III.
1 Un jums, brōli, es navarēju runōt kai goreigajim, bet gon kai mīseigajim, vēļ kai bārnim ikš Kristus. 2 Es jyusus barōju ar pīnu, bet na ar cītu bareibu, jo jyus tōs veļ navarējot izturēt. Pat tagad jyus tō veļ navarat, 3 jo jyus vēļ mīseigi asot nūskaņōti. Koleidz jyusūs volda naids un škeļšonōs, vai tad jyus naasot mīseigi nūskaņōti un vai nadorat pēc cylvāku īroduma? 4 Jo vins soka: Es pīkreitu Pōvulam, cyts otkon: Es Apollonam, vai tad jyus te naasot teiri mīseigi?
Streidi ir preteigi vīneigajam Kungam.
5 Kas tad ir Apollo? Kas Pōvuls? — Tikai kolpi, kas jums paleidzēja ticeibā tai, kai kuram kotram Dīvs ir īdevis. 6 Es dēsteju, Apollo aplaisteja, bet Dīvs deve augšonu. 7 Tōpēc ni dēsteitōjs ni laisteitōjs ir kaut kas, bet gon Dīvs, kas dūd augšonu. 8 Dēsteitōjs ar laisteitōju ir leidzvērteigi, bet kotrs pēc sova dorba sajam atolgōjumu. 9 Mes asom Dīva leidzstrōdnīki, jyus asot Dīva dryva, Dīva ceļtne.
10 Kai apkēreigs namdaris ar žēlesteibas paleidzeibu, kuru Dīvs man deve, es īlyku pamatu, bet cyts uz tō tūrpynoj noma ceļšonu. 11 Tūmār, lai ikvīns uzmonōs, kai ceļšona jōtūrpynoj. Nivins navar likt kaida cyta pamata, kai tū, kas ir īlykts: Jezu Kristu. 12 Bet nu kō kurs uz šytō pamata tōļōk ceļ: nu zalta, sudobra, dōrgakminim, vai arī nu kūka, sīna vai solmim, 13 tys pasarōdeis ikvīnā dorbā. (Kunga) dīna tū atklōs. Jei pasarōdeis gunī. Un guņs pōrbaudeis tū, kas kura kotra dorbā ir. 14 Jo kura dorbs izturēs, tys sajims atolgōjumu; 15 jo kura dorbs sadegs, tam byus zaudējums, un lai gon pats byus izglōbts, tūmār tai kai caur guni.
16 Vai tad jyus nazynat, ka jyus asot Dīva svētneica un ka jyusūs mōjoj Dīva Gors? 17 Bet jo kurs iznycynōtu Dīva svētneicu, tad tū pati iznycynōs Dīvs, jo Dīva svētneica ir svāta un tei asot jyus.
18 Nivins pats sevis lai namōnej. Jo kas nu jums dūmōtu, ka šys šamā pasaulī asūt gudrs, tad tam, lai topt gudram, jōpalīk par muļki, 19 jo šō pasauļa gudreiba Dīva prīškā ir muļkeiba. Ir arī raksteits: Jys saker gudrinīkus jūs pošu gudreibā, 20 un tōļōk: Kungs zyna, ka gudrinīku dūmas ir nīceigas. 21 Tōpēc nivins nu cylvākim lai nasalīlej. Jums pīdar vyss: 22 Pōvuls, Apollo un Kefas (Pīters), pasauļs, dzeive un nōve, tagadne un nōkūtne: 23 vyss šytys pīdar jums, bet jyus pīdarat Kristum un Kristus — Dīvam.
Dieva darbabiedri
1 Es, brāļi, vēl nevarēju runāt ar jums kā ar garīgiem cilvēkiem, bet tikai kā ar miesīgiem, kā ar maziem bērniem Kristū. 2 Es jūs dzirdīju ar pienu un citu barību nedevu, tādēļ ka jūs to nespējāt uzņemt un arī tagad nespējat, 3 jo jūs vēl esat miesīgi. Kamēr jūsos ir naids un ķildas, vai tad neesat miesīgi un nedzīvojat kā miesīgi cilvēki? 4 Ikreiz, kad kāds saka: es piederu Pāvilam, bet cits: es Apollam, – vai tad neesat kā cilvēki? 5 Kas ir Apolls? Un kas ir Pāvils? Tikai kalpotāji, kas jūs veduši pie ticības, katrs tā, kā Kungs viņam ir uzticējis. 6 Es iestādīju, Apolls aplaistīja, bet Dievs audzēja; 7 tā ka nedz stādītājs ir kaut kas, nedz laistītājs, bet gan Dievs, kas audzē. 8 Bet stādītājs un laistītājs abi dara vienu darbu, bet algu katrs saņems pēc savām pūlēm, 9 jo mēs esam Dieva darbabiedri; jūs esat Dieva aramais tīrums, Dieva celtne. 10 Pēc man dotās Dieva žēlastības es kā gudrs namdaris esmu ielicis pamatus, bet cits uz tiem būvē. Un katrs pats lai raugās, kā viņš būvē. 11 Citu pamatu neviens nevar likt kā to, kas jau likts, un tas ir Jēzus Kristus. 12 Ja kāds ceļ uz šā pamata no zelta, sudraba, dārgakmeņiem vai arī no koka, siena vai salmiem, 13 ikviena darbs kļūs redzams: tā diena to parādīs, jo tas tiks atklāts ugunī, un, kāds ikviena darbs būs bijis, to uguns pārbaudīs. 14 Ja kāda darbs, ko tas uzcēlis, paliks, viņš saņems algu; 15 ja kāda darbs sadegs, viņš cietīs, tomēr tiks izglābts, bet kā caur uguni. 16 Vai jūs nezināt, ka esat Dieva templis un ka Dieva Gars jūsos mājo? 17 Ja kāds Dieva templi posta, to Dievs izpostīs, jo Dieva templis ir svēts, un tie esat jūs. 18 Neviens lai sevi nemāna. Ja kāds no jums iedomājas sevi gudru esam šajā laikmetā, tam jākļūst par muļķi, lai kļūtu gudrs. 19 Jo šīs pasaules gudrība Dieva priekšā ir muļķība. Ir taču rakstīts: viņš pieķer gudros to viltībā. 20 Un vēl ir rakstīts: Kungs zina, ka gudro spriedumi ir tukši. – 21 Tā ka neviens cilvēks lai nelielās, jo jums pieder viss: 22 vai tas būtu Pāvils, vai Apolls, vai Kēfa, vai tā būtu pasaule, dzīvība vai nāve, vai tagadne, vai nākotne – viss pieder jums, 23 bet jūs piederat Kristum un Kristus – Dievam.
