XI.
Sv. Pōvula pašaizlīdzeiba.
1 Ak, ka jyus kaut drusku grybātu pījimt munu naprōteibu. Jā, pījemit nu manis. 2 Es asmu pōrjimts par jums ar dīvišku centeibu; es jyusus sadarynōju vīnam veiram, lai jyusus, kai teiru jaunovu, stōdeitu prīškā Kristum. 3 Es beistūs, ka kai čyuska ar sovu viļteibu pīvyla Īvu, tai arī jyusu dūmu nasabūjōtu un nu Kristum pīnōceigōs vinkōršeibas un navaineibas naatrautu. 4 Un jo kas pi jums atgōjis kaidu cytu Jezu sludynōtu, na kai mes sludynojam, vai jyus cytu goru sajimtu, na asot sajāmuši, vai arī cytu Evangeliju dzērdātu, na kai jyus nu manis dzērdējot, tad varit sev pasaklauseit. 5 Bet es dūmoju, ka es par tū „dīžapostolu“ zamōks naasmu. 6 Lai arī es byutu naveikls runā, tad tūmār na atziņā, jo tū mes vysā un vysur skaidri asam pīrōdejuši.
7 Vai tad es asmu sagrākōjis? ka es, lai jyusus paaugstynōtu, sevi pazamynōju un bez atleidzeibas jums sludynōju Dīva Evangeliju? 8 Sajimdams nu jom pabolstu, cytas draudzes es asmu aplaupejis, lai varātu kolpōt jums. 9 Un kad es storp jums beju un tryukumu cīšu, es nivīna naapgryutynōju, un munam tryukumam paleidzēja brōli, kas nōce nu Makedonijas. Un tai es sorgōjūs, lai jyusu naapgryutynōtu, un arī uz prīšku es nu tō sorgōšūs. 10 Kai Kristus patīseiba ir manī, tai šytys dīžonums Achajas apgobolā man natiks nūslōpāts. 11 Kōpēc? Vai tōpēc, ka es jyusu namīļoju? — Tū zyna Dīvs. 12 Kū es doru, tū es dareišu arī uz prīšku, lai tim, kas mums dīžonumā grib leidzynōtīs, atjimtu ikvīnu izdeveibu. 13 Un tī cylvāki, kas izalīk par Kristus apostolim, ir vyltus apostoli, mōnu strodnīki. 14 Un nav kō breinōtīs. Jo pats satans izalīk par gaismas engeli. 15 Un nav nikas sevišks, ka arī jō kolpi izalīk par taisneibas kolpim. Jūs gols tūmār byus taids, kai jūs dorbi.
16 Un es atkōrtoju: Lai nivīns manis naskaita par muļki. Uu jo tūmār, tad skaitit mani par muļki tai, ka es ar sevi kaut par kū varātu dīžōtīs. 17 Kū es šymā gadejumā par dīžonumu soku, tō es nasoku Kristus gorā, bet gon kai nasaprosdams. 18 Jo tik daudzejī dīžojās par mīseigajom (lītom), tad arī es grybu dīžōtīs. 19 Jyus gon muļkus labprōt īcīšat, jo poši asot gudri. 20 Jyus pacīšat, jo kaids jyusus kalpynoj, izmontoj, jums pōresteibu dora, jyusus pōrspēj, jo kas jums par vaigu syt. 21 Sev par kaunu man ir jōatsazeist, ka mes šytō naspējam. Tūmār, kū kaids cyts īsadrūšynoj, — es runoju nasaprasšonā, — tū īsadrūšynoju arī es. 22 Jo jī ir ebreji, — arī es. Jo jī ir izraelīši, — arī es. Jo jī ir Abraama pēcnōcēji, — arī es. 23 Jo jī ir Kristus kolpi, — nasaprasšonā runoju — tū vairōk es: pōrmēreigajōs pyulēs, daudz vairōk īslūdzeišonā cītumūs, bezmēreigajā šausteišonā, pat bīži nōves brīsmōs, 24 nu jūdim es sajēmu pīcas reizes četrudemit sitīņu atjamūt vīnu. 25 Trejskōrteigi mani syta ar reikstem, reizi mātōja ar akminim, trejskōrteigi es pōrcīšu kuga avariju, vīnu dīnnakti es tyku plūseits jyurā. 26 Es daudzkōrt beju ceļōjumūs, upu yudiņu brīsmōs, slapkovu brīsmōs, nu ciļtsbrōlim brīsmōs, tūksnesī brīsmōs, nu pogōnim brīsmōs, piļsātā brīsmōs, uz jyuras brīsmōs, nu vyltus brōlim brīsmōs. 27 Es izcīšu pyules un tryukumu, bīži nūmūdā naktis, izolkumu un slōpes, daudz gavēņu, soltumu un plykumu. 28 Bez šytō vysa vēļ nōk klōtu ikdīniškōs ryupes un ryupes par vysom draudzem.
29 Kas tad palīk vōjs, man reizē vōjam napalīkūt? Kas īsaļaunoj, man naīsadagūt? 30 Jo ir jōsadīžoj, tad es dīžojūs par sovu vōjumu. 31 Dīvs, Kunga Jezus Tāvs zyna, ka es namaloju. Jys lai ir slaveits myužam!
32 Damaskas kēniņa Aretas pōrvaldnīks pavēlēja apsorgōt piļsātu, lai mani sakartu. 33 Bet mani caur lūgu pōri par myuru nūlaide peitinī un tai es nu jō rūkom izmuku.
