XVI.
Zeime nu dabasim.
1 Tad atgōja pi Jō farizeji un sadduceji un, kārdynōdami Jū, praseja, lai Jys parōdeitu jim zeimi nu dabasim. 2 Bet Jys tim atbiļdēja saceidams: Vokoram atejūt, jyus sokot: Debess ir sorkona, kai guņs, — byus lobs laiks. 3 Reitā otkon: Debess ir tymssorkona, — šudiņ byus nagaiss. 4 Debess parōdeibas gon jyus prūtat izskaidrōt, bet laika zeim’u navarat. Ļaunō un lauleibu lauzēja ciļts zeimes prosa! Bet cyta zeime gon natiks jai dūta, kai vīn (pravīša) Jonasa zeime.
Un pametis jūs stōvūt, Jys aizgōja.
Farizeju raugs.
5 Pōrbraucūt uz ūtrū krostu, Jō mōcekli beja aizmērsuši pajemt leidza maizi. 6 Jezus tim saceja: Esit uzmaneigi! Un sorgojitēs nu farizeju un sadduceju rauga. 7 Jī sprīde sevī saceidami: Mes tok naasam pajāmuši leidza maizes.
8 Jezus, tū zynōdams, saceja: Mozticeigī, kō jyus ryupejitēs par tū, ka napajēmet maizes? 9 Vai jums vys vēļ nava gaumē un atmiņā pīci maizes kukuli dēļ pīcom tyukstūšom (cylvāku), un cik pylnu peitiņu pīlasejot? 10 Ni ari tī septeni maizes kukuli četrom tyukstūšom, un cik pylnu peitiņu vēļ pīlasejot? 11 Kai jyus nasaprūtat, ka na par maizi jums teiču: sorgojitēs nu farizeju un sadduceju rauga. 12 Tad jī saprota, ka jim teikts sorgōtīs na nu maizes rauga, bet gon nu farizeju un sadduceju mōceibas.
Pītera prīkšrūceiba.
13 Atgōjis uz Filippa Cezarejas apgobolu, Jezus vaicōja sovim mōceklim: Kai ļaudis sprīž par Cylvāka Dālu? 14 Tī atbiļdēja: Vīni Jū tur par Jōni Kristeitōju, ūtri par Eliasu, citi otkon par Jeremiasu, vai vīnu nu pravīšim. 15 Bet jyus par kū Mani turit? Jys vacōja jūs. 16 Seimaņs Pīters atbyldādams saceja: Tu esi Kristus, dzeivō Dīva Dāls!
17 Tad Jezus jam saceja: Svēteigs esi, Seimaņ, Jōņa dāls! Jo ni mīsa, ni asnis tev tō naatklōja, bet muns Tāvs, kurs ir dabasūs. 18 Un Es tev soku: Tu esi Pīters — (kliņts), un uz šōs kliņts Es uzceļšu sovu Bazneicu, un eļnes spāki jōs nauzvarēs! 19 Un es tev dūšu dabasu vaļsteibas atslāgas: kū tu sasīsi vērs zemes, tys byus sasīts ari dabasūs, un kū izraiseisi vērs zemes, tys byus izraiseits ari dabasūs!
20 Tad pīsaceja mōceklim, lai jī nikam nasaceitu, ka Jys ir Kristus.
21 Nu tō laika Jezus deve saprast sovim mōceklim, ka Jam jōīt uz Jeruzalemu un tur nu vacōkim, vērsgoreidznīkim un Rokstim mōceitim byus daudz jōcīš un jōmērst. Bet trešā dīnā Jys ceļsīs nu myrūnim.
Jezus īprīkš pasludynoj sovas cīsšonas
22 Tad Pīters, pajēmis Jū nūmaļ, sōce pīrunōt, saceidams: Kungs, esi sev žēleigs! Tys lai Tev nanūteik! 23 Bet Jys atsagrīzis Pīteram teice: Ej nūst nu Manis, satan! Tu esi Maņ par īļaunōšonu! Jo tu nasajēdz tō, kas ir Dīva, bet tū, kas cylvāku.
Jezum pakaļīšona.
24 Tad Jezus saceja sovim mōceklim: Kas grib īt Maņ pakaļ, tys lai aizalīdz sevis poša, lai jam uz sevis sovu krystu un lai īt Maņ pakaļ. 25 Tai tad, jo kas grib sovu dzeiveibu izglōbt, tys jū pazaudēs. Bet kas pazaudēs sovu dzeiveibu Manis dēļ, tys jū atrass. 26 Kū gon paleidzēs cylvākam vysa pasauļa īmontōšona, jo jys pazaudēs sovu dvēseli? Kū gon cylvāks dūs atmoksai pret sovu dvēseli? 27 Tai tad, Cylvāka Dālam jōatnōk ar sovim eņgelim sova Tāva gūdeibā, un Jys atmoksōs kotram pēc jō dorbim. 28 Patīši, Es jums soku: Storp te stōvūšim ir daži, kuri nabaudeis nōves, koleidz redzēs Cylvāka Dālu atejūšu sovā vaļsteibā.
