XXI.
Atraitnes dōvona.
1 Pacēlis acis, Jys īraudzeja, kai bogōtnīki mete upuru skreinē sovas dōvonas. 2 Jys redzēja ari, kai vīna nabadzeiga atraitne īmete divi lepti. 3 Tad Jys saceja: Patīši, Es jums soku: Šitei nabadzeigō atraitne īmete vairōk par visim. 4 Jo visi īmete Dīvam upuri nu tō, kas jim palīk pōri, bet šitei sovā nabadzeibā īmete vysu sovu uzturu, kas vīn jai beja.
Jeruzalemas izpūsteišonas un pasauļa gola īprīkš pasludynōšona.
5 Kad daži runōja par svētneicu, ka tei asūt izpuškōta ar skaistim akminim un breivprōteigom dōvonom, Jys saceja: 6 Atīs dīnas, kad nu tō, kū jyus tagad te radzat, akmiņs uz akmiņa napaliks, kas natyktu nūjaukts.
7 Jī vaicōja: Mōceitōj, kod tys nūtiks un kaida zeime, kod tys sōks izapiļdeit?
8 Bet Jys saceja: Skotatēs, ka jyusu naapmōneitu. Jo daudzeji atīs zam Muna vōrda un saceis: Tys asmu es; tys laiks jau ir atgōjis. Bet naejte pēc jūs.
9 Kad dzērdēsit par karim un dumpim, nasabeistit. Tam gon īprīkš ir jōnūteik, bet tyuleņ vēļ gola nabyus.
10 Jys saceja tōļōk: Tauta sasaceļs pret tautu un vaļsts pret vaļsti; 11 vītom byus lela zemes treisēšona, bods un mēri. Debesīs pasarōdeis lelas un šausmeigas zeimes. 12 Bet pyrmōk na kai šytys vyss nūtiks, paceļs pret jums sovas rūkas un jyusus vojōs. Muna vōrda dēļ jyusus vess uz synagogom un cītumim, jyusus stōdeis kēneņu un vaļdinīku prīškā. 13 Un šytys jums zeimoj: nūdūt līceibu.
14 Apsajemit sovōs sirdīs īprīkš nasaryupēt, kai sevi attaisnōt; 15 jo Es jums īdūšu vōrdus un gudreibu, kurai nivīns jyusu pretinīks navarēs atsaturēt, ni ari apstreidēt.
16 Pat dzymdynōtōji, brōli, radinīki un draugi jyusus nūdūs, un daži tiksit nūnōvāti. 17 Muna vōrda dēļ jyusus visi īneiss, 18 tūmār jums pat nivīns mots nu golvas napagaiss. 19 Caur pacīteigu iztureibu jyus izglōbsit sovas dvēseles.
20 Kad jyus redzēsit Jeruzalemu vysapkōrt kara spāka aplanktu, tad zinit, ka jōs izpūsteišona ir tyvu. 21 Tūlaik tī, kas ir Judeā, lai bāg kolnūs, kas piļsātā īškā ir, lai bāg ōrā, kas uz lauka ir, lai jamā īškā naīt. 22 Tōs tadei ir atrībšonas dīnas, ka izapiļdeitu vyss, kas ir raksteits.
23 Bāda tamōs dīnōs gryutom un zeidūšom sīvītem, jo vērs zemes byus lela nabadzeiba un šai tautai borga tīsa. 24 Citi kriss nu zūbyna esmiņa, citi tiks aizvasti vaņgeibā storp vysom cytom tautom. Jeruzalemu meideis pogōni, koleidz pōrīs pogōnu laiks.
25 Uz saules, mēneša un zvaigznem byus zeimes; vērs zemes jyuras viļņu krōkšonas dēļ ļaudis byus pōrsabeiduši un apjukuši. 26 Cylvāki niciņ izniks bailēs un gaideišonas dēļ tūs lītu, kas pasaulī nūtiks, jo debess styprumi tiks sakustynōti.
27 Tūlaik īraudzeis vērs mōkūnim atejūšū Cylvāka Dālu vareibā un lelā gūdā.
28 Bet, kad tys īsasōks nūtikt, tad nūstōjit taišni un pacelit uz augšu sovas golvas tōpēc, ka tyvojās jyusu pesteišona.
29 Tad Jys pastōsteja jim pīleidzeibu: Apskotit figu kūku un vysus cytus kūkus. 30 Jo jyus radzat, ka tī sōc plaukt, tad jyus pazeistat, ka tyvojās vosora. 31 Tai pat ari, kad īraudzesit tū, kas nūteik, zinit, ka Dīva va steiba ir tyvu.
32 Patīši, Es jums soku: Šytei ciļts napōrīs, koleidz tys vyss nūtiks. 33 Debess un zeme pōrīs, bet muni vōrdi napōrīs.
Paskubynōjums byut nūmūdā.
34 Tōpēc sorgojitēs, ka jyusu siržu naapgryutynōtu ni daudzēdeiba, ni dzeršona, ni pōrōkas šōs dzeives ryupes, ka tei dīna naatītu nagaideita, kai esmiņs. 35 Jei tadei nūsalaiss kai slosta vōks uz vysu, kas dzeivoj vērs zemes. 36 Tōdēļ esit vysod nūmūdā un lyudzatēs, ka jyus nu vysa tō, kas nūtiks, varātu izbēgt un Cylvāka Dāla prīškā nūstōvēt.
