XIX.
K. Jezus nūtīsōts uz nōvi.
1 Tad Pilats lyka Jezu sajimt un nūšausteit. 2 Karaveiri, nūpynuši nu ērškim krūni, lyka Jam tū uz golvas un apvylka Jam sorkonu mēteli 3 un, īdami klōt, sauce: Esi sveicynōts, jūdu kēneņ! un syta Jam par vaigu.
4 Pilats otkon, izgōjis ōrā, jim saceja: Raug, es jums izvesšu Jū ōrā, lai jyus radzātu, ka pi Jō nikaidas vaiņas naatrūnu. 5 Kad Jezus ēršku krūnī un sorkonā mētelī izgōja ōrā, Pilats jim saceja: Raug, cylvāks! 6 Bet vērsgoreidznīki un kolpi, Jū īraudzejuši, sōce klīgt: Pīkaļ Jū krystā, pīkaļ Jū krystā! Pilats tim atbiļdēja: Tad jemit Jū un kalit krystā, es pi Jō nikaidas vaiņas naatrūnu. 7 Bet jūdi jam atbiļdēja: Mums ir lykums, un pēc lykuma Jam ir jōmērst, jo Jys sevi skaita par Dīva Dālu.
8 Šytūs vōrdus izdzērdis, Pilats vēļ vairōk nūsabeida. 9 Jys, īgōjis atpakaļ tīsas nomā, Jezum vaicōja: Nu kurīnes Tu esi? Jezus jam naatbiļdēja nikō. 10 Tad Pilats Jam saceja: Vai Tu maņ naatbiļdēsi? Vai Tu nazini, ka maņ ir vara pīkaļt Tevi krystā, ir ari vara palaist Tevi vaļā? 11 Jezus atbiļdēja: Tev par Mani nabyutu nikaidas varas, jo tei tev nabyutu nu augstīnes dūta. Tōpēc lelōks grāks ir tam, kas Mani tev nūdeve.
12 Tad Pilats meklēja izdeveibas palaist Jū vaļā; bet jūdi klīdze saceidami: Jo tu Jū palaissi vaļā, tad tu naesi keizara draugs, jo ikvīns, kas sevi par kēneņu dora, ir keizara pretinīks.
13 Šytūs vōrdus izdzērdis, Pilats lyka Jezu izvest ōrā, pats atsasāda tīsas krāslā, kuru sauc Litostrotos, un ebreju volūdā Gabbata. 14 Tys beja sasagatavōšonas dīnā ap sastū stuņdi. Un jys jūdim saceja: Raug, te ir jyusu kēneņš. 15 Bet tī klīdze: Nūst, nūst ar Jū; pīkaļ Jū krystā! Pilats jim saceja: Maņ jōkaļ krystā jyusu kēneņš? Vērsgoreidznīki atbiļdēja: Mums cyta kēneņa nav, kai tik keizars.
16 Tad jys atdeve Jū krystā pīkaļšonai.
K. Jezus pīkaļšona krystā.
17 Jī Jezu pajēme (un izvede Jū ōrā). Jys, nasdams sev krystu, izgōja uz tū vītu, kuru sauc pīres vītu, ebreju volūdā Golgota.
18 Tur jī pīkola krystā Jū un reizē ar Jū divi cytus, — vīnā un ūtrā pusē, un Jezu pa vydu. 19 Pilats lyka pagatavōt uzrokstu un nūvītōt tū uz krysta. Tamā beja pīraksteits: Jezus Nazareīts, jūdu kēneņš. 20 Daudzejī jūdi šytū uzrokstu pōrlaseja, jo tei vīta, kur Jezus beja krystā pīkolts, beja natōli nu mīsta. Uzroksts beja ebreju, latiņu un greku volūdōs. 21 Jūdu vērsgoreidznīki Pilatam saceja: Naroksti: Jūdu kēneņš, bet gon — Jys saceja: Es asmu jūdu kēneņš. 22 Bet Pilats atbiļdēja: Kū es pīraksteju, tys ir pīraksteits.
23 Pēc Jezus krystā pīkaļšonas, karaveiri pajēme Jō drēbes un sadaleja tōs četrōs daļōs, — kotram karaveiram pa daļai, ari Jō vērsdrēbes. Tai kai vērsdrēbes nabeja šyutas, bet vīngobolā izaustas, 24 tad jī sovstarpeji nūrunōja: Mes jūs nagrīzsim, bet messim par jom kauleņus, kam jōs lai pīdar. Tai izapiļdeja Rokstu vōrdi:
Jī sovā storpā izdaleja munas drēbes
un par munom vērsdrēbem mete kauleņus.
Šytū dareja karaveiri.
25 Pi Jezus krysta stōvēja Jō mōte, Jō mōtes mōsa Marija, Kleofasa sīva, un Marija Magdalena.
26 Jezus, radzādams klōtasūšu mōti un tū mōcekli, kuru mīļōja, sovai mōtei saceja: Sīvīt, raug, — tovs dāls. 27 Tad Jys saceja mōcekļam: Raug, — tova mōte.
