IX.
Sv. Pōvuls — pašaizlīdzeibas pīmārs.
1 Vai tad es naasmu breivs? Vai tad es naasmu apostols? Vai tad es myusu Kunga Jezus (Kristus) naasmu redzējis? Vai tad jyus naasot ikš Kunga muns dorbs? 2 Jo arī deļ cytim es nabyutu apostols, deļ jums, tūmār, es asmu. Un jyus asot ikš Kunga muna apostolata zeimūgs. 3 Šitei ir muna atsataisnōšona pret tim, kas man uzbryuk.
4 Un vai mums nav tīseibu ēst un dzert? 5 Vai tad mums nav tīseibu pajimt leidza paleigā sīvīti — mōsu, kai cyti apostoli, Kunga brōli un Kefas (‐Pīters). 6 Un vai tad tikai man un Barnabai nav ticeibu byut breivim nu rūku dorbim? 7 Kas tad karaklauseibā byudams pats sevi uztur? Kas tad dēsta veina dōrzu un naād tō augļu? Kas tad gona gonompulku nabaudūt gonompulka pīna? 8 Šytū es soku pēc cylvāku prōta, bet vai tō poša nasoka arī lykums? 9 Jā, Moizešā lykumā stōv raksteits: Vēršam, kas kuļ, naaizsīn mutes. Bet vai tad Dīvam vairōk ryup vērši, 10 vai arī Jys tū soka vyspōri, arī myusu dēļ? — Myusu dēļ tys ir raksteits, Jo orōjs ar cereibā un kyulējs (kuļ) cereibā, ka sovu daļu sajims. 11 Un jo mes jums sējam goreigū saklu, vai tad tys ir kas sevišks, ka mes pļaunam jyusu materialūs augļus? 12 Jo cytim uz jums ir tīseibas, kōpēc tad na tū vairōk mums? Mes gon šytūs tīseibu naizmontojam bet vysu jamam poši uz sevis, lai gadīnī nalyktu škēršļu Kristus Evangelijam. 13 Vai tad jyus nazynot, ka tī, kas svētneicā ir nūdarbynōti, nu svētneicas īnōkumim teik uzturāti? Ka tī, kas oltoru apkolpoj, nu oltora sajam sovu daļu? 14 Arī Kungs pavēlēja: ka Evangelija sludynōtōji nu Evangelija varātu pōrtikt.
15 Es pats gon tō naizmontōju. Arī šytō es narokstu ar tū nūdūmu, lai nu šō breiža mani uzturātu. Es lobōk grybātu nūmērt, na ļaut kaidam atjimt munu dīžonumu. 16 Ar tū, ka es sludynoju Evangeliju, man nav kō dīžōtīs; jo tys ir muns pīnōkums. Un bāda man, jo es Evangelija nasludynōtu. 17 Un atolgōjums man ir tik tūreiz, jo es tū labprōteigi doru, bet jo na labprōteigi, tod es strōdoju tikai kai īrednis. 18 Un jo es sludynoju Evangeliju nasadzeidams pēc olgas un naizlītōdams sovu tīseibu nu Evangelija pōrtikt, kaida tad man ir atmoksa?
19 Lai gon es vyscauri asmu breivs, tūmār es sevi padareju vysim par kolpu, lai īspējami vairōkūs īmontōtu. 20 Jūdim es asmu klivis kai jūds, lai īmontōtu jūdus. Tim, kas ir padūti lykumam, es asmu klivis kai taids, kas ir padūts lykumam, lai īmontōtu tūs, kas lykumam ir padūti, lai gon es pats vairs lykumam padūts naasmu. 21 Tim, kas ir bez lykuma, es klivu taids, kai tys, kam lykuma nav, — lai gon nu Dīva lykuma es naasmu atraiseits un tū vairōk asmu sasīts ar Kristus lykumu, — lai īmontōtu tūs, kas ir bez lykuma. 22 Vōjajim es beju vōjs, lai vōjūs īmontōtu. Vysim es beju vyss, lai kotrā ziņā dažus izglōbtu. 23 Evangelija dēļ es doru vysu, lai arī man patim jymā byutu leidzdaleiba.
24 Vai tad jyus nazynat, ka tī, kas sacīkstēs skrīnās, lai gon vysi skrīn, tūmār bolvu sajam tikai vins. Skrīnit tai, lai jyus tū sajimtu. 25 Ikvins sacīkšu daleibnīks vysā kamā ir attureigs; jī tū dora lai sajimtu izneikstūšū vaiņuku, bet mes — naizneikstūšū. 26 Es arī skrīnu, bet na kai uz nanūteiktū, tai pat arī es ceinūs, bet gon na kai gaisu kuldams. 27 Es sovu mīsu vyngrynoju un doru jū sev paklauseigu, lai man pēc sludynōšonas cytim, patim natopt atmastam.
