XXIV.
Pravītōjums par Jeruzalemas izpūsteišonu un pasauļa beigom.
1 Un izgōjis nu svētneicas, Jezus gōja tōļōk. Jō mōcekli pīgōja pi Jō klōtu, lai parōdeitu Jam svētneicas ceļtni. 2 Bet Jys tim saceja: Vai jyus vysu šytū redzit? Patīši, Es jums soku: napaliks šite akmiņs vērs akmiņa, kas natoptu nūjaukts.
3 Un, Jam sēžūt uz Eleja kolna, pīgōja klōt Jō mōcekli vīni poši un saceja: Pasoki mums, kod tys nūtiks? Un kaidas byus tovas atnōkšonas un pasauļa beigu zeimes?
4 Un Jezus atbyldādams jim saceja: Raugat, ka jyusu nikas napīvyltu. 5 Jo daudzeji nōks un sauksīs munā vōrdā, saceidami: Es asmu Kristus, un daudzejūs pīviļs. 6 Jyus dzērdēset par karim un karu ziņom; skotatēs, ka jyus nanūsabeitu. Tam gon tai jōnūteik, bet ar tū vēļ nav gols. 7 Jo sasaceļs tauta pret tautu, un kēnests pret kēnesti. Vīt‐vītom byus bods, mēri un zemes treisēšona. 8 Bet šytys vyss ir tikai cīsšonu īsōkums.
9 Tūlaik nūdūs jyusus spaidim un jyusus kaus. Muna vōrda dēļ jyusus īneiss vysas tautas. 10 Tūlaik daudzejī īsaļaunōs, vīns ūtru nūdūs, un vīns ūtru īneiss. 11 Ceļsīs ari daudz vyltu pravīšu un daudzejūs pīviļs. 12 Nataisneibas pōrspāka dēļ daudzi kam izdziss mīlesteiba. 13 Bet kas izturēs leidz beigom, tys byus izpesteits. 14 Un šytys Evangelijs par dabasu vaļsteibu tiks izsludynōts pa vysu pasauli, kai līceiba vysom tautom, un tik tod nōks beigas.
15 Tai tad, kad īraudzeiset svātūs vītu izpūsteišonas šausmu, par kuru runōja pravīts Danieļs, — laseitōjs lai īgaumej! 16 Tad tī, kas Judejā ir, lai bāg kolnūs, 17 tys, kas uz jumta ir, lai nakōp kaut kō nu sātas leidza pajemtu: 18 kas teirumā ir, tys lai nasagrīž sovu svōrku pajemtu. 19 Bet bāda tamōs dīnōs dzemdeitōjom un zeideitōjom. 20 Lyudzit, lai jyusu bēgšona nanūtyktu zīmā, vai sabatā.
21 Tūlaik tadei byus leli spaidi, kaidu nava bejis nu pasauļa īsōkuma leidz šam laikam, ni ari pēc tam byus. 22 Un jo tōs dīnas nabyutu saeisynōtas, naizaglōbtu nivīns cylvāks; bet izlaseitūs dēļ, tōs dīnas ir saeisynōtas.
23 Jo tad kas jums saceitu! Raug, te ir Kristus, vai tur, — naticit. 24 Jo rassīs vyltu kristusi un vyltu pravīši un dareis lelas zeimes un breinumus, un tai pīviļs, jo tys byutu varams, pat izlaseitūs. 25 Raug, īprīkš jums pasoku.
26 Bet jo jums saceitu: Raug, Jys ir tuksnesī, naejte uz turīni; raug, Jys ir slāptuvē, naticit. 27 Leidz kai zibiņs pasarōdūt austrumūs pōrskrīn leidz rītumim, tai pat byus ari ar Cylvāka Dāla atnōkšonu. 28 Kur vīn ir maita, tur sasalaseis ari ērgli.
29 Ōtri pēc tom spaidu dīnom aptimss saule, mēness nadūs vairs gaismas, zvaigznes bērs nu debesim, un debess spāki tiks sakustynōti. 30 Tad pasarōdeis debesīs Cylvāka Dāla zeime. Vysas vērszemes tautas sauks vaimaņu bolsā un redzēs Cylvāka Dālu atejūt lelā vareibā un gūdā vērs debess mōkūnim. 31 Jys syuteis sovus eņgeļus un ar lelu taures bolsu jī savōks Jō izlaseitūs nu četrom vēja pusem, nu vīna zemes gola leidz ūtrajam.
Jeruzalemas izpūsteišona ir tyvu.
32 Mōcitēs nu figas kūka pīleidzeibom: Kad jōs zorūs plyust sula, un sōc lopas plaukt, tad jyus zynat, ka tyvojās vosora. 33 Tai pat, kad jyus īraudzeisit šytū vysu, tad jums ir jōzyna, ka Jys ir tyvu pi durovom. 34 Patīši, Es jums soku, ka šytei paaudze vēļ nabyus iznykuse, kad tys vyss nūtiks. 35 Debess un zeme pazuss, bet muni vōrdi napazuss.