Un nu tō breiža mōceklis jū pajēme pi sevis.
K. Jezus nōve un paglobōšona.
28 Jezus, zynōdams, ka vyss jau izapylda, lai izapiļdeitu Roksti, saceja: Slōpstu! 29 Tur beja trauks pylns etika. Pīsyuce tad syuklī etika, īmauce tū hysopa stībrā un pīlyka Jam pi mutes. 30 Jezus, paraudzejis etika, saceja: Jau izapiļdeja! Tad Jys, nūlīcis golvu, atdeve goru.
31 Tei beja sasagatavōšonas dīna. Tai tad, lai mīsas napalyktu uz krysta par sabatu, jo tei sabata dīna beja lela, jūdi lyudze Pilatu, lai pōrlauztu jim kaulus un nūjimtu.
32 Atgōjuši tad karaveiri salauze kaulus vīnam un ūtram, kas ar Jū reizē beja pīkoļti krystā. 33 Bet, pīgōjuši klōt pi Jezus, īraudzeja, ka Jys jau ir nūmiris, un Jam kaulu nalauze. 34 Bet vīns nu karaveirim ar škāpu pōrdyure Jam sōnu, un tyuleņ iztecēja asnis un yudiņs.
35 Kas šytū redzēja, tys līcynoj, un jō līceiba ir patīsa. Tys zyna, ka runoj patīseibu, ka ari jyus tycātu. 36 Šytys tadei nūtyka, lai izapiļdeitu Rokstu vōrdi: Jam nadreikst byut salauzts nivīns kauls. 37 Ari cytā vītā Roksti soka: Jī vērsīs uz Tō, kuru jī pōrdyure.
38 Tad Jezups nu Arimatejas, kas, beidamīs jūdu, tikai nūslāpti beja Jezus mōceklis, lyudze nu Pilata, lai atļaun pajimt Jezus mīsu, un Pilats atļōve.
Tad jys aizgōjis nūjēme Jō mīsu. 39 Ari Nikodems, kas pyrmū reizi beja atgōjis pi Jō naktī, atgōja un atnese ap symts mōrceņom myrras un aloe maisejuma. 40 Jī, pajāmuši Jezus mīsu, ītyna reizē ar smōrdeigajom zōlem lynu autūs. Šytys globōšonas veids pi jūdim beja parosts.
41 Klōt pi tōs vītas, kur Jū krystā pīkola, beja dōrzs. Dōrzā beja jauns kops, kurā vēļ nikas nabeja gulējis. 42 Tamā tad, jūdu sasagatavōšonas dīnas dēļ, īlyka Jezus mīsu, jo tys kops beja tyvu.
1 Tad Pilāts lika saņemt Jēzu un viņu šaustīt. 2 Kareivji, nopinuši ērkšķu vainagu, uzlika to viņam galvā un aplika viņam purpura apmetni. 3 Tie nāca viņam klāt un teica: “Sveicināts, jūdu Ķēniņ!” – un viņu pļaukāja. 4 Tad Pilāts, atkal iznācis ārā, tiem sacīja: “Redziet, es viņu vedu ārā pie jums, lai jūs zinātu, ka es neatrodu pie viņa nekādas vainas.” 5 Tad Jēzus iznāca ārā ar ērkšķu vainagu galvā un purpura apmetnī. Pilāts tiem sacīja: “Redzi, cilvēks!” 6 Kad virspriesteri un sargi viņu ieraudzīja, tie sāka kliegt: “Sit krustā, sit krustā!” Pilāts viņiem sacīja: “Ņemiet jūs viņu un sitiet krustā, es pie viņa nekādas vainas neatrodu!” 7 Jūdi tam atbildēja: “Mums ir bauslība, un pēc šīs bauslības viņam ir jāmirst, jo viņš ir darījis sevi par Dieva Dēlu.” 8 Kad nu Pilāts šos vārdus dzirdēja, viņš izbijās vēl vairāk. 9 Iegājis atkal pilī, viņš jautāja Jēzum: “No kurienes tu esi?” Bet Jēzus tam neatbildēja. 10 Tad Pilāts viņam sacīja: “Tu nerunā ar mani? Vai tu nezini, ka man ir vara tevi atlaist un vara tevi sist krustā?” 11 Jēzus atbildēja: “Tev pār mani nebūtu nekādas varas, ja tā tev nebūtu dota no augšienes. Tādēļ lielāks grēks ir tam, kas mani tev ir nodevis.” 12 No šī brīža Pilāts meklēja iespēju viņu atlaist. Bet jūdi kliedza: “Ja tu atlaid šo, tad tu neesi cēzara draugs! Katrs, kas pats sevi dara par ķēniņu, ir pret cēzaru!” 13 Šos vārdus dzirdējis, Pilāts Jēzu izveda ārā un apsēdās uz soģa krēsla, vietā, ko sauca Akmeņu bruģis, ebrejiski – Gabata. 14 Bija Pashas sagatavošanas diena – ap sesto stundu. Pilāts sacīja jūdiem: “Redzi, jūsu Ķēniņš!” 15 Tie sāka kliegt: “Nost ar viņu, nost ar viņu! Sit viņu krustā!” Pilāts tiem sacīja: “Vai lai situ krustā jūsu Ķēniņu?” Virspriesteri atbildēja: “Mums nav cita ķēniņa kā vien cēzars!” 