VI.
1 Kai Jō leidzstrōdnīki, mes jyusus breidynojam, lai jyus Dīva žēlesteibas par veļti najimtu. 2 Ir saceits: Žēlesteibas laikā es tevi asmu izklausejis, pesteišonas dīnā es tev asmu paleidzējis. Raug, tagad ir žēlesteibas laiks, raug, tagad ir pesteišonas dīna.
3 Mes nivīna nikai naiļaunojam, lai myusu omots nabyutu pasmōdāts, 4 bet gon vysur pasarōdam kai Dīva kolpi: ar lelu pacīteibu spaidūs, tryukumā un bailēs, 5 šausteišonā, cītumā, sasaceļšonā, pyulēs, nakts nūmūdā, gavēnī, 6 ceisteibā, zynōšonā, lānprōteibā, labsirdeibā, Svātajā Gorā, nalīkuļōtā mīlesteibā, 7 patīseibas sludynōšonā, Dīva spākā ar taisneibas īrūčim pa lobajai un pa kreisajai; 8 gūdā un nagūdā, pasmōdēšonā un teikšonā; par mōnim īskaiteiti, tūmār patīseigi; 9 napazeistami, tūmār labi zynomi; itkai mērstūši, bet, raug, mes dzeivojam; nūšausteiti tūmār, nanūnōvāti; 10 nūskumdynōti, tūmār vysod prīceigi; tryukumā, tūmār daudzejūs dorūši bogōtus; kai taidi, kam nikō nava, bet tūmār kam ir vyss.
11 Pret jums, korintīši, myusu mute atsavēre un sirds palyka plašōka. 12 Myusūs jyus aizjamat daudzi vītas, bet jyusu sirdīs ir moz vītas. 13 Atmoksojit ar leidzeigu moksu, — kai bārnim es jums soku, — paplašynojit arī jyus sovas sirdis. 14 Nadorit tai, kai naticeigī. Kas tad taisneibai ir kūpejs ar nataisneibu? Vai arī, kas gaismai kūpejs ar tymsumu? 15 Kaida tad Kristum ir īspējama saskaņa ar Beliali? Kas tad ticeigajam kūpejs ar bezticeigū? 16 Kaids tad Dīva svētneicai sakars ar dīvaklim? Mes asam dzeivō Dīva svētneica. Jo Dīvs saceja: Es storp jums dzeivōšu un staigōšu; Es grybu byut jyusu Dīvs un jums jōir munai tautai. 17 Tōpēc nu jūs vyda ejat ōrā un sevi nūrūbežojit, soka Kungs, un nikō nateira naaizskarit. Tad es jyusus pījimšu 18 un byušu jums par tāvu un jums jōir man par dālim un meitom, soka Kungs, tys Vysvareigais.
Kalpošanas grūtības
1 Mēs, viņam līdzi darbodamies, aicinām jūs nebūt tādiem, kas velti saņēmuši Dieva žēlastību. 2 Jo viņš saka:
savas labvēlības laikā es tevi uzklausīju
un glābšanas dienā es nācu tev palīgā.
Redzi, tagad ir Dieva labvēlības laiks, redzi, tagad ir glābšanas diena. 3 Mēs nekur neesam par iemeslu piedauzībai, lai mūsu kalpošana nesaņemtu pārmetumus, 4 bet visur parādām sevi kā Dieva kalpus ar lielu izturību ciešanās, trūkumā un bezizejā, 5 zem sitieniem, cietumos, nemieros un smagā darbā, bez miega un bez ēdiena, 6 šķīstībā, ticības atziņā, pacietībā un krietnumā, Svētajā Garā un neliekuļotā mīlestībā, 7 patiesības vārdā un Dieva spēkā ar taisnības ieročiem gan labajā, gan kreisajā rokā, 8 ar pagodinājumu un apkaunojumu, ar apmelojumiem un slavinājumiem, kā tādi, kas maldina, tomēr ir patiesi, 9 kā nepazīstami, tomēr labi zināmi, kā mirēji, bet redzi – vēl aizvien esam dzīvi, kā pārmācībai pakļauti, bet nenogalināmi, 10 kā nobēdājušies, bet vienmēr priecīgi, kā nabagi, bet kas daudzus dara bagātus, kā tādi, kam nav nekā, bet kam ir viss. 11 Mēs ar jums, korintieši, runājam atklāti, mūsu sirds ir plaši atvērta. 12 Mūsu sirdīs nav šaursirdības pret jums, bet šaurība ir jūsu sirdīs. 13 Kā bērniem es jums saku: atlīdziniet mums ar to pašu – plaši atveriet savas sirdis arī jūs.
Nevelciet svešu jūgu kopā ar neticīgajiem
14 Neejiet nesaderīgā jūgā kopā ar neticīgajiem: kas gan kopīgs taisnībai un ļaundarībai, kas kopīgs gaismai ar tumsu? 15 Kāda var būt saskaņa Kristum ar Beliaru, kas dalāms ticīgam ar neticīgu? 16 Kāda var būt vienošanās starp Dieva templi un elkiem? Mēs esam dzīvā Dieva templis; kā saka Dievs:
es iemājošu viņos un dzīvošu viņu vidū,
es būšu viņu Dievs, un viņi būs mana tauta.
17 Tādēļ izejiet no viņu vidus
un nošķirieties no viņiem, saka Kungs;
nekam nešķīstītam nepieskarieties;
un es jūs pieņemšu.
18 Tad es būšu jums par tēvu,
un jūs būsiet man par dēliem un meitām,
saka Kungs, Visuvaldītājs.
