Hizkija sūta pie Jesajas
(Jes 37:1–7)1 Kad ķēniņš Hizkija to dzirdēja, viņš saplēsa savas drānas, ietinās maisā un devās uz Kunga namu. 2 Viņš sūtīja nama pārraugu Eljākīmu, rakstvedi Šebnu un priesteru vecajos, maisos tērptus, pie pravieša Jesajas, Āmoca dēla. 3 Viņi tam teica: “Tā saka Hizkija: šī diena ir nelaimes, soda un nievu diena – bērni jau līdz klēpjgalam tikuši, bet dzemdēt nav spēka! 4 Varbūt Kungs, tavs Dievs, sadzirdēs, ko sacījis rab-šākehs, kuru Asīrijas ķēniņš sūtījis izsmiet dzīvo Dievu, varbūt viņš to sodīs par visiem vārdiem, ko Kungs, tavs Dievs, ir dzirdējis! Bet tu raidi lūgšanu par to atlikumu, kas te vēl palicis!”
5 Ķēniņa Hizkijas kalpi nāca pie Jesajas, 6 un Jesaja tiem teica: “Sakiet savam kungam: tā saka Kungs: nenobīsties dzirdēto vārdu dēļ, ar kādiem Asīrijas ķēniņa kalpi mani paļāja! 7 Redzi, kādu garu es viņam došu – viņš saklausīsies tenkas un dosies atpakaļ uz savu zemi, un es likšu, lai viņš krīt no zobena savā zemē!”
Sanherībs izaicina Dievu
(Jes 37:8–13)8 Kad rab-šākehs atgriezās, viņš sastapa Asīrijas ķēniņu uzbrūkam Libnai. Viņš bija dzirdējis, ka tas jau devies projām no Lāhīšas, 9 jo bija dzirdējis runājam par Kūšas ķēniņu Tirhāku, ka tas jau devies pret viņu cīnīties! Kad viņš to bija padzirdējis, tas sūtīja vēstnešus pie Hizkijas, sacīdams: 10 “Tā sakiet Jūdas ķēniņam Hizkijam: lai tevi nepieviļ tavs Dievs, uz kuru tu paļaujies, domādams, ka Jeruzāleme netiks atdota Asīrijas ķēniņam! 11 Redzi, tu jau esi dzirdējis, ko Asīrijas ķēniņi darījuši visām zemēm – tās nopostījuši! – un tu vēl ceri glābties!? 12 Vai viņus izglāba to tautu dievi, kuras izdeldēja mani tēvi – Gozānu un Hārānu, un Recefu, un Ēdenes dēlus, kas bija Telāsārā. 13 Kur ir Hamātas ķēniņš un Arpadas ķēniņš, un Sefarvaimas pilsētas ķēniņš, un Hēnas un Ivas valdnieki?”
Hizkijas lūgšana
(Jes 37:14–35)14 Hizkija ņēma vēstnešu atnesto vēstuli, lasīja to un tad devās uz Kunga namu. Tur Hizkija attina to Kunga priekšā. 15 Hizkija lūdza Kungu: “Kungs, Israēla Dievs! Tu starp ķerubiem mīti, tu vienīgais Dievs visām zemes valstīm, tu darināji debesis un zemi! 16 Pievērs, Kungs, ausi un klausies, atver, Kungs, acis un redzi, ieklausies, ko sacījis Sanherībs, ko teicis, izsmiedams dzīvo Dievu! 17 Tiešām, Kungs! – Asīrijas ķēniņš izdeldējis tautu zemes, 18 un viņu dievi iemesti ugunī, jo tie nav dievi, tie cilvēka darināti – koks un akmens –, tāpēc tie izdeldēti! 19 Tad nu, Kungs, mūsu Dievs, glāb mūs no viņa rokas, lai visas zemes valstis zina, ka tu, Kungs, esi vienīgais Dievs!”