16 Tad viņš nodeva Jēzu jūdiem, lai tie sit viņu krustā. Un tie Jēzu saņēma. 17 Savu krustu nesdams, viņš gāja uz tā dēvēto Galvaskausa vietu, ebrejiski – Golgāta, 18 kur tie viņu sita krustā un kopā ar viņu vēl divus citus, katru savā pusē, bet Jēzu tiem pa vidu. 19 Pilāts lika izgatavot uzrakstu un piestiprināt pie krusta. Uz tā bija rakstīts: Jēzus, Nācarietis, jūdu Ķēniņš. 20 Daudzi jūdi lasīja šo uzrakstu, jo vieta, kur Jēzus tika sists krustā, bija tuvu pie pilsētas. Rakstīts bija ebrejiski, latīniski un grieķiski. 21 Jūdu virspriesteri sacīja Pilātam: “Neraksti: jūdu Ķēniņš, raksti, kā viņš pats ir sacījis: es esmu jūdu Ķēniņš.” 22 Pilāts atbildēja: “Ko esmu rakstījis, to esmu rakstījis.” 23 Kad kareivji Jēzu bija situši krustā, tie ņēma viņa drēbes un sadalīja uz četriem – katram kareivim pa daļai; tie ņēma arī kreklu, kas nebija šūts, bet noausts vienā gabalā no augšas līdz apakšai. 24 Tad kareivji viens otram sacīja: “Neplēsīsim to, bet lozēsim, kam tas tiks,” – tā piepildījās Raksti: tie manas drēbes sadalīja savā starpā, un par manu apģērbu tie meta kauliņus. – Kareivji tā arī darīja. 25 Pie Jēzus krusta stāvēja viņa māte un viņa mātesmāsa Marija, Kleopa sieva, un Marija Magdalēna. 26 Ieraudzījis savu māti un mācekli, ko viņš mīlēja, tai līdzās stāvam, Jēzus savai mātei sacīja: “Sieviete, redzi, tavs dēls!” 27 Pēc tam viņš sacīja māceklim: “Redzi, tava māte!” Kopš tā brīža māceklis ņēma viņu pie sevis.
Jēzus nāve
(Mt 27:45–56Mk 15:33–41Lk 23:44–49)28 Tad Jēzus, zinādams, ka viss jau ir pabeigts, lai piepildītos Raksti, sacīja: “Man slāpst!” 29 Tur stāvēja trauks, pilns ar etiķi; tie aptina ap īzapa stiebru sūkli, piesūcinātu ar etiķi, un cēla to pie viņa mutes. 30 Etiķi nobaudījis, Jēzus sacīja: “Viss piepildīts!” – un, galvu noliecis, atdeva garu. 31 Tā kā bija Pashas sagatavošanas diena – un šī sabata diena bija īpaši nozīmīga – jūdi lūdza Pilātu salauzt stilbkaulus krustā sistajiem un viņus no krusta noņemt, lai viņu miesas sabatā nepaliktu pie krusta. 32 Tad kareivji nāca un salauza stilbkaulus pirmajam un tāpat arī otrajam, kas kopā ar Jēzu bija sisti krustā. 33 Nonākuši pie Jēzus un redzēdami, ka viņš jau ir miris, tie viņam stilbkaulus nesalauza. 34 Bet kāds no kareivjiem iedūra šķēpu viņa sānos, un tūlīt iztecēja asinis un ūdens. 35 To apliecina tas, kas to ir redzējis, un viņa liecība ir patiesa; un viņš zina, ka viņš runā patiesi, lai arī jūs ticētu. 36 Tas notika, lai piepildītos Raksti: nevienu viņa kaulu nebūs satriekt. 37 Vēl cita Rakstu vieta saka: un tie raudzīsies uz to, ko caurdūruši.
Jēzus tiek guldīts kapā
(Mt 27:57–61Mk 15:42–47Lk 23:50–56)38 Bet pēc tā visa Jāzeps no Arimatejas, kas bija Jēzus māceklis, gan tikai slepenībā, jo bijās no jūdiem, lūdza Pilātu atļaut noņemt Jēzus miesas; un Pilāts atļāva. Tad viņš nāca un Jēzus miesas noņēma. 39 Atnāca arī Nikodēms, kas jau kādreiz naktī bija nācis pie viņa, un atnesa maisījumu no mirrēm un alvejas; kādas simts mārciņas. 40 Tad viņi ņēma Jēzus miesas un satina tās linu autā kopā ar smaržvielām, kā tas piederas pēc jūdu bēru paraduma. 41 Tajā vietā, kur viņu sita krustā, bija dārzs un šajā dārzā jauna kapavieta, kurā neviens vēl nebija guldīts. 42 Jūdu Pashas sagatavošanas dienas dēļ tie guldīja Jēzu tur, jo šī kapavieta bija tuvu.
