ar Mani navōc kūpā, tys izbōrsta.
Atpakaļ krisšona grākā.
24 Kad ļaunais gors izīt nu cylvāka, tad jys moldōs pa tukšom vītom un maklej sev atpyutas; bet naatradis jys soka: īšu atpakaļ uz sovu mōju, nu kurīnes asu izgōjis. 25 Atgōjis, atrūn jū izslauceitu un izpuškōtu. 26 Tad nūgōjis pajam leidza ar sevi septeņus cytus gorus, ļaunōkus par sevi, un, sagōjuši īškā, tur dzeivoj. Un pādejōs taida cylvāka lītas ir ļaunōkas par pyrmajom.
Marijas sveicynōšona.
27 Kad Jys šytū runōja, vīna sīvīte nu ļaužu pulka pacēle sovu bolsu un saceja: Svēteiga ir mīsa, kas tevi nosōja, un kryuts, kuras Tevi barōja. 28 Jys saceja: Jā, patīši, svēteigi ir ari tī, kas Dīva vōrda klausōs un jū sorgoj.
Jonasa zeime.
29 Ļaužu pulkim klōt plyustūt, Jys saceja: Šytei ciļts ir ļauna. Jei pīprosa zeimes; bet jai tiks dūta tikai pravīša Jonasa zeime. 30 Kai Jonass beja par zeimi ninivīšim, tai Cylvāka Dāls byus šytai ciļtei. 31 Dīnvydu kēnenīne pi tīsas uzastōs šōs ciļts veiru vydā un jūs nūtīsōs; jo jei nu pasauļa gola atgōja, lai dzērdātu Salomona gudreibu, bet raug, šyte ir par Salomonu lelōks. 32 Ninivīši, pīsacāluši reizē ar šytū ciļti, jū nūtīsōs, jo jī Jonasa sludynōšonas dēļ dareja grāku vaidēšonu, bet raug, te ir par Jonasu lelōks.
Leidzeiba par gaismu.
33 Nivīns tadei, aizdedzis guni, nalīk jōs apslāptā styurī, vai zam sīka, bet gon līk jū uz luktura, lai īejūt varātu redzēt jōs gaismu. 34 Par mīsas apgaismōtōju ir (tova) acs. Jo tova acs ir vasala, tad vysa tova mīsa ir apgaismōta. Jo acs navasala, tod ari mīsa palīk tymsumā. 35 Sorgojīs, ka gaisma tevī napalyktu par tymsumu. 36 Jo vysa mīsa ir apgaismōta un ni vīna jōs daļa nav tymsa, tod vyss ir apgaismōts, itkai gaisma ar sovim storim tevi apspeidātu.
K. Jezus nūsūda farizeju līkuleibu.
37 Kad Jys vēļ runōja, vīns farizejs īlyudze Jū pi sevis āstu. Jys, īgōjis īškā, atsasāda pi golda. 38 Farizejs radzādams, ka Jys pyrms ēsšonas nasamozgoj, breinōjōs.
39 Tad Kungs jam saceja: Jyus, farizeji, tagad teirejat bikeram un bļūdai tikai ōrpusi, bet jyusu īkšīne ir laupeišonas un ļaunuma pylna. 40 Un muļki, vai tad Tys pats, kas radeja ōrpusi, naradeja ari īkšpuses? 41 Dūdit lobōk, kas īškā ir, kai žāļsirdeibas dōvonu, un teirs dēļ jums byus vyss. 42 Bet bāda jums, farizeji, jyus gon dūdat mātru, dillu un citu dōrzu augu dasmytū daļu, bet par Dīva taisneibu un mīleibu nimoz nasaryupejat. 43 Šytys gon doroms, bet ari tys nav atstōjams nūvōrtā.
44 Bāda jums, farizeji, jyus labprōt ījamat synagogōs pyrmōs vītas un grybat byut sveicynōti uz īlom. Bāda jums, jo esit leidzeigi nūslāptom kopa dūbem, par kurom ļaudis staigoj pōri, jūs namonūt.
45 Vīns lykuma zynōtōjs atbiļdēja: Mōceitōj, Tu ar taidim vōrdim ari myusus nycynoj!?
46 Tad Jys saceja: Bāda ari jums, lykuma zynōtōjim! Jyus ļaudim kraunat uz placim napanasamas nostas, bet tūs nostu poši nagrybat ni ar pērstu aizskōrt. 47 Bāda jums! Jyus ceļat pravīšim pīminēkļus, bet jyusu tāvi tūs nūnōvēja. 48 Jyus, patīseibā, atzeistat un slavejat sovu tāvu dorbus, jī tadei nūnōvēja, bet jyus ceļat. 49 Tōdēļ ari Dīva Gudreiba saceja: Syuteišu pi jim pravīšus un apostolus, bet jī dažus nu tim nūnōvēs un vojōs, 50 tai, ka nu šytōs ciļts vajadzēs pīpraseit vysu pravīšu ašņa, kas ir izlīts, sōcūt nu pasauļa radeišonas, 51 nu Abeļa ašņa leidz Zacharija ašņam, kas storp svētneicu un oltori nūmyra. Tai tad, Es jums soku, ka nu šytōs ciļts tiks pīpraseits.