Farizeji un saduķeji prasa Jēzum zīmes
(Mk 8:11–13Lk 12:54–56)
1 Pie Jēzus pienāca farizeji un saduķeji un izaicinādami prasīja, lai viņš tiem rādītu kādu zīmi no debesīm. 2 Viņš tiem sacīja: “Kad iestājas vakars, jūs sakāt: būs labs laiks, jo debesis sārtojas, – 3 un rīta agrumā: šodien būs vējains, jo debess ir apmākusies un sārtojas. – Debess izskatu jūs protat atšķirt, bet laiku zīmes nespējat saprast. 4 Samaitāta un laulības pārkāpēju paaudze meklē zīmi, bet tai cita zīme netiks dota kā vien Jonas zīme.” Un, tos pametis, viņš devās projām.
Jēzus brīdina no farizeju un saduķeju rauga
(Mk 8:14–21)
5 Mācekļi cēlās pāri uz otru krastu, bet viņi bija piemirsuši maizi paņemt līdzi. 6 Jēzus tiem sacīja: “Pielūkojiet un sargieties no farizeju un saduķeju rauga.” 7 Bet tie savā starpā sprieda: “Tas tādēļ, ka neesam maizi paņēmuši līdzi.” 8 To noprazdams, Jēzus sacīja: “Kādēļ jūs, mazticīgie, spriežat, ka jums nav maizes? 9 Vai jūs vēl neaptverat? Vai tad neatceraties tās piecas maizes pieciem tūkstošiem? Un cik grozu jūs vēl pielasījāt? 10 Un vai neatceraties tās septiņas maizes četriem tūkstošiem, un cik lielo grozu vēl pielasījāt? 11 Kādēļ jūs neaptverat, ka es nerunāju par maizi, sacīdams: sargieties no farizeju un saduķeju rauga?” 12 Tad tie saprata, ka viņš tiem mācīja sargāties nevis no maizes rauga, bet no farizeju un saduķeju mācības.
Pētera liecība par Kristu
(Mk 8:27–30Lk 9:18–21)
13 Nonācis Filipa Cēzarejas robežās, Jēzus jautāja saviem mācekļiem: “Par ko ļaudis uzskata Cilvēka Dēlu?” 14 Viņi atbildēja: “Vieni par Jāni Kristītāju, otri par Eliju, vēl citi – par Jeremiju vai kādu no praviešiem.” 15 Viņš tiem jautāja: “Bet ko jūs sakāt – kas es esmu?” 16 Sīmanis Pēteris viņam atbildēja: “Tu esi Kristus, dzīvā Dieva Dēls.” 17 Jēzus viņam atbildēja: “Laimīgs tu esi, Sīmani, Jonas dēls, jo miesa un asinis to tev neatklāja, bet mans debesu Tēvs. 18 Es tev saku: tu esi Pēteris , un uz šīs klints es celšu savu Baznīcu, un elles vārti to neuzveiks. 19 Es tev došu Debesu valstības atslēgas. Tas, ko tu siesi virs zemes, būs siets arī debesīs, un tas, ko tu atraisīsi virs zemes, būs atraisīts arī debesīs.” 20 Tad viņš saviem mācekļiem pavēlēja, lai tie nevienam nesaka, ka viņš ir Kristus.
Jēzus māca par savu nāvi un augšāmcelšanos
(Mk 8:31–9:1Lk 9:22–27)
21 No tā laika Jēzus sāka saviem mācekļiem atklāti teikt, ka viņam būs jāiet uz Jeruzālemi un būs daudz jācieš no vecajiem, virspriesteriem un rakstu mācītājiem un ka viņam jātiek nonāvētam un pēc trim dienām augšāmceltam. 22 Pēteris, paaicinājis Jēzu sānis, norāja viņu: “Lai Dievs pasargā tevi, Kungs! Tas nekad tev nenotiks!” 23 Bet viņš pagriezies sacīja uz Pēteri: “Atkāpies no manis, sātan, tu man esi par apgrēcību, tu nedomā pēc Dieva, bet pēc cilvēka prāta.” 24 Tad Jēzus teica saviem mācekļiem: “Ja kāds grib man sekot, tas lai aizliedz sevi, ņem savu krustu un seko man! 25 Jo, kas grib glābt savu dzīvību, to zaudēs, bet, kas savu dzīvību zaudēs manis dēļ, tas to atradīs. 26 Ko gan iegūst cilvēks, ja tas iemanto visu pasauli, bet savai dvēselei nodara ļaunumu? Un ko cilvēks lai dod kā samaksu par savu dvēseli? 27 Jo Cilvēka Dēls nāks sava Tēva godībā līdz ar saviem eņģeļiem, un tad viņš ikvienam atmaksās pēc viņa darbiem. 28 Patiesi es jums saku: daži no tiem, kas šeit, nāvi nebaudīs, pirms nebūs redzējuši Cilvēka Dēlu nākam savā Valstībā.”