V.
1 Ikvīns augstais goreidznīks, kas nu ļaudim teik pajimts, dēļ ļaudim teik īcalts tamōs lītōs, kas atsateic uz Dīvu, lai jys upurātu par grākim dōvonas un upurus, 2 lai varātu leidzjust nazynōtōjim un nūsamaļdejušajim, jo arī pats ir vōjumim apjimts. 3 Tōdēļ jam jōupurej upurus kai par tautas grākim, tai arī par sovim. 4 Bet nivīns cyts nadreikst tō gūda sev pīsovynōt, kai tik tys, kas ir nu Dīva paaicynōts kai Aarons. 5 Tai arī Kristus augstō goreidznīka omota sev napajēme patvareigi, bet gon Jam tū īdeve Tys, kas Jam saceja: 6 Tu esi muns dāls, šudiņ Es Tevi asmu dzemdējis. Tai Jys soka arī kaidā cytā vītā: Tu esi prīsteris uz myužim pēc Melchizedecha īkōrtas.
7 Sovas vērszemes dzeives laikā, Jys syuteja lyugšonas un pīlyugšonas ar saukšonu un osorom Tam, kas Jū varēja izglōbt nu nōves un gūdbejeibas dēļ tyka izklauseits. 8 Lai gon Jys beja (Dīva) Dāls, tūmār cīsšonā mōcejōs pazeit paklauseibu. 9 Un sasnēdzis piļneibu Jys kliva visim, kas Jō klausa, myužeigōs pesteišonas cālūņs, 10 jo Dīvs Jū īcēle par augstū goreidznīku pēc Melchizedecha īkōrtas.
Jōsaceņš uz piļneibas sasnēgšonu.
11 Par šytū mums byutu vēļ daudz kas sokoms, bet gryuts ir izskaidrōt, jo klauseišonai jyus asot paguruši. 12 Laika dēļ gon jau jums vajadzātu byut par mōceitōjim, bet dīviškōs mōceibas pyrmajim pamatim vēļ jyusus pošus jōmōca, un jums vēļ pīns ir vajadzeigs, bet na cīta bareiba. 13 Un ikvīns, kas vēļ ar pīnu ir barojams, mōceibas par taisneibu nasaprūt, jo jys veļ ir navareigs. 14 Cītō bareiba ir dūdama piļneigajim, tys ir tim, kuru spējas ir īvyngrynōtas atškērt lobu nu ļauna.
1 Katrs augstais priesteris, kas izraudzīts cilvēku labā no cilvēku vidus, ir iecelts kalpošanai Dievam – pienest upurdāvanas un upurus par grēkiem. 2 Tāds spēj just līdzi nezinātājiem un maldīgajiem, jo arī pats ir nespēka apņemts. 3 Tādēļ viņam pienākas upurēt gan par tautas, gan par saviem grēkiem. 4 Neviens neņem šo godu sev pats, bet tiek Dieva aicināts tāpat kā Ārons. 5 Tā arī Kristus, tapdams par augsto priesteri, nav sevi pagodinājis pats, bet gan tas, kas viņam sacījis:
tu esi mans Dēls, šodien es tevi dzemdināju!
6 Tāpat arī citur ir sacīts:
tu esi priesteris uz mūžiem
pēc Melhisedeka kārtas.
7 Kad Kristus savās zemes dzīves dienās ar skaļu kliegšanu un asarām raidīja daudz lūgšanu un saucienu pēc palīdzības tam, kas viņu spēj izglābt no nāves, viņš tika uzklausīts savas padevības dēļ. 8 Un, lai gan viņš bija Dēls, viņš mācījās paklausību ciešanās, 9 un, padarīts pilnīgs, viņš kļuva par mūžīgās pestīšanas avotu visiem tiem, kas viņu paklausa, 10 un Dievs viņu nosauca par augsto priesteri pēc Melhisedeka kārtas.
Brīdinājums no atkrišanas
11 Par to mums būtu daudz ko sacīt, bet to ir grūti izskaidrot, tādēļ ka jūs esat kūtri uzklausīt. 12 Laika ziņā jums gan pienāktos jau būt par skolotājiem, bet kādam atkal jums ir jāmāca Dieva mācības pamatpatiesības. Tā vietā, lai ēstu stipru barību, jūs aizvien vēl dzerat pienu. 13 Nevienam, kas pārtiek no piena, nav patiesības vārda pieredzes, jo viņš ir zīdainis. 14 Bet pieaugušajiem pienākas stipra barība, jo tie ir ievingrinājuši uztveres spēju atšķirt labu no ļauna.
