XXVII.
Nūdevēja pazusšona.
1 Reitam atejūt, visi vērsgoreidznīki un tautas vacōkī nūsprīde Jezu nūnōvēt.
2 Sasejuši Jū aizvede un nūdeve apgobola pōrvaļdnīkam (Pontijam) Pilatam.
3 Judass — nūdevējs, radzādams, ka Jezus ir nūtīsōts uz nōvi, sōce nūžālōt. Jys nūnese tūs trejsdesmit sudobra gobolus vērsgoreidznīkim un vacōkim 4 un saceja: Es asu sagrākōjis, nūdūdams navaineigu asni! Bet tī atbiļdēja: Kas mums daļas? Skotīs pats! 5 Tad jys nūsvīde svētneicā tūs sudobra gobolus un aizgōjis pasakōre.
6 Vērsgoreidznīki, pajāmuši tūs sudobra gobolus, saceja: Mums napīdar jūs mest svētneicas krōtuvē; jo šei ir ašņa moksa. 7 Nūsprīduši jī nūpērka par jim svešinīku kopsātai pūdnīka teirumu. 8 Tōpēc tys teirums leidz šai dīnai teik saukts (Hakeldama, tys ir) ašņa teirums.
9 Tai izapiļdeja pravīša Jeremija vōrdi:
Jī pajēme trejsdesmit sudobra gobolus,
Tō moksu, kuru Izraeļa dāli nūvērtēja,
10 un atdeve jūs par pūdnīka teirumu,
jo tai Kungs Maņ beja lēmis.
K. Jezus Pilata prīškā.
11 Tad Jezus tyka nūvasts pi apgobola pōrvaļdnīka, un apgobola pōrvaļdnīks vaicōja: Vai tu esi Jūdu kēneņš? Jezus atbiļdēja: Tu pats tū teici. 12 Bet uz vērsgoreidznīku un vacōkūs ībyldumim Jys, tūmār, nikō naatbiļdēja. 13 Tad Pilatus vaicōja: Vai tu nadzērdi, kū jī pret Tevi līcynoj? 14 Tūmār Jys naatbiļdēja ni uz vīna vaicōjuma, nu kō apgobola pōrvaļdnīks ļūti breinōjōs.
15 Pēc īroduma, apgobola pōrvaļdnīks svātkūs palaide breivu ļaudim vīnu cītumnīku, kaidu tī izvēlēja. 16 Tamā laikā cītumā beja vīns pazeistams ļaundars Barabbas vōrdā. 17 Tad Pilats vaicōja nu sasapuļcejušō pyuļa: Kuru gribit, lai es jums palaistu: Barabbasu vai Jezu (kas teik saukts Kristus)? 18 Jys taču zynōja, ka vīneigi skaudeibas dēļ Jū jam beja nūdavuši.
19 Jam tīsas krāslā sēžūt, jō sīva lyka pasaceit: Nadori nikō ļauna šytam Taisneigajam, jo šūnakt sapnā Jō dēļ asmu daudzi cītuse.
20 Vērsgoreidznīki un vacōki pīkūdynōja ļaudis, lai jī pīpraseitu Barabbasam breiveibu, bet Jezum nōvi. 21 Tad apgobola pōrvaļdnīks vaicōja: Kuru nu šitim divejim grybat, lai es jums palaistu? Jī atbiļdēja: Barabbasu! 22 Tad Pilats jim saceja: Bet kas maņ doroms ar Jezu, kuru sauc Kristus? Kaļ krystā! — atbiļdēja visi. 23 Tad apgobola pōrvaļdnīks saceja: Kū gon ļaunu Jys ir darejis? Bet jī vēļ styprōk bļōve saceidami: Kaļ Jū krystā!
24 Pilats radzādams, ka nikas nav panōkams, jo trūksnis ceļās arvīnu lelōks, pajēmis yudini, nūmozgōja ļaužu prīškā sev rūkas, saceidams: Es naasmu vaineigs par šō Taisneigō asni, tei ir jyusu pošu līta.
25 Tad vyss pyulis atbyldādams saceja: Jō asnis lai kreit uz mums un uz myusu bārnim. 26 Tūlaik izdeve jim Barabbasu, bet Jezu lyka nūšausteit un pīkaļt krystā.
