XV.
K. Jezus Pilata prīškā.
1 Tyuleņ, reitā, vērsgoreidznīki ar tautas vacōkajim, Rokstim mōceitim un vysu augstū padūmi nūturēja apsprīdi. Jī, sasējuši, Jezu aizvede un nūdeve Pilatam.
2 Pilats (nu) Jō vaicōja: Vai Tu esi jūdu kēneņš? Jys atbyldādams saceja: Tu pats pasaceji.
3 Vērsgoreidznīki Jū apvaiņōja daudzejā.
4 Tad Pilats otkon vaicōja: Vai Tu nikō naatbiļdēsi? Raug, cik daudzi jī pret Tevim līcynoj. 5 Bet Jezus naatbiļdēja vairōk tai, ka Pilats ļūti breinōjōs.
6 Pa īrodumam, jys uz svātkim atbreivōja vīnu cītumnīku, kurō jī praseja.
7 Tamā laikā cītumā sēdēja vīns cylvāks, Barabass vōrdā, kurs reizē ar citim beja namīra cēlējs un sasaceļšonā beja izdarejis slapkaveibu. 8 Ļaudis sasalasejuši sōce lyugt, lai izdareitu, kai vysod.
9 Pilats vaicōja: Gribit, ka es jums izlaistu jūdu kēneņu? 10 Jys taču beja nūmanejis, ka vērsgoreidznīki skaudeibas dēļ ir Jū nūdavuši.
11 Bet vērsgoreidznīki pīrunōja ļaudis, lai tys jim lobōk izlaiž Barabasu.
12 Bet Pilats jautōja vēļ reizi: Kū tad lai doru ar tū, kurs saucams jūdu Kēneņš? 13 Tad jī otkon klīdze: Pīkaļ Jū krystā!
14 Bet Pilats jautōja: Kū gon ļauna Jys ir izdarejis? Tad jī klīdze vēļ styprōk: Pīkaļ Jū krystā!
15 Pilats, nūlēmis gondareit ļaužu grybai, palaide jim Barabasu un Jezu nūdeve šausteišonai un krystā pīkaļšonai.
Krūņōšona ar ērškim.
16 Bet karaveiri, nūvaduši Jū uz tīsas noma pogolmu, sasauce kūpā vysu nūdaļu. 17 Tad apvylka Jam sorkonu drēbi, un, nūpynuši nu ērškim krūni, uzlyka Jam uz golvas 18 un sōce Jū sveicynōt: Esi sveicynōts, jūdu Kēneņš! 19 Tad syta Jam ar nīdri par golvu, apspļaudeja Jū, un, masdamīs ceļūs, Jū gūdynōja.
20 Pēc izsmīšonas, nūvylka sorkonū drēbi un apvylka Jam Jō poša drēbes. Tad vede Jū uz krystā kaļšonu.
K. Jezus krystā pīkaļšona.
21 Jī pīspīde vīnu, Seimani Cyrinejīti, Aleksandra un Rufus tāvu, kas gōja nu teiruma, lai tys nastu Jō krystu.
22 Un jī nūvede Jū uz Golgotu, tys ir pīres vītu. 23 Tur jī deve Jam dzert ar myrru sajauktu veinu. Bet Jys tō najēme. 24 Tad jī pīkola Jū krystā un izdaleja storp sevi Jō drēbes, masdami kauleņus, kas kam krystu sajimt.
25 Kad Jū pīkola krystā, beja trešō stuņde. 26 Jō apvaiņōjuma vērsrokstā beja teikts: Jūdu Kēneņš. 27 Reizē ar Jū pakōre krystā divejus slapkovas, vīnu pa lobajai un ūtru pa Jō kreisajai pusei. 28 (Tai izapiļdeja Rokstu vōrdi: Jys topa īskaiteits ļaundaru pulkā).
29 Garumgōjēji Jū zaimōja, krateidami golvas un saceidami: Še tev: nūjauc nyu svētneicu un trejōs dīnōs uzceļ jū; 30 kōp nyu zemē nu krysta un pestej pats sevi!
31 Tai pat Jam izasmēja vērsgoreidznīki un Rokstim mōceitī, cyts cytam saceidami: Cytus pesteja, bet pats sevis pesteit naspēj. 32 Kristus, Izraeļa Kēneņš, nūkōp nyu nu krysta, tad mes redzēsim un īticēsim. Ari tī, kas ar Jū beja krystā pakōrti, izsmēja Jū.
