XV.
Pret cyta vōjumim jōir īcīteigam.
1 Mums styprajim ir pīnōkums byut īcīteigim pret nastyprūs vōjumim un mes nadreikstam dareit pēc sovas īgrybas. 2 Ikvīns nu mums sovam tyvōkajam lai ir pateikams un lai pamūdynoj uz lobu. 3 Arī Kristus pats nadareja pēc sovas īgrybas, bet gon kai stōv raksteits: Uz manis kreit tūs pasmōdēšonas, kas pasmōdej Tevi, 4 jo tys, kas stōv vacajūs Rokstūs, ir raksteits myusu pamōcēšonai, lai mums caur iztureibu un Rokstu īprīcynōjumu byutu cereiba. 5 Lai Dīvs, kas syuta iztureibu un īprīcynōšonu, dūd jums sovstarpejū sadareibu saskaņā ar Jezu Kristu, 6 lai jyus reizē vīnā bolsā gūdynōtu Dīvu, myusu Kunga Jezus Kristus Tāvu.
7 Tōpēc pījemit vīns ūtru Dīvam par gūdu tai, kai jyusus ir pījēmis Kristus, 8 jo es soku: Kristus ir palicis par apgraizeišonas kolpu Dīva patīseiguma dēļ, lai izpiļdeitu tū sūlejumu, kas tāvim beja dūts. 9 Un pogōni lai slavej Dīvu Jō žālsirdeibas dēļ, jo tai stōv raksteits: Tōpēc es Tevi (Kungs) slavēšu storp pogōnim un augsti teikšu tovu vōrdu. 10 Un otkon: Prīcojitēs jyus, tautas, reizē ar Jō tautu. 11 Un cytā vītā: Teicit Kungu vysas pogōnu tautas un augsti slavejit Jū vysi ļaudis. 12 Arī Izajas soka: Nu Jesses nōks atauga, pasaceļs un pōrvaļdeis tautas. Uz Jū cerēs tautas. 13 Dīvs, nu kō nōk cereiba, lai pīpylda jyusus ar prīcu un mīru ikš ticeibas, lai jums Svātō Gora spākā byutu cereibas pōrpiļneiba.
Apostola nūdūmi un sveicīni.
14 Muni brōli, es nu sovas puses asmu pōrlīcynōts, ka jums ir lobs nūskaņōjums, ka asot bogōti ar ikvīnu zineibu un spējeigi cyts cytam dūt aizrōdejumus. 15 Vītom es jums, brōli, raksteju pōrdrūši, lai jums atgōdynōtu caur tū žēlesteibu, kuru Dīvs man ir devis. 16 Man jōir par Jezus Kristus omota kolpu dēļ pogōnim un kai presbyteram jōsludynoj Dīva Evangelijs, lai pogōni pōrsvēteiti caur Svātu Goru, toptu par pateikamu upura dōvonu. 17 Es varu dīžōtīs ikš Jezus Kristus par Dīva lītu, 18 jo es naīsadrūšynōtu kaut kō runōt, kō Kristus caur mani nabyutu darejis vōrdūs un dorbūs, lai pogōnus pīvastu pi paklauseibas 19 caur zeimu spāku, breinumim un Dīva Gora spāku. Tai es sludynōju Kristus Evangeliju sōcūt nu Jeruzalemas vysapleik leidz pat Illyrijai. 20 Pi tam es sev pīskaiteju kai gūdu nasludynōt Evangelija tur, kur Kristus vōrds jau beja pazeistams, jo es nagribēju ceļt uz svešas dryvas, 21 bet gon kai stōv raksteits: Tī, kam par Jū vēļ nabeja sludynōts, tī jū īraudzeis un tī, kas par Jū veļ nabeja dzērdējuši, tī ju pazeis 22 Šytō dēļ daudzreiz beju aizkavāts aizīt pi jums. 23 Bet tagad, kad šymūs apvydūs man nav vairs vītas, un gryba pi jums īsarast man ir jau nu daudz godim, 24 tad es ceļōdams uz Spaniju pi jums īsarasšu. Es ceru, ka garum ceļojūt jyusus redzēšu un pēc tam, kad jyusu vydā byušu mozlīt atsapyutīs, uz turīni man nu jums byus jyusu pavodūņi.
25 Bet tagad es ceļoju uz Jeruzalemu, paleidzādams svātajim, 26 jo Makedonija un Achaja nūlēme savōkt dōvonas dēļ tim nabogim, kas ir storp svātajim Jeruzalemā. 27 Jī tū nūlēme, jim arī ir pīnōkums tū dareit. Jo pogōni ir par tūs goreigūs lobumu daleibnīkim, tad jim ir jōpaleidz tim ar sovim laiceigajim lobumim. 28 Kad es tū nūkōrtōšu, un salaseitū tim nūdūšu, tad es braucūt uz Spaniju isarasšu pi jums. 29 Un es zynu, ka nūnōkūt pi jums, atnesšu Kristus (Evangelija) svēteibas pōrpiļneibu.
30 Brōli, es jyusus lyudzu caur myusu Kungu Jezu Kristu un caur (Svātō) Gora mīlesteibu, ka jyus man paleidzātu sovōs lyugšonōs uz Dīvu par mani, 31 lai mani izglōbtu nu Judejas naticeigajim un lai muns pakolpōjums svātajim Jeruzalemā nōktu par lobu. 32 Tad es, jo Dīvs tai gribēs, ar prīcu nōkšu pi jums un pi jums atsapyusšu.