K. Jezus ar ērškim krūņōšona.
27 Apgobola pōrvaļdnīka karaveiri nūvede Jezu uz tīsas nomu, un tur sasalaseja pi Jō vysa nūdaļa. 28 Tad, nūvylkuši Jam drēbes, apsedze Jū ar sorkonu mēteli. 29 Un nūpynuši ēršku krūni, uzlyka jū uz golvas un īlyka Jam lobajā rūkā nīdri. Un atsamasdami pret Jū ceļūs, izasmēja Jam saceidami: Esi sveicynōts, jūdu kēneņ. 30 Un apspļaudeidami, pajēme nīdri un syta Jam par golvu.
31 Un, pabeiguši izsmīšonu, nūjēme nu Jō mēteli, un, apvylkuši Jū Jō poša drēbēs, aizvede Jū krystā pīkaļšonai.
K. Jezus krystā pīkaļšona.
32 Izīdami satyka vīnu cylvāku Cyrineiti, Seimani vōrdā, un tū pīspīde nest Jō krystu.
33 Atgōjuši uz vītu, saucamu Golgota, vai golvaskausa vītu, 34 īdeve Jam dzert veinu, sajauktu ar žuļti. Bet paraudzejis, Jys nagribēja dzert.
35 Tad jī pīkola Jū krystā, un, lūzes masdami, sadaleja storp sevim Jō drēbes. (Tai vajadzēja izapiļdeit pravīša vōrdim: Jī izdaleja storp sevim Munas drēbes, bet par Munim svōrkim mete kauleņus).
36 Pēc tam jī atsasāduši Jū sorgōja.
37 Vērs Jō golvas pīsyta uzrokstu, kurā beja atzeimōta Jō tīsas vaiņa: Šytys ir Jezus, jūdu kēneņš.
38 Reizē ar Jū pīkola krystā divejus nūzidznīkus: vīnu pa lobai, ūtru pa kreisai pusei.
39 Garumgōjēji zaimōja Jū un, krateidami sovas golvas, 40 saceja: Tu, svētneicas izjaucējs un trejōs dīnōs izbyuvātōjs, izglōb pats sevi. Jo esi Dīva Dāls, nūkōp nu krysta!
41 Tai pat ari vērsgoreidznīki, Rokstim mōceitī un vacōkī Jam izasmēja un saceja: 42 Cytus izglōbe, bet pats sevis izglōbt navar. Jo Jys ir Izraeļa kēneņš, lai nūkōp tagad nu krysta, un mes Jam īticēsim. 43 Jys tadei pasaļōve uz Dīva, lai tad Dīvs Jū glōb, jo Jam Jys ir pateikams. Jys tadei saceja: Es asmu Dīva Dāls.
44 Ari tī nūzidznīki, kas ar Jū beja krystā pakōrti, dareja Jam leidzeigus pōrmatumus.
K. Jezus nōve.
45 Nu sastōs leidz deveitai stuņdei tymsums apklōja vysu zemi.
46 Deveitajā stuņdē Jezus sauce lelā bolsā: Eli, Eli, lamma sabaktani? Tys ir: Muns Dīvs, Muns Dīvs, kōdēļ esi Mani atstōjis?
47 Daži nu klōtasūšim, tū dzērdādami, saceja: Jys sauc Eliasa. 48 Tūlaik vīns nu jim, pīgōjis klōtu un pajēmis syukli, pīsyuce jamā etika, un, pīstyprynōjis tū nīdres kōtā, padeve Jam dzert. 49 Bet citi saceja: Lic mīru, pasavērsim, vai atīs Eliass Jō izglōbtu! 50 Bet Jezus, lelā bolsā aizaklīdzis vēļ reizi, atdeve goru.
51 Un raug, svētneicas aizkors pōrpleisa pa pusei nu augšas leidz zemei, zeme aizatreisēja, kliņtis škālōja, 52 kopi atsadareja vaļā un daudz svātūs dusūšōs mīsas nu kopa pīsacēle. 53 Un pēc sovas augšamceļšonōs, izgōjušas nu kopim, jōs aizgōja uz svātū mīstu un daudzejim pasarōdeja.
