Septītais pretnostatījums: nāve jūrā un jauna zeme
1 Pret bezdievīgajiem turpretim
līdz pat beigām brāzās dusmas bez žēlastības,
jo viņš jau iepriekš zināja, ko darīs tie:
2 ka atļāvuši ceļā doties,
ar skubu projām raidījuši,
tie nožēlos un vajās viņus,
3 jo, vēl pašiem sērojot,
vēl mirušos bērēs apraudot,
tie citai neprātīgai domai ļāvās
un vajāja kā bēgļus tos,
ko bija izvadījuši ceļā.
4 Tādā galējībā tos aizrāva pelnīts liktenis,
liekot tiem aizmirst piedzīvoto,
lai atlikušo soda mēru
līdz galam viņi pildītu ar mokām,
5 lai tava tauta veiktu brīnumainu ceļu,
bet viņi rastu nedzirdētu nāvi.
6 Un taviem rīkojumiem paklausīgs viss radītais
no jauna savās īpašībās tika pārveidots,
lai tavi bērni būtu pasargāti un paliktu neskarti.
7 Varēja mākoni redzēt nometni apēnojam,
no pirmējā ūdens iznirstam sausu zemi,
no Sarkanās jūras – bez grūtībām ejamu ceļu
un bangu vālu vietā – zaļu līdzenumu,
8 ko, pārsteidzošus brīnumus skatījuši,
šķērsoja tie, pār kuriem klājās tava roka.
9 Kā zirgi tie spriņģoja, kā jēri lēkāja,
tevi, Kungs, slavēja, savu Glābēju,
10 jo atcerējās vēl, kā trimdā
dzīvnieku vietā zeme vairoja knišļus,
zivju vietā upe izvirda vardes bez skaita.
11 Un pēcāk, kāres jundīti,
lepnus ēdienus prasīdami,
tie redzēja jaunas sugas putnus –
12 no jūras cēlās dižpaipala, lai tos sātinātu.
Sodību iemesls: svešinieku paverdzināšana
13 Un zīmju – nevaldāmu zibeņu pieteikts,
sods viens pēc otra nāca pār grēciniekiem,
kas taisnīgi cieta savas ļaunās rīcības dēļ,
jo bija izturējušies ar visļaunāko naidu pret svešiniekiem.
14 Vieni neuzņēma nezinātājus, kas dzīvoja līdzās,
otri – savus labdarus paverdzināja.
15 Un ne tā vien! Vēl cits tos gaida sods –
ka sveštautiešus ne vien uzņēma ar naidu,
16 bet, ka, ar svinībām tos uzņēmuši,
jau līdztiesīgus smagos spaidu darbos mocīja.
17 Vēl aklums viņus sita
kā tos – pie taisnīgā durvīm –,
kas meklēja katrs savu durvju ieeju,
kad viņus ietina tumsa.
Pārvērtības dabā
18 Un, ielūkojoties notikumos, var skaidri secināt:
kā stīgu spēlē notis maina toņkārtu,
aizvien to pašu melodiju turpinot,
tā, saskaņojoties no jauna,
vietām mijās pamatelementi.
19 Par ūdens iemītniekiem pārvērtās uz zemes dzīvojošie,
un peldošie uz sauszemi pārcēlās.
20 Uguns ūdenī saglabāja savu spēku,
un spēju dzēst zaudēja ūdens,
21 bet negandēja liesmas
tajās klejojošo iznīcīgo dzīvo būtņu miesu
un nekausēja viegli kūstošo,
ledum līdzīgo debesu nektāru.
Dieva slavinājums
22 It visā, Kungs, tu savu tautu cildināji, ar godību apveltīji
un nemitēji rūpēties, vienmēr un visur nākdams talkā.