52 Bāda jums, lykuma zynōtōjim! Jyus pajēmet zynōšonas atslāgu, bet poši naīgōjot un tim, kas gribēja īīt, naļōvet.
53 Kad Jys nu turīnes gōja prūjom, farizeji un mōceitī sōce sīvi brukt Jam vērsā, apbārdami Jū ar dažaidim jautōjumim. 54 Jī ļūti uzmaneja, lai nu Jō lyupom sagyutu kaidu vōrdu (lai Jū apsyudzātu).
Par lūgšanu
(Mt 6:9–15Mt 7:7–11)1 Kādā vietā Jēzus lūdza Dievu, un, kad viņš bija beidzis, viens no viņa mācekļiem sacīja: “Kungs, māci mūs Dievu lūgt, tāpat kā Jānis savus mācekļus mācīja.” 2 Un viņš tiem sacīja: “Kad jūs lūdzat, sakiet: Tēvs, svētīts lai top tavs vārds, lai nāk tava Valstība, 3 mūsu dienišķo maizi dod mums ik dienas 4 un piedod mums mūsu grēkus, jo arī mēs piedodam ikvienam savam parādniekam. Un neieved mūs kārdināšanā.” 5 Un viņš tiem sacīja: “Kuram no jums būtu tāds draugs, ka, aizejot pie viņa pusnaktī un sakot viņam: draugs, aizdod man trīs maizes, 6 jo kāds draugs no ceļa pie manis ir iegriezies un man nav ko viņam likt galdā, – 7 bet tas no iekšpuses sacītu: neapgrūtini mani, durvis jau ir aizslēgtas, un mani bērni ir pie manis gultā. Es nevaru celties un tev ko dot. 8 Es jums saku: ja arī viņš neceltos un nedotu tādēļ, ka tas ir viņa draugs, tad tomēr tā uzstājības dēļ viņš celsies un dos tam, cik nepieciešams. 9 Arī es jums saku: lūdziet, un jums tiks dots, meklējiet, un jūs atradīsiet, klaudziniet, un jums atvērs. 10 Ikviens, kas lūdz, saņem, un, kas meklē, atrod, un tam, kas klaudzina, atvērs. 11 Vai starp jums ir tēvs, kas dēlam dos čūsku, ja tas lūgs zivi? 12 Vai skorpionu, ja tas lūgs olu? 13 Ja nu jūs, samaitāti būdami, zināt dot saviem bērniem labas dāvanas, cik daudz vairāk jūsu Tēvs no debesīm dos Svēto Garu tiem, kas viņu lūdz.”
Jēzus un Belcebuls
(Mt 12:22–30Mk 3:20–27)14 Kādu reizi Jēzus izdzina dēmonu, kas bija mēms; dēmons izgāja, un mēmais sāka runāt, un ļaužu pūlis brīnījās. 15 Bet daži no tiem sacīja: “Viņš izdzen dēmonus ar Belcebula, dēmonu valdnieka, palīdzību.” 16 Bet citi, viņu izaicinādami, prasīja viņam kādu zīmi no debesīm. 17 Zinādams viņu domas, viņš tiem sacīja: “Ikviena valsts, kas sevī sašķelta, iet bojā, un nams uz namu krīt. 18 Ja nu sātans sevī sašķeļas, kā tad viņa valstība pastāvēs? Jūs taču sakāt, ka es izdzenu dēmonus ar Belcebula palīdzību. 19 Bet, ja es izdzenu dēmonus ar Belcebula palīdzību, kā tad jūsu dēli tos izdzen? Tādēļ viņi būs jūsu tiesneši. 20 Bet, ja es izdzenu dēmonus ar Dieva pirkstu, tad jau Dieva valstība pie jums ir atnākusi. 21 Kamēr stiprs vīrs apbruņojies sargā savu namu, viņa manta ir drošībā. 22 Bet, tiklīdz kāds stiprāks par viņu nāk un to uzveic, tas atņem viņa bruņas, uz kurām viņš bija paļāvies, un laupījumu izdala. 23 Kas nav ar mani, tas ir pret mani, un, kas ar mani nesavāc, tas izkaisa.
Nešķīstā gara iemājošana cilvēkā
(Mt 12:43–45)24 Kad nešķīstais gars ir izgājis no cilvēka, tas apstaigā izkaltušas vietas, meklēdams mieru un, to neatradis, saka: es atgriezīšos savā mājoklī, no kura izgāju. 25 Atnācis viņš atrod to izslaucītu un uzpostu. 26 Tad viņš iet un ņem sev līdzi septiņus citus garus, par sevi vēl ļaunākus, un iegājuši tie tur mājo. Un beigās šim cilvēkam kļūst daudz ļaunāk, nekā bija sākumā.”