54 Vērsinīks un tī, kas ar jū sorgōja Jezu, radzādami zemes treisēšonu un cytas nūtykušōs parōdeibas, ļūti nūsabeida un saceja: Patīši, šytys ir bejis Dīva Dāls!
55 Tur beja ari daudz sīvīšu, kuras nu tōlīnes skatejōs. Jōs beja ar Jezu atgōjušas nu Galilejas, Jam kolpōdamas. 56 Storp jom beja Marija Magdalena, Marija Jākuba un Jezupa mōte un Zebedeja dālu mōte.
K. Jezus īlikšona kopā.
57 Īsastōjūt vokoram, atgōja nu Arimatejas vīns bogōts cylvāks, vōrdā Jezups, kas tai pat beja Jezus mōceklis. 58 Jys, aizgōjis pi Pilata, lyudze nu jō Jezus mīsu. Pilats pavēlēja atdūt. 59 Tad Jezups, pajēmis mīsu, ītyna jū teirā autā 60 un īlyka sovā jaunajā kopā, kuru beja sev izcērtis kliņtī. Tad, kopa īeju aizvēlis ar lelu akmini, nūgōja prūjom.
Sorgi pi kopa.
61 Bet Marija Magdalena un ūtrō Marija palyka sēžūt pi kopa.
62 Nōkūšajā dīnā, tys ir tamā, kura nōk pēc sasagatavōšonas dīnas, vērsgoreidznīki un farizeji sasalaseja pi Pilata 63 un saceja: Kungs, mes īgōdōjom, ka tys mōns, vēļ dzeivōdams, teice: Pēc trejom dīnom Es pīsaceļšu; 64 tōdēļ pīsoki apsorgōt kopu leidz trešajai dīnai, ka gadīnī naatītu mōcekli, Jō nanūzogtu un napasaceitu ļaudim: Jys pīsacēle nu myrūnim. Tad pādejō mōneišona byutu ļaunōka par pyrmū. 65 Pilats atbiļdēja: Jemit sorgus, ejte un sorgojit, kai poši prūtat. 66 Jī aizgōja un nūdrūšynōja kopu, apzeimūgojūt akmini un nūstōdūt sorgus.
Jēzus Pilāta priekšā
(Mk 15:1Lk 23:1–2Jņ 18:28–32)1 Agri no rīta visi virspriesteri un tautas vecajie pieņēma lēmumu Jēzu nonāvēt; 2 sasējuši Jēzu, viņi nodeva to zemes pārvaldniekam Pilātam.
Jūdas nāve
3 Kad Jūda, viņa nodevējs, redzēja, ka Jēzus notiesāts uz nāvi, viņš, sirdsapziņas mocīts, aiznesa atpakaļ virspriesteriem un vecajiem trīsdesmit sudraba gabalus, 4 sacīdams: “Esmu grēkojis, nododams nevainīgas asinis.” Bet tie atbildēja: “Kāda mums gar to daļa, skaties pats.” 5 Jūda, nometis naudu templī, aizgāja un pakārās. 6 Virspriesteri paņēma naudu un sacīja: “Nav atļauts to likt tempļa ziedojumu lādē, jo tā ir asins nauda.” 7 Tad tie nolēma par šo naudu nopirkt podnieka tīrumu, kur apglabāt svešiniekus. 8 Tādēļ šo tīrumu sauc par Asins tīrumu līdz pat šai dienai. 9 Tad arī piepildījās, ko Kungs caur pravieti Jeremiju ir sacījis: un tie saņēma trīsdesmit sudraba naudas gabalus, maksu, ko Israēla bērni bija noteikuši par viņu, 10 un atdeva to par podnieka tīrumu, kā Kungs man bija pavēlējis.
Pilāts pratina Jēzu
(Mk 15:2–5Lk 23:3–5Jņ 18:33–38)11 Tad Jēzus tika atvests pārvaldnieka priekšā, un tas viņam jautāja: “Vai tu esi jūdu Ķēniņš?” Jēzus teica: “Tu to saki.” 12 Bet uz apsūdzībām, ko pret viņu cēla virspriesteri un vecajie, viņš neatbildēja nekā. 13 Tad Pilāts viņam sacīja: “Vai tu nedzirdi, kā tie tevi apsūdz?” 14 Uz to Jēzus neatbildēja ne vārda, tā ka pārvaldnieks ļoti brīnījās.