K. Jezus nōve.
33 Atejūt sastajai stuņdei, vysu zemi apklōja tymsums leidz deveitai stuņdei.
34 Deveitajā stuņdē Jezus aizaklīdze lelā bolsā: Eloi, Eloi, lamma sabaktani? Tys ir — muns Dīvs, muns Dīvs, kōpēc esi pametis Mani? 35 Daži nu klōtstōvātōjim, tū dzērdādami, saceja: Jys Eliju sauc.
36 Tad vīns, pīskrējis klōt, pīsyucis syuklī etika un pīstyprynōjis tū nīdres kōtā, padeve Jam dzert saceidams: Pagaidit, pasavērsim, vai atīs Elija Jō nūjimtu. 37 Bet Jezus, lelā bolsā aizaklīdzis, nūmyra.
38 Tad svētneicas aizkors pōrpleisa pušu nu augšas leidz zemei.
39 Nūdaļas vērsinīks, kas stōvēja Jam pretim, radzādams, ka Jys (tai saukdams) nūmyra, saceja: Šytys cylvāks ir eistyns Dīva Dāls!
40 Nu tōlīnes skatejōs ari sīvītes; storp jom beja Marija Magdalena, jaunōkō Jākuba un Jezupa mōte Marija un Salome. 41 Jōs beja gōjušas Jam pakaļ Galilejā un Jam pīkolpōjušas. Beja ari daudz cytu, kuras ar Jū reizē beja atgōjušas uz Jeruzalemu.
K. Jezus īlikšona kopā.
42 Vokorā, kad jau metēs mikrēslis, beja tadei sasagatavōšonas dīna, tys ir sabata prīkšdīna, 43 atgōja Arimatejas Jezups, īvārojamais padūmes lūceklis, kas taipat gaideja Dīva vaļsteibas. Jys drūši gōja pi Pilata un izlyudze nu jō Jezus mīsu.
44 Pilats breinōjōs, ka Jys tai ōtri ir nūmiris. Tōpēc, atsaucis nūdaļas vērsinīku, izvaicōja: vai seņ Jys nūmyra. 45 Sajēmis nu nūdaļas vērsinīka ziņas, jys atvēlēja Jezupam Jō mīsu.
46 Tys nūpērcis lynu drēbi un nūjēmis nu krysta, ītyna Jū lynu drēbē. Tad jys īlyka Jū kopā, kuru kliņtī beja sev izcērtis un kopa īeju aizvēle ar akmini.
47 Marija Magdalena un Marija, Jezupa mōte, redzēja, kur Jys tyka nūlykts.
Jēzus Pilāta priekšā
(Mt 27:1–2, Mt 11–14Lk 23:1–5Jņ 18:28–38)1 Rīta agrumā virspriesteri ar vecajiem un rakstu mācītājiem un visu sinedriju apspriedās un, Jēzu sasējuši, aizveda un nodeva to Pilātam. 2 Pilāts viņam jautāja: “Vai tu esi jūdu Ķēniņš?” Jēzus tam atbildēja: “Tu to saki.” 3 Bet virspriesteri pret viņu cēla daudz apsūdzību. 4 Pilāts viņam jautāja tālāk: “Tu neko neatbildēsi? Redzi, cik daudz lietās viņi tevi apsūdz.” 5 Bet Jēzus vairs neko neatbildēja, tā ka Pilāts brīnījās.
Jēzum piespriež nāves sodu
(Mt 27:15–26Lk 23:13–25Jņ 18:39–19:16)6 Svētkos viņš mēdza viņiem atlaist vienu cietumnieku – to, kuru tie prasīja. 7 Tur bija kāds cietumnieks, vārdā Baraba, kas bija sagūstīts reizē ar citiem, kuri dumpja laikā bija kādu noslepkavojuši. 8 Un ļaužu pūlis devās augšup un lūdza, lai viņš rīkojas tā, kā bija darījis jau agrāk. 9 Bet Pilāts tiem teica: “Vai jūs gribat, lai atlaižu jums jūdu Ķēniņu?” 10 Jo viņš zināja, ka virspriesteri bija nodevuši viņu tam aiz skaudības. 11 Bet virspriesteri bija sakūdījuši ļaužu pūli, lai labāk tiem atlaiž Barabu. 12 Tad Pilāts atkal vērsās pie tiem un jautāja: “Ko lai es daru ar jūdu Ķēniņu? ” 13 Tie sāka kliegt: “Sit viņu krustā!” 14 Bet Pilāts tiem jautāja: “Ko tad sliktu viņš ir izdarījis?” Bet tie kliedza vēl stiprāk: “Sit viņu krustā!” 15 Pilāts, gribēdams ļaužu pūlim iztapt, atlaida tiem Barabu, bet Jēzu lika šaust un nodeva, lai sistu krustā.