“Laimīgi, kas Dieva vārdu dzird un pilda”
27 Kad viņš tā runāja, kāda sieviete ļaužu pūlī paceltā balsī sacīja viņam: “Laimīgas tās miesas, kas tevi nēsājušas, un krūtis, kas tevi zīdījušas!” 28 Bet viņš teica: “Vēl jo vairāk laimīgi ir tie, kas Dieva vārdu dzird un to pilda!”
Jonas zīme
(Mt 12:38–42Mk 8:12)29 Kad sapulcējās ļaužu pūlis, viņš sāka runāt: “Šī paaudze ir samaitāta paaudze. Tā meklē zīmi, bet cita zīme tai netiks dota kā vien Jonas zīme. 30 Tāpat kā Jona kļuva par zīmi niniviešiem, tā Cilvēka Dēls būs šai paaudzei. 31 Dienvidu ķēniņiene celsies tiesas dienā pret šīs paaudzes ļaudīm un tos notiesās, jo viņa nāca no tālām zemēm dzirdēt Sālamana gudrību; un, redzi, te ir vairāk nekā Sālamans. 32 Ninives vīri celsies tiesas dienā pret šo paaudzi un to notiesās, jo, kad Jona sludināja, tie atgriezās no grēkiem; un, redzi, šeit ir vairāk nekā Jona.
Acs ir miesas gaismeklis
(Mt 5:15)33 Gaismekli iededzis, neviens to neliek slēptuvē vai zem pūra, bet liek to lukturī, lai ienācēji redzētu gaismu. 34 Miesas gaismeklis ir acs; ja tava acs ir skaidra, tad visa tava miesa ir gaismas pilna; bet, ja acs kļūst ļauna, arī tava miesa ir aptumšota. 35 Tad nu pielūko, ka gaisma tevī nav tapusi par tumsu. 36 Ja nu visa tava miesa ir apgaismota un neviena tās daļa nav tumsā, tā visa būs tik gaiša, itin kā gaismeklis ar savu spožumu tevi apspīdētu.”
Jēzus par rakstu mācītājiem un farizejiem
(Mt 23:1–36Mk 12:38–40Lk 20:45–47)37 Kad Jēzus beidza runāt, kāds farizejs uzaicināja viņu pie sevis uz maltīti; un iegājis viņš apsēdās pie galda. 38 Farizejs brīnījās, redzēdams, ka viņš pirms azaida nemazgājas. 39 Un Kungs tam sacīja: “Tagad jūs, farizeji, šķīstījat kausa un bļodas ārpusi, bet jūsu iekšpuse ir pilna alkatības un ļaunuma. 40 Jūs nejēgas, vai tas, kas radījis ārpusi, nav radījis arī iekšpusi? 41 Labāk izdaliet to, kas iekšpusē, žēlastības dāvanās, un, redzi, viss jūsos būs šķīsts. 42 Vai! jums, farizeji! Jūs atdodat desmito daļu no mētrām un rūtām, un visādiem dārzeņiem, bet neievērojat Dieva tiesu un mīlestību; tas jums bija darāms, bet nevajadzēja atstāt novārtā arī šo. 43 Vai! jums, farizeji! Jums patīk pirmās vietas sinagogās un tikt sveicinātiem uz ielām. 44 Vai! jums! Jūs esat kā apslēpti kapi – ļaudis staigā jums pāri un to nezina.” 45 Kāds likuma zinātājs vērsās pie viņa un teica: “Skolotāj, tā runādams, tu aizvaino arī mūs.” 46 Bet viņš teica: “Vai! jums, likuma zinātāji! Jūs uzkraujat cilvēkiem nepanesamas nastas, bet paši šai nastai nepiedurat ne pirksta. 47 Vai! jums! Jūs praviešiem ceļat pieminekļus, bet jūsu tēvi tos nonāvēja. 48 Tādējādi jūs apliecināt, ka piekrītat savu tēvu darbiem, jo viņi tos nonāvēja, bet jūs ceļat pieminekļus. 49 Tādēļ arī Dieva gudrība ir teikusi: es sūtīšu pie viņiem praviešus un apustuļus, no tiem citus nonāvēs, citus vajās, 50 tā ka visu praviešu asinis, kas izlietas no pasaules iesākuma, tiks atprasītas no šīs paaudzes – 51 no Ābela asinīm līdz Zeharjas asinīm, kas tika nonāvēts starp altāri un svētnīcu. Patiesi es jums saku: tās tiks atprasītas no šīs paaudzes. 52 Vai! jums, likuma zinātāji! Jūs esat piesavinājušies atziņas atslēgas. Paši jūs neesat iegājuši un tos, kas grib ieiet, jūs kavējat.” 53 Kad viņš no turienes aizgāja, rakstu mācītāji un farizeji sāka viņam neganti uzbrukt ar uzbāzīgiem jautājumiem, 54 slepus glūnēdami, lai viņu varētu pieķert kādos vārdos un apsūdzēt.