Jēzum piespriež nāves sodu
(Mk 15:6–15Lk 23:13–25Jņ 18:39–19:16)15 Pārvaldniekam bija paradums uz svētkiem atlaist vienu apcietināto, to, kuru ļaužu pūlis vēlējās. 16 Tobrīd viņam cietumā bija kāds sevišķi pazīstams noziedznieks, vārdā Baraba. 17 Kad ļaudis sapulcējās, Pilāts tiem jautāja: “Kuru jūs gribat, lai es jums atlaižu? Barabu vai Jēzu, kuru sauc par Kristu?” 18 Pilāts saprata, ka tie viņu bija nodevuši skaudības dēļ. 19 Bet, kad Pilāts sēdēja soģa krēslā, viņa sieva sūtīja viņam ziņu: “Nenodari neko šim taisnajam, es šonakt sapnī daudz cietu viņa dēļ.” 20 Bet virspriesteri un vecajie pārliecināja ļaužu pūli, lai tie lūdz atlaist Barabu, bet Jēzu lai nodod nāvē. 21 Tad pārvaldnieks jautāja ļaudīm: “Kuru no šiem diviem jūs gribat, lai es jums atlaižu?” Tie sauca: “Barabu.” 22 Pilāts jautāja tiem: “Ko lai es daru ar Jēzu, kuru sauc par Kristu?” Tie visi sauca: “Lai viņu sit krustā!” 23 Viņš jautāja: “Ko gan viņš sliktu darījis?” Tad tie kliedza vēl skaļāk: “Lai sit krustā!” 24 Kad Pilāts redzēja, ka viņš nekā nevar panākt, bet troksnis top arvien lielāks, viņš ņēma ūdeni un mazgāja rokas ļaužu pūļa priekšā, teikdams: “Es esmu nevainīgs pie šā taisnā asinīm, skatieties jūs paši.” 25 Visi ļaudis sauca: “Viņa asinis lai ir uz mums un mūsu bērniem!” 26 Tad Pilāts tiem atlaida Barabu, bet Jēzu nodeva šaustīt un sist krustā.
Kareivji ņirgājas par Jēzu
(Mk 15:16–20Jņ 19:2–3)27 Pilāta karavīri aizveda Jēzu uz pārvaldnieka pili. Jēzum apkārt sapulcējās visa sardzes nodaļa. 28 Tie viņu izģērba un aplika viņam purpura apmetni. 29 Nopinuši ērkšķu vainagu, tie uzlika viņam to galvā, deva viņam niedri labajā rokā un, mezdamies viņa priekšā ceļos, viņu izsmēja: “Esi sveicināts, jūdu Ķēniņ!” 30 Tie spļāva uz viņu, ņēma niedri un sita viņam pa galvu. 31 Kad tie bija par viņu izņirgājušies, tie novilka viņam apmetni un apvilka viņa paša drēbes, un aizveda viņu, lai sistu krustā.
Jēzus krustā sišana
(Mk 15:21–32Lk 23:26–43Jņ 19:17–27)32 Ejot ārā, tie satika kādu vīru no Kirēnes, vārdā Sīmanis. Viņi piespieda to nest Jēzus krustu. 33 Nonākuši tajā vietā, ko sauc par Golgātu – kas nozīmē Galvaskausa vieta –, 34 tie deva viņam vīnu, sajauktu ar žulti; viņš pagaršoja to, bet negribēja dzert. 35 Kad tie bija viņu piesituši krustā, tie izdalīja viņa drēbes, mezdami par tām kauliņus. 36 Tad tie apsēdās turpat un viņu apsargāja. 37 Virs viņa galvas tie piestiprināja uzrakstu par viņa vainu: “Šis ir Jēzus, jūdu Ķēniņš.” 38 Tad divi laupītāji kopā ar viņu tika piesisti krustā, viens viņam pa labo, otrs pa kreiso roku. 39 Bet tie, kas gāja garām, zaimoja viņu, galvu grozīdami, 40 un teica: “Tu, tempļa nojaucējs un uzcēlējs trijās dienās! Glāb nu pats sevi; ja tu esi Dieva Dēls, kāp zemē no krusta!” 41 Tāpat arī virspriesteri līdz ar rakstu mācītājiem un vecajiem ņirgājās par viņu: 42 “Citus viņš glāba, bet pats sevi nevar izglābt. Ja viņš ir Israēla ķēniņš, lai nokāpj tagad zemē no krusta, un mēs viņam ticēsim. 43 Viņš paļāvās uz Dievu; lai Dievs viņu tagad izglābj, ja grib. Viņš taču sacīja: es esmu Dieva Dēls.” 44 Tāpat arī laupītāji, kas kopā ar viņu bija krustā sisti, zaimoja viņu.