K. Jezus pādejōs dīnas.
37 Tai Jys ikdīnas mōceja svētneicā; naktīs Jys izgōja ōrā un pavadeja uz tō kolna, kuru sauc par Eleja kolnu. 38 Visi ļaudis steidzēs reitā agri uz svētneicu, lai Jō klauseitūs.
Nabadzīgās atraitnes ziedojums
(Mk 12:41–44)1 Pacēlis acis, viņš ieraudzīja, ka bagātie met dāvanas tempļa ziedojumu traukā. 2 Un viņš redzēja kādu nabadzīgu atraitni, kas iemeta tur divas nieka artavas. 3 Viņš sacīja: “Patiesi es jums saku: šī nabadzīgā atraitne ir ziedojusi vairāk par visiem. 4 Jo tie visi ziedoja no savas pārpilnības, bet viņa no savas trūcības ziedoja visu, kas tai bija iztikai.”
Pravietojums par tempļa nopostīšanu
(Mt 24:1–2Mk 13:1–2)5 Kad daži runāja par templi, ka tas izrotāts dārgakmeņiem un bagātām dāvanām, viņš sacīja: 6 “Nāks dienas, kad no tā, ko jūs tagad redzat, nepaliks akmens uz akmens, kas netiks nopostīts.”
Nemieri un vajāšanas
(Mt 24:3–14Mk 13:3–13)7 Un viņam jautāja: “Skolotāj, kad tas būs, un kāda būs zīme, ka tas sāksies?” 8 Bet viņš sacīja: “Pielūkojiet, ka netiekat pievilti; jo daudzi nāks manā vārdā, sacīdami: es tas esmu, – un: laiks ir pienācis. Nesekojiet tiem! 9 Bet, kad jūs dzirdēsiet par kariem un dumpjiem, nebīstieties! Jo tam tā papriekš jānotiek, bet tas vēl nebūs gals.” 10 Tad viņš tiem sacīja: “Tauta celsies pret tautu un valsts pret valsti, 11 būs lielas zemestrīces un vietu vietām bads un mēris, un no debesīm nāks baismīgas un lielas zīmes. 12 Bet pirms visa tā viņi gūstīs jūs un vajās, nodos sinagogās un cietumos, vedīs ķēniņu un valdnieku priekšā mana vārda dēļ. 13 Tas jums ļaus par mani liecināt. 14 Tad nu apņemieties savās sirdīs iepriekš nedomāt par to, kā jūs aizstāvēsieties. 15 Jo es jums došu vārdus un gudrību, kam neviens no jūsu pretiniekiem nespēs pretī stāties vai pretī runāt. 16 Arī vecāki un brāļi, radinieki un draugi jūs nodos, un kādus no jūsu vidus nogalinās. 17 Un visi jūs ienīdīs mana vārda dēļ. 18 Bet ne mats no jūsu galvas nenokritīs. 19 Ar savu izturību jūs iemantosiet dzīvību.
Jēzus runā par tempļa izpostīšanu
(Mt 24:15–21Mk 13:14–19)20 Bet, kad jūs ieraudzīsiet Jeruzālemi karaspēka ielenktu, tad ziniet, ka tās izpostīšana ir pienākusi. 21 Tad tie, kas ir Jūdejā, lai bēg kalnos, bet, kas pilsētā, lai iziet no tās un, kas laukos, lai neieiet tajā, 22 jo tās ir soda dienas, lai piepildītos viss, kas ir rakstīts. 23 Vai! grūtniecēm un zīdītājām tajās dienās; jo liels posts nāks pār zemi un dusmas pār šo tautu. 24 Un viņi kritīs no zobena asmens un kā gūstekņi tiks aizvesti pie visām tautām, un Jeruzālemi bradās pagānu kājas, līdz viņu laiki piepildīsies. 25 Un zīmes būs uz saules un mēness, un zvaigznēm, un tautas uz zemes būs izmisumā un izbijušās, kālab jūra krāc un bango. 26 Cilvēki pamirs no bailēm, gaidot, kas nāks pār pasauli, jo debesu spēki tiks satricināti. 27 Un tad viņi redzēs Cilvēka Dēlu padebesīs nākam varenībā un lielā godībā. 28 Kad tas sāksies, tad izslejieties un paceliet savas galvas, jo jūsu atpestīšana tuvojas.”
Līdzība par vīģes koku
(Mt 24:32–35Mk 13:28–31)29 Un viņš tiem stāstīja līdzību: “Uzlūkojiet vīģes koku un citus kokus. 30 Kad tiem pumpuri sāk plaukt, jūs paši, to redzot, zināt, ka vasara ir jau tuvu. 31 Tāpat arī jūs, kad ieraudzīsiet to notiekam, ziniet, ka Dieva valstība ir klāt. 32 Patiesi es jums saku: šī paaudze nezudīs, tiekams tas viss notiks. 33 Debess un zeme zudīs, bet mani vārdi nezudīs.
Aicinājums būt nomodā
34 Bet piesargieties, ka jūsu sirdis nenotrulinās dzerot un plītējot un dzīves rūpestos un tā diena nepārsteidz jūs pēkšņi – 35 kā slazds. Tā nāks pār visiem, kas dzīvo zemes virsū. 36 Bet esiet nomodā, ik brīdi lūgdami, lai jūs spētu izbēgt no visa tā, kas notiks, un stāties Cilvēka Dēla priekšā.” 37 Tajās dienās viņš mācīja templī, bet naktis, izgājis ārā, viņš pavadīja uz tā sauktā Olīvkalna. 38 Un visa tauta jau rīta agrumā pulcējās pie viņa templī, lai klausītos viņā.