Apustuļa tiesības
1 Vai tad es nebūtu brīvs? Vai es neesmu apustulis? Vai gan neesmu redzējis mūsu Kungu Jēzu Kristu? Vai jūs neesat mans darbs Kungā? 2 Ja citiem es neesmu apustulis, jums es tomēr esmu: jūs esat manas apustuļa sūtības zīmogs Kungā. 3 Mana aizstāvība pret apvainotājiem ir šāda – 4 vai mums nav tiesību ēst un dzert? 5 Vai mums nav tiesību ceļot ar sievu, kas ir ticības māsa, kā to darījuši pārējie apustuļi un Kunga brāļi, un Kēfa? 6 Vai mums ar Barnabu vienīgajiem jāstrādā, lai pelnītu iztiku? 7 Kas dodas karā pats ar savu maizi? Kas stāda vīnadārzu un nebauda tā augļus? Vai arī, kas gana ganāmpulku un neēd no ganāmpulka piena? 8 Vai gan, to sacīdams, es runāju tikai kā cilvēks? Vai to nesaka arī bauslība? 9 Mozus bauslībā ir rakstīts: neliec uzpurni vērsim pie kulšanas. – Vai tad Dievam rūp vērsis? 10 Vai ne mūsu dēļ viņš runā? Mūsu dēļ ir rakstīts: arājam pienākas art ar cerību un kūlējam kult ar cerību, ka viņš iegūs augļus. 11 Ja mēs iesējām jums garīgo sēklu, vai liela lieta, ja mēs pļausim jūsu laicīgos augļus? 12 Ja citiem ir tādas tiesības uz jums, vai ne vairāk mums? Taču mēs neesam šīs tiesības izmantojuši, bet visu panesam, lai neliktu šķēršļus Kristus evaņģēlijam. 13 Vai jūs nezināt, ka tie, kas kalpo templī, pārtiek no tempļa labumiem, un tie, kas kalpo pie altāra, savu tiesu saņem no altāra? 14 Tā arī Kungs pavēlēja tiem, kas sludina evaņģēliju, – dzīvot no evaņģēlija. 15 Bet es no tā neko neesmu izmantojis. Un šo visu es nerakstu tādēļ, lai to attiecinātu uz mani. Tad jau labāk man būtu mirt. Šo manu lepošanos man neviens neatņems. 16 Ja es sludinu evaņģēliju, tad ar to man nav ko lepoties, tas man ir jādara. Vai! man, ja es nesludinātu evaņģēliju! 17 Ja es to daru no brīva prāta, tad man ir alga, bet, ja to daru ne no brīva, tad esmu tikai amata veicējs. 18 Kāda tad ir mana alga? Sludināt evaņģēliju bez atlīdzības, neizmantojot tiesības, kas man pēc evaņģēlija ir dotas. 19 Brīvs būdams no visiem, esmu sevi padarījis visiem par vergu, lai iemantotu vairāk cilvēku. 20 Jūdiem es biju kā jūds, lai iemantotu jūdus, tiem, kas zem bauslības, kā tāds, kas zem bauslības – tomēr tāds nebūdams –, lai iemantotu tos, kas zem bauslības. 21 Tiem, kas bauslību nepazīst, es biju kā tāds, kas bez bauslības –, tomēr es nebiju brīvs no Dieva bauslības, es biju zem Kristus bauslības – lai iegūtu tos, kas nepazīst bauslību. 22 Vājajiem es biju vājš, lai iemantotu vājos. Ikvienam biju tāds, kāds viņš ir, lai vismaz kaut dažus izglābtu. 23 Bet to visu es daru evaņģēlija dēļ, lai būtu pie tā līdzdalīgs. 24 Vai tad jūs nezināt, ka skriešanas sacīkstēs visi gan skrien, bet godalgu saņem tikai viens? Skrieniet tā, lai jūs saņemat godalgu. 25 Ikviens, kas piedalās sacīkstēs, atturas no visa cita: to viņi dara, lai saņemtu iznīcīgu vainagu, bet mēs – neiznīcīgu. 26 Tātad es neskrienu bezmērķīgi; cīņā dūres es velti nevicinu. 27 Bet es šaustu un paverdzinu savu miesu, lai, sludinādams citiem, pats nekļūtu atmetams.