Breidynōjums byut nūmūdā.
36 Bet tōs dīnas un tōs stuņdes nikas cyts nazyna, ni pat eņgeli dabasūs, kai tikai Tāvs vīns pats. 37 Kai nūtyka Noesa dīnōs, tai pat nūtiks Cylvāka Dāla atnōkšonā. 38 Kai pyrms pasauļa plyudim tamōs dīnōs ļaudis ēde, dzēre, pi veira gōja un sīvas jēme leidz pošai Noesa laivā īīšonas dīnai 39 un napamaneja, kai plyudi atgōja un vysu iznycynōja, tai pat nūtiks ari Cylvāka Dāla atnōkšonā. 40 Tūlaik nu divejim teirumā asūšim vīns tiks pajimts un ūtrais atstōts. 41 Nu divejom malējom vīna tiks pajimta, bet ūtrō atstōta.
42 Esit tad nūmūdā, jo jums tei dīna nav zynoma, kod jyusu Kungs atnōks.
43 Īvārojit vēļ nōkūšū: jo sātas saiminīks zynōtu, kaidā nakts laikā atīs zaglis, tad jys byutu nūmūdā un naļautu tam īsalauzt sātā. 44 Tōpēc esit sagatavōti, jo tamā stuņdē, kaidā jums naīnōks prōtā, Cylvāka Dāls atnōks.
Mōjas pōrvaļdnīks.
45 Kas tad ir tys uzticeigais un gudrais kolps, kurō uzraudzeibā kungs pamete sovus ļaudis, lai jys tim dūtu eistā laikā bareibu? 46 Laimeigs tys kolps, kuru kungs atgōjis atrass tai dorūt! 47 Patīši, Es jums soku, jys padareis jū par vysa sova monta pōrvaļdnīku. 48 Bet, jo kolps ir ļauns un dūmoj pats sevī: Muns kungs ōtri naatīs; 49 un jo jys sōks sovus leidzkolpus sist, ar dzārōjim ēst un dzert, 50 tad tō kolpa kungs atīs tamā dīnā, kurā jys nagaideis, un tamā stuņdē, kuras jys nazyna, 51 un liks sakopōt jū un nūrōdeis jam vītu pi līkulim. Tur byus veidēšona un zūbu grīzšona.
Pravietojums par tempļa nopostīšanu
(Mk 13:1–2Lk 21:5–6)1 Jēzus izgāja no tempļa un devās projām. Tad mācekļi gāja pie viņa, lai norādītu uz tempļa būvēm. 2 Bet viņš sacīja: “Vai jūs visu šo redzat? Patiesi es jums saku: te akmens uz akmens netiks atstāts, kas netiktu nopostīts.”
Pārbaudījumu sākums
(Mk 13:3–13Lk 21:7–19)3 Kad viņš sēdēja Olīvkalnā, mācekļi gāja pie viņa atsevišķi un jautāja: “Saki mums, kad tas notiks, un kāda būs tavas atnākšanas un laika piepildījuma zīme?” 4 Jēzus tiem atbildēja: “Pielūkojiet, ka jūs kāds nepieviļ, 5 jo daudzi nāks manā vārdā un sacīs: es esmu Kristus, – un tie pievils daudzus. 6 Jūs dzirdēsiet karu troksni un vēstis par kariem, bet pielūkojiet, ka jūs neuztrauktos: jo tam tā jānotiek, bet tas vēl nav gals. 7 Jo tauta celsies pret tautu un valsts pret valsti, būs bads un dažviet zemestrīces; 8 bet tas viss būs tikai dzemdību sāpju sākums. 9 Tad tie jūs nodos, lai mocītu un nonāvētu, un jūs būsiet visās tautās ienīsti mana vārda dēļ. 10 Tad daudzi kritīs apgrēcībā un viens otru nodos un viens otru nīdīs. 11 Un daudzi viltus pravieši celsies un daudzus pievils, 12 un, tādēļ ka ļaundarība vairosies, mīlestība daudzos atdzisīs. 13 Bet, kas izturēs līdz galam, tas tiks izglābts. 14 Un šis Valstības evaņģēlijs tiks pasludināts visā pasaulē par liecību visām tautām, un tad nāks gals.