Kareivji ņirgājas par Jēzu
(Mt 27:27–31Jņ 19:2–3)16 Kareivji ieveda viņu pārvaldnieka pils pagalmā un sasauca visu sardzes nodaļu. 17 Tie ieģērba viņu purpurā un, nopinuši ērkšķu vainagu, uzlika viņam to galvā. 18 Un tie ņēmās viņu sveicināt: “Esi sveicināts, jūdu Ķēniņ!” 19 Tie sita ar niedri viņam pa galvu, apspļaudīja viņu un, ceļos nokrituši, viņu pielūdza. 20 Un, kad tie bija par viņu izņirgājušies, tie viņam novilka purpura apmetni un apvilka viņa paša drēbes. Tad tie izveda viņu, lai sistu krustā.
Jēzus krustā sišana
(Mt 27:32–44Lk 23:26–43Jņ 19:17–27)21 Viņa krustu tie lika nest kādam kirēnietim Sīmanim, Aleksandra un Rūfa tēvam, kas gāja garām, nākdams no lauka. 22 Un tie veda viņu uz Golgātu, kas tulkojumā: Galvaskausa vieta, 23 un tie deva viņam vīnu ar mirrēm, bet viņš neņēma. 24 Un tie sita viņu krustā un sadalīja viņa drēbes, mezdami par tām kauliņus, kas ko dabūs. 25 Bija trešā stunda, kad viņu sita krustā. 26 Uzraksts par viņa vainu bija: jūdu Ķēniņš. 27 Un līdz ar viņu sita krustā divus laupītājus, vienu pa labo un otru pa kreiso roku. 29 Tie, kas gāja garām, zaimoja viņu, grozīja galvu un teica: “Āā, tempļa nojaucējs un uzcēlējs trijās dienās! 30 Glāb nu sevi pats un kāp no krusta zemē!” 31 Tāpat arī virspriesteri un rakstu mācītāji ņirgājās par viņu, viens otram sacīdami: “Citus viņš glāba, sevi pašu izglābt viņš nevar. 32 Lai Kristus, Israēla ķēniņš, kāpj nu zemē no krusta, ka redzam un ticam!” Un arī tie, kas bija krustā sisti kopā ar viņu, zaimoja viņu.
Jēzus nāve
(Mt 27:45–56Lk 23:44–49Jņ 19:28–30)33 Kad pienāca sestā stunda, tumsa pārklāja zemi līdz devītai stundai. 34 Un devītā stundā Jēzus sauca skaļā balsī: “Ēli, Ēli, lamā sabahtani! ” – tulkojumā: “Mans Dievs, mans Dievs, kādēļ tu mani esi atstājis! ” 35 Daži no tiem, kas tur stāvēja klāt, to dzirdēdami, sacīja: “Redzi, šis sauc Eliju!” 36 Tad kāds pieskrēja un iemērca sūkli etiķī; uzspraudis to niedres galā, tas sniedza viņam padzerties un teica: “Pagaidiet, redzēsim, vai Elija nāks viņu noņemt.” 37 Bet Jēzus skaļi iekliedzās un nomira. 38 Un tempļa priekškars tika pārplēsts divās daļās no augšas līdz pat apakšai. 39 Centurions, kas stāvēja viņam pretī, redzēdams, ka viņš, tā saukdams, bija miris, sacīja: “Patiesi, šis cilvēks bija Dieva Dēls!” 40 Arī kādas sievietes skatījās no tālienes. Starp tām bija Marija Magdalēna un Marija, Jēkaba jaunākā un Jāzepa māte, un Salome – 41 tās, kuras viņam sekoja un kalpoja, kad viņš bija Galilejā, un vēl daudzas citas, kas viņam bija atnākušas līdzi uz Jeruzālemi.
Jēzus guldīšana kapā
(Mt 27:57–61Lk 23:50–56Jņ 19:38–42)42 Un pievakarē, jo bija sagatavošanas diena, tas ir, priekšsabats, 43 Jāzeps no Arimatejas, cienījams sinedrija loceklis, kas arī pats gaidīja Dieva valstību, uzdrošinājās ieiet pie Pilāta un izlūdzās Jēzus miesas. 44 Bet Pilāts izbrīnījās, ka viņš jau ir miris. Pasaucis centurionu, viņš tam jautāja: “Vai viņš jau nomira?” 45 Un, saņēmis ziņu no centuriona, viņš atvēlēja Jāzepam Jēzus miesas. 46 Un tas, nopircis smalku linu audeklu, Jēzu nocēla un ietina audeklā, un ielika viņu kapā, kas bija izcirsts klintī, un kapa ieejai aizvēla priekšā akmeni. 47 Bet Marija Magdalēna un Marija, Jāzepa māte, skatījās, kur viņš tika nolikts.