Jēzus nāve
(Mk 15:33–41Lk 23:44–49Jņ 19:28–30)45 Tumsa pārklāja zemi no sestās līdz devītajai stundai, 46 un pēc šīm trim stundām Jēzus sauca skaļā balsī: “Ēli, Ēli, lamā sabahtani! ” Tas nozīmē: “Mans Dievs, mans Dievs, kādēļ tu mani esi atstājis! ” 47 Daži no tiem, kas tur stāvēja, to dzirdēdami, sacīja: “Šis sauc Eliju!” 48 Tad kāds no viņiem, pieskrējis klāt un paņēmis sūkli, iemērca to etiķī un, uzspraudis to uz niedres, sniedza viņam padzerties. 49 Bet pārējie teica: “Pag, redzēsim, vai Elija nāks viņu glābt.” 50 Tad Jēzus atkal iekliedzās skaļā balsī un nomira. 51 Un, redzi, tempļa priekškars tika pārplēsts divās daļās no augšas līdz apakšai, un zeme trīcēja un klintis sašķēlās. 52 Kapi tika atdarīti un daudzu svēto miesas, kas dusēja, augšāmceltas. 53 Tie izgāja no kapiem pēc viņa augšāmcelšanās, nāca svētajā pilsētā un daudziem parādījās. 54 Bet centurions un tie, kas kopā ar viņu sargāja Jēzu, redzēdami zemestrīci un visu, kas notiek, ļoti sabijās un teica: “Patiesi šis bija Dieva Dēls!” 55 Tur bija arī daudz sieviešu, kas skatījās no tālienes. Viņas bija sekojušas Jēzum no Galilejas un viņam kalpojušas. 56 Starp tām bija Marija Magdalēna un Marija, Jēkaba un Jāzepa māte, un Zebedeja dēlu māte.
Jēzus guldīšana kapā
(Mk 15:42–47Lk 23:50–56Jņ 19:38–42)57 Vakaram iestājoties, atnāca kāds bagāts cilvēks no Arimatejas, vārdā Jāzeps, kas arī bija Jēzus māceklis. 58 Tas devās pie Pilāta un lūdza Jēzus miesas. Pilāts pavēlēja tās viņam atdot. 59 Jāzeps, paņēmis Jēzus miesas, ietina tās tīrā linu audeklā 60 un ielika savā jaunajā kapā, kas bija izcirsts klintī, un, aizvēlis kapa ieejai priekšā lielu akmeni, aizgāja. 61 Turpat bija arī Marija Magdalēna un otra Marija; tās sēdēja pretim kapam.
Virspriesteri liek apsargāt kapu
62 Nākamajā dienā pēc sagatavošanas dienas virspriesteri un farizeji sanāca pie Pilāta. 63 Viņi sacīja: “Kungs, mēs atcerējāmies, ka šis krāpnieks, kad vēl bija dzīvs, sacīja: pēc trim dienām es augšāmcelšos. 64 Tādēļ pavēli kapu apsargāt līdz trešajai dienai, ka viņa mācekļi neatnāk un neizzog viņu un nestāsta ļaudīm, ka viņš augšāmcēlies no mirušajiem; šī pēdējā krāpšana būs ļaunāka par iepriekšējo.” 65 Pilāts tiem teica: “Jums ir sargi, ejiet un sargājiet, kā paši zināt.” 66 Viņi aizgāja un drošības dēļ apzīmogoja kapa akmeni un pielika sargus.