Pāvils un viltus apustuļi
1 Kaut jūs spētu kaut nedaudz panest manu neprātību; panesiet gan! 2 Es degu par jums ar dievišķu dedzību, jo esmu jūs saderinājis ar vienīgo vīru – Kristu, lai vestu jūs viņa priekšā kā šķīstu jaunavu. 3 Bet es gan baidos, ka čūska, kas pievīla Ievu ar savu viltību, arī jūsu prātu varētu samaitāt, novēršot to no cēluma un šķīstības Kristū, 4 jo, ja kāds ienācējs pie jums sludina citādu Jēzu, nekā mēs esam sludinājuši, jūs saņemat citādu garu nekā to, ko esat saņēmuši no mums, un citādu evaņģēliju nekā to, ko esat pieņēmuši, – to visu jūs labprāt ņemat pretī. 5 Es domāju, ka man nekā netrūkst no tā, kas ir šiem pārlieku dižajiem apustuļiem. 6 Ja arī esmu neskolots runāšanā, tomēr ne saprašanā. Visādi un visās vietās mēs jums to skaidri esam parādījuši. 7 Vai tad es būtu izdarījis kļūdu, sevi pazeminādams, lai paaugstinātu jūs, par brīvu jums sludinot Dieva evaņģēliju? 8 Citas draudzes es aplaupīju, saņemdams atlīdzību, lai varētu kalpot jums. 9 Uzturēdamies pie jums un ciešot trūkumu, es ne ar ko jūs neapgrūtināju, jo ar trūkstošo mani apgādāja brāļi, kas bija atnākuši no Maķedonijas; es sargājos būt par nastu jums kādā lietā un sargāšos arī turpmāk. 10 Tik tiešām, kā Kristus patiesība ir manī – šī mana lielīšanās, kas izplatās Ahajas apgabalos, netiks apslāpēta. 11 Kādēļ? Vai tad es jūs nemīlētu? Dievs zina, ka mīlu. 12 Bet, ko es daru, to darīšu arī turpmāk, lai izsistu pamatu zem kājām tiem, kas savā lielībā grib nostāties līdzās mums. 13 Šādi cilvēki ir viltus apustuļi, blēdīgi darboņi, kas ārēji izliekas par Kristus apustuļiem. 14 Nav jau arī brīnums – jo pats sātans izliekas par gaismas eņģeli. 15 Vai jābrīnās, ka arī viņa kalpi ārēji izliekas par taisnības kalpiem? Kādi viņu darbi, tāds būs iznākums.
Pāvila ciešanas evaņģēlija dēļ
16 Vēlreiz saku: lai kāds neiedomājas, ka esmu muļķis; bet ja tomēr – uzskatiet kaut vai par muļķi, lai es varu kaut nedaudz palielīties. 17 Ko es tagad runāju, es nerunāju saskaņā ar Kungu, bet kā aiz muļķības, būdams lielīgā pašapziņā. 18 Ja daudzi lielās kā pasaulīgi cilvēki, arī es lielīšos. 19 Jūs, būdami gudri, ar labpatiku panesat muļķus; 20 jūs taču panesat, ka jūs kāds paverdzina, aprij, izmanto, ir uzpūtīgs pret jums, sit jūs vaigā. 21 Sev par kaunu es atzīstu, ka mēs to neesam spējuši. Ja kāds kaut ko uzdrošinās – būdams neprātā, es arī uzdrošinos. 22 Viņi ir ebreji? Es arī. Viņi ir israēlieši? Es arī. Viņi ir Ābrahāma pēcnācēji? Es arī. 23 Viņi ir Kristus kalpi? Es, neprāta pārņemts, saku – es daudz vairāk: smagā darbā – daudz vairāk nekā viņi, cietumos – daudz vairāk, šaustīts – pāri mēram, nāves briesmās – tik bieži. 24 No jūdiem pieckārt esmu saņēmis četrdesmit sitienus bez viena; 25 trīskārt esmu pērts ar rīkstēm, vienreiz esmu nomētāts akmeņiem, trīskārt esmu cietis kuģa avārijā, diennakti pavadīju ūdenī atklātā jūrā. 26 Bieži esmu bijis ceļa grūtībās, briesmās šķērsoju upes, laupītāju apdraudēts, savas paša tautas apdraudēts un pagānu apdraudēts, esmu bijis briesmās pilsētā, tuksnesī, uz jūras, esmu bijis briesmās, atrodoties starp viltus apustuļiem. 27 Esmu bijis grūtībās un sūrā darbā, bieži bez miega, badā un slāpēs, gavēņos, aukstumā un kailumā. 28 Bez visa cita vēl – ikdienas aizņemtība, rūpes par visām draudzēm. 29 Ja ir kāds vājš, vai es neesmu vājš? Ja kāds tiek apgrēcināts, vai es neiedegtos? 30 Ja nepieciešams lielīties, es lielīšos ar savu vājumu. 31 Slavēts uz mūžiem ir Dievs, Kunga Jēzus Tēvs, – viņš zina, ka es nemeloju. 32 Damaskā ķēniņa Hareta pārvaldnieks izvietoja apsardzi ap damaskiešu pilsētu, lai mani notvertu, 33 taču mani pa logu grozā pār mūri nolaida zemē, un es izbēgu no viņa rokām.