33 Mīra Dīvs lai ir ar jums vysim! Amen.
Nedzīvojiet par patikšanu sev, bet citiem!
1 Mums, stiprajiem, pienākas nest to vājības, kas ir nespēcīgi, nevis censties patikt sev pašiem. 2 Ikviens lai cenšas būt patīkams savam tuvākajam – viņam par labu, lai viņu celtu. 3 Jo arī Kristus nav izpaticis sev pašam, bet kā ir rakstīts:
tavu nievātāju nievas ir kritušas uz mani.
4 Bet, kas iepriekš rakstīts, ir rakstīts mūsu pamācīšanai, lai mēs caur izturību un mierinājumu, ko sniedz Raksti, iegūtu cerību. 5 Bet izturības un mierinājuma Dievs lai dod jums savstarpēju vienprātību, kas pamatota Kristū Jēzū, 6 tā ka jūs vienprātīgi vienā mutē pagodinātu Dievu un mūsu Kunga Jēzus Kristus Tēvu.
Evaņģēlijs gan jūdiem, gan pagāniem
7 Tādēļ pieņemiet cits citu, kā arī Kristus mūs ir pieņēmis Dievam par godu. 8 Un es saku, ka Kristus ir padarīts par kalpu apgraizītajiem Dieva patiesības dēļ, lai apstiprinātu tēviem dotos apsolījumus 9 un lai pagāni pagodinātu Dievu par viņa žēlastību, kā ir rakstīts:
tādēļ es apliecināšu tevi starp citām tautām
un dziedāšu tavam vārdam.
10 Un vēl ir sacīts:
tautas, priecājieties kopā ar viņa tautu,
11 un vēl ir sacīts:
visas tautas, slavējiet Kungu,
un visi viņa ļaudis, uzgavilējiet viņam!
12 Arī Jesaja saka:
reiz Jišaja sakne dos dzinumu,
un celsies tas, kas valdīs pār tautām,
un tautas cerēs uz viņu.
13 Lai cerības Dievs jūs piepilda ar prieku un mieru ticībā un jūs Svētā Gara spēkā kļūtu pārpilni šajā cerībā.
Pāvila misijas uzdevums
14 Es, brāļi, esmu pārliecināts par jums – ka esat bagāti labestībā, pilnīgi zināšanā un spējīgi cits citu pamācīt. 15 Varbūt, dažas lietas jums atgādinādams, esmu rakstījis pārdroši tās žēlastības dēļ, kuru man devis Dievs – 16 lai priesteriskā kalpošanā pie Dieva evaņģēlija es būtu Kristus Jēzus darba veicējs citām tautām, lai tās kļūtu par tīkamu upurdāvanu, kas svētīta Svētajā Garā. 17 Tad nu es varu lepoties Dieva lietās Kristū Jēzū, 18 jo es neiedrošinos mācīt neko tādu, ko Kristus nebūtu paveicis caur mani gan vārdos, gan darbos, lai vestu paklausībā pagānus – 19 Dieva Gara spēkā caur zīmēm un brīnumiem, tā ka no Jeruzālemes visapkārt līdz pat Illīrikai esmu piepildījis Kristus evaņģēlija sludināšanu. 20 Tā man ir goda lieta – pasludināt evaņģēliju tur, kur Kristus vārds vēl nav ticis piesaukts, lai man nebūtu jāceļ uz pamata, ko licis kāds cits; 21 bet kā ir rakstīts:
kam nebija par viņu pasludināts, tie redzēs
un, kas nav dzirdējuši, tie sapratīs.
Pāvila nodoms apmeklēt Romu
22 Tādēļ daudzkārt biju aizkavēts nākt pie jums, 23 bet tagad šajos apgabalos vairs nav vietas, kur darboties. Un, tā kā jau daudzus gadus esmu ilgojies nākt pie jums, 24 ceru, ka, dodoties uz Spāniju, pa ceļam redzēšu arī jūs un jūs mani izvadīsiet tālākā ceļa, kad būšu pie jums vispirms šo ilgošanos pa daļai piepildījis. 25 Bet tagad, kalpodams svētajiem, es dodos uz Jeruzālemi, 26 jo Maķedonijas un Ahajas ļaudis ir bijuši labprātīgi un savākuši kādu ziedojumu nabagajiem Jeruzālemes svēto vidū. 27 Tie ir darījuši to labprātīgi un arī kā pienākumu pret viņiem; jo, ja citas tautas ir kļuvušas līdzdalīgas viņiem garīgajās lietās, tad tām pienākas pakalpot viņiem arī laicīgajās. 28 Un, tad šīs lietas paveicis un šo dāvanu viņiem droši nodevis rokās, es pa ceļam uz Spāniju iegriezīšos pie jums. 29 Es zinu, ka, ierazdamies pie jums, es būšu ieradies ar Kristus svētības pilnību. 30 Brāļi, es jūs lūdzu caur mūsu Kungu Jēzu Kristu un Svētā Gara mīlestību: cīnieties man līdzi, lūdzot Dievu par mani, 31 ka es tiktu izglābts no nepakļāvīgajiem, kas ir Jūdejā, un lai mana kalpošana Jeruzālemē būtu svētajiem tīkama. 32 Lai es ar prieku varētu nākt pie jums un pēc Dieva prāta kopā ar jums veldzētos. 33 Miera Dievs ar jums visiem! Āmen!