Jēzus runā par tempļa izpostīšanu
(Mk 13:14–23Lk 21:20–24)15 Bet, kad jūs redzēsiet svētā vietā izpostīšanas negantību, kā caur pravieti Daniēlu ir pasludināts – kas to lasa, lai saprot, – 16 tad tie, kas ir Jūdejā, lai bēg kalnos. 17 Kas ir uz jumta, lai nekāpj lejā paņemt kaut ko no sava nama. 18 Un, kas ir uz lauka, lai negriežas atpakaļ paņemt savas drēbes. 19 Bet vai! grūtniecēm un zīdītājām tajās dienās! 20 Un lūdziet Dievu, lai jūsu bēgšana nenotiek ziemā vai sabatā. 21 Tādas bēdas nav bijušas kopš pasaules iesākuma līdz pat šim laikam un nekad arī nebūs. 22 Ja šīs dienas netiktu saīsinātas, neviens dzīvais neizglābtos; bet izredzēto dēļ šīs dienas tiks saīsinātas. 23 Ja kāds jums tad sacīs: redzi, te ir Kristus, redzi, tur – neticiet! 24 Jo celsies viltus kristi un viltus pravieši un rādīs lielas zīmes un brīnumus, lai pieviltu, ja tas iespējams, arī izredzētos. 25 Redzi, es jums to esmu pateicis jau iepriekš. 26 Ja tie jums sacīs: redzi, viņš ir tuksnesī, – tad neejiet ārā; redzi, viņš ir kambaros, – tad neticiet. 27 Jo, kā zibens nozibsnī austrumos un atplaiksnī līdz pat rietumiem, tāda būs arī Cilvēka Dēla atnākšana. 28 Jo, kur maita, tur salido ērgļi.
Cilvēka Dēla atnākšana
(Mk 13:24–27Lk 21:25–28)29 Bet tūlīt pēc šīm bēdu dienām saule aptumšosies un mēness nedos sava spožuma, zvaigznes kritīs no debesīm, un debesu spēki tiks satricināti. 30 Tad Cilvēka Dēla zīme atspīdēs debesīs, un visas tautas virs zemes vaimanās un redzēs Cilvēka Dēlu nākam uz debess padebešiem ar lielu varenību un godību . 31 Viņš izsūtīs savus eņģeļus ar varenu bazūnes skaņu, un tie sapulcinās vienkopus viņa izredzētos no četriem vējiem, no viena debesu gala līdz otram.
Līdzība par vīģes koku
(Mk 13:28–31Lk 21:29–33)32 Mācieties līdzību no vīģes koka: kad tā zars pilns sulas un raisa lapas, jūs zināt, ka vasara ir tuvu. 33 Tā arī jūs, kad jūs visu šo redzēsiet, ziniet: viņš ir tuvu pie durvīm. 34 Patiesi es jums saku: šī paaudze nezudīs, tiekams tas viss notiks. 35 Debess un zeme zudīs, bet mani vārdi nezudīs.
Aicinājums būt nomodā
(Mk 13:32–37; Lk 17:26–30, 34–36)36 Bet to dienu vai stundu neviens nezina – nedz eņģeļi debesīs, nedz Dēls, vienīgi Tēvs. 37 Jo, kā bija Noas dienās, tā būs arī Cilvēka Dēla atnākšanas laikā; 38 jo, kā bija tajās dienās pirms plūdiem – tie rija un plītēja, precējās un tika precēti, līdz Noa iegāja šķirstā, 39 un tie nenāca pie saprašanas, līdz sākās plūdi un aizrāva visus – tā būs arī Cilvēka Dēla atnākšanas laikā. 40 Tad divi būs uz lauka – vienu paņems, otru pametīs; 41 divas mals maltuvē – vienu paņems, otru pametīs. 42 Tādēļ esiet nomodā, jo jūs nezināt, kurā dienā jūsu Kungs nāks. 43 Bet to saprotiet: ja nama saimnieks zinātu, kurā sardzes stundā zaglis nāks, viņš paliktu nomodā un neļautu tam ielauzties savā namā. 44 Tādēļ esiet arī jūs gatavībā, jo Cilvēka Dēls nāks tajā stundā, kad jūs negaidāt.
Uzticamais un neuzticamais kalps
(Lk 12:41–48)45 Kurš tad ir tas uzticamais un saprātīgais kalps, ko kungs iecels pār saviem kalpotājiem izdalīt tiem barību laikus? 46 Laimīgs tas kalps, kuru kungs atnācis atradīs tā darām. 47 Patiesi es jums saku: viņš to iecels pārvaldīt visu savu īpašumu. 48 Bet, ja ļaunais kalps sacīs savā sirdī: mans kungs kavējas nākt, – 49 un sāks sist savus līdzbiedrus, un ēdīs un dzers ar plītniekiem, 50 tad šī kalpa kungs nāks tajā dienā, kad tas negaidīs, un tajā stundā, kad nezinās, 51 un pāršķels viņu pušu un liks viņa daļu ar liekuļiem. Tur būs vaimanas un zobu griešana.
