Dzīves gudrība
1 Korvedim. Koraha dēlu psalms .
2 Klausieties šo, visas tautas,
sadzirdiet, kas pasaulē mītat, –
3 jūs cilvēkbērni, jūs vīru dēli,
kā bagātie, tā arī nabagie!
4 Mana mute runās gudri,
izprotot čukstēs mana sirds!
5 Līdzībā vērīgi ieklausīšos,
ar cītaru atklāšu savu mīklu!
6 Kas man ko bīties posta dienās,
kad mani lenc un liek kāju priekšā tie,
7 kas paļaujas uz savu mantu
un lielās ar savu bagātību!
8 Nevar izpirkt cilvēks brāli,
nedz dot Dievam par viņu ķīlu –
9 jo augsts viņu dzīvības izpirkums,
nepietiks it nemūžam,
10 lai viņš dzīvotu laiku laikos,
neieraudzījis bedri!
11 Jo redzēs, ka gudrie mirst,
gan muļķis, gan dulnais iet bojā,
citiem tie atstāj savu mantu,
12 kapi tiem mājas uz mūžiem,
miteklis uz audžu audzēm –
kaut zemes nosauktas viņu vārdā!
13 Cilvēks savā godībā nesagaida pat rītu –
viņš līdzīgs lopiem, kas aiziet bojā!
14 Šāds ceļš tiem, kuriem muļķība piemīt,
un šāds gals tiem, kuriem tīk pašu runas.
15 Tos dzīs uz šeolu kā avis,
nāve tiem būs par ganu,
sirdsskaidrie tos samīs, rītam austot,
to apveidi gaisīs šeolā, kur tie mīt!
16 Bet Dievs izpirks manu dzīvību no šeola –
viņš ņems mani!
17 Nesatrūksties, ja cits top bagāts,
ja tā nams paceļas godā,
18 jo nāvē tas nepaņems it neko,
tā gods nenokāps viņam līdzi,
19 kaut dzīvē viņš laimīgs skaitās!
Tevi slavē, kamēr tev veicas,
20 bet tu aizej pie tēviem,
kur vairs neredzēs gaismas nemūžam!
21 Cilvēks savā godībā, bet bez saprašanas –
līdzīgs lopam, kas aiziet bojā!
Dzīves mīklas
1 Dziedātāju vadonim. No korahītu dziesmām. 2 Uzklausiet to, visas tautas, lieciet vērā visi, kas apdzīvojat pasauli, 3 jūs, cilvēku bērni, visnotaļ bagāti un nabagi, visi līdzi! 4 Manas mutes runa lai ir gudrība, un manas sirds pārdomas lai ir dziļa patiesība. 5 Es savu ausi pievērsīšu gudras līdzības vārdam un savu mīklu izteikšu ar cītaras skaņām. 6 Kāpēc gan man ļaunā dienā bīties, kad ap mani plosās manu vajātāju negantība? 7 Viņi paļaujas uz savu padomu un lepojas ar savu lielo bagātību. 8 Taču neviens ar naudu nevar savu brāli izpirkt, nedz Dievam dot par viņu atpirkšanas maksu no nāves - 9 visai augsta būtu viņu dvēseles cena, tā ka viņam no tā jāatsakās uz mūžiem,- 10 lai tas dzīvotu mūžīgi un kapu neredzētu. 11 Jo redzi, gudri vīri mirst, bezprātis un nepraša - visi vienādi iet bojā un savu mantu atstāj citiem. 12 Kapi ir viņu nami uz mūžiem un viņu mājokļi uz audžu audzēm, kaut arī viņi savā vārdā nosauca veselas valstis. 13 Tomēr cilvēks nepastāv savā godībā, viņš ir līdzīgs kustonim, kam dara galu. 14 Tā klājas tiem, kas pārmērīgi paļaujas uz sevi, tā beidzas to ceļš, kas par daudz lepni uz savām runām. (Sela.) 15 Nāve tos gana kā avis, taisnā ceļā tie nonāk tās valstī. Pienāk rīts, un viņu augums sairst. Pazeme kļūst viņiem par mājokli, bet taisnie valdīs pār viņiem, rītam austot. 16 Taču manu dvēseli atpestīs Dievs, no pazemes varas Viņš mani ņems pie Sevis. 17 Tāpēc nebēdā, ja kāds kļūst bagāts, ja vairojas viņa nama spožums, 18 jo mirdams viņš neko nespēj līdzi paņemt un viņa godība neiet viņam līdzi. 19 Jebšu viņš arī savā dzīves laikā daudzinātu sevi par laimīgu un ļaudis slavētu viņa gara rosmi, ka tā viņam sagādājusi labas dienas, 20 tomēr arī viņš noiet pie tēviem, kas gaismu vairs neredz nemūžam. 21 Cilvēks, kas dzīvo godībā un tomēr bez dziļāka ieskata lietu būtībā, ir līdzīgs kustonim, kuru vienkārši nokauj.