20 Jesaja, Āmoca dēls, sūtīja ziņu Hizkijam: “Tā saka Kungs, Israēla Dievs: es dzirdēju, ka tu lūdzi mani Asīrijas ķēniņa Sanherība dēļ. 21 Kungs par viņu ir sacījis:
nicina tevi un nievā jaunava,
Ciānas meita,
tev aiz muguras šūpo galvu,
Jeruzālemes meita!
22 Ko tu paļāji un nievāji,
pret ko pacēli balsi,
pret ko augstu cēli acis –
tas Israēla Svētais!
23 Saviem vēstnešiem tu liki izsmiet manu Kungu,
tu sacīji: man daudz kararatu,
es kāpšu kalnu virsotnēs,
tur augstu Lebanonā,
es nocirtīšu slaidos ciedrus, lepnākās cipreses,
nokļūšu tā augstienēs un auglīgajā mežā!
24 Tikko paroku – un tūdaļ
svešzemju ūdeni dzeru,
ar savu kāju pazolēm
visas Ēģiptes straumes nosusinu!
25 Vai jau sen neesi dzirdējis,
ka to es esmu darījis,
kopš senām dienām tā nolicis,
un tagad es lieku tā notikt –
lai drupu kaudzēs sabrūk
nocietinātās pilsētas!
26 To iemītniekiem nolaižas rokas,
tie satriekti un apkaunoti,
tie kļuvuši kā zāle uz lauka,
kā nezāļu dīgsti,
kā jumta zālājs,
kā labības rūsa,
pirms druva nobriedusi!
27 Vai tu celies vai sēdies, vai ej, vai nāc –
es zinu, kā tu dumpo pret mani!
28 Tādēļ ka tu dumpo pret mani
un tava nekaunība man nākusi ausīs,
es tavās nāsīs ievēršu riņķi
un likšu laužņus tev mutē –
sūtīšu tevi pa to pašu ceļu,
ko esi nācis!
29 Un šī tev ir zīme – šogad ēdīs to, kas atmatā, un arī nākamā gadā atmatā augušo, bet trešajā gadā jūs sēsiet un vāksiet, jūs stādīsiet vīnadārzus un ēdīsiet to augļus! 30 Jūdas nama izglābtie un atlikušie ies vairumā, sakne – uz leju, bet auglis uz augšu riesīsies! 31 Jo no Jeruzālemes nāks atlikums un izglābtie no Ciānas kalna – to darīs Kunga degsme!
32 Tādēļ tā saka Kungs par Asīrijas ķēniņu: viņš šajā pilsētā neienāks, viņš tur bultu neiešaus, ar vairogu tai priekšā nestās un valni pret to neuzbērs! 33 Viņš aizies pa to pašu ceļu, pa kuru nācis, viņš šajā pilsētā neienāks, teicis Kungs, 34 es pasargāšu šo pilsētu, es to glābšu – manis un mana kalpa Dāvida dēļ!”
Sanherība sakāve un nāve
(Jes 37:36–382L 32:20–23)35 Tonakt Kunga eņģelis gāja un nokāva Asīrijas nometnē simts astoņdesmit piecus tūkstošus. Pārējie rīta agrumā cēlās, un, redzi, visi gulēja beigti! 36 Tad Asīrijas ķēniņš Sanherībs nojauca nometni, devās atpakaļ un apmetās Ninivē. 37 Kad viņš zemojās sava dieva Nisroha namā, viņa dēli Adramelehs un Sarecers nokāva viņu ar zobenu, bet paši aizbēga uz Arārata zemi. Pēc viņa sāka valdīt viņa dēls Ēsar-Hadons.
1 Kad ķēniņš Hiskija dzirdēja šo vēsti, tad viņš saplēsa savas drēbes un apvilka maisu, un devās uz Tā Kunga namu. 2 Un viņš tūdaļ nosūtīja nama pārvaldnieku Ēljakimu un valsts rakstvedi Šebnu, un vecākos priesterus, ietērpušos maisos, pie pravieša Jesajas, Amoca dēla. 3 Un tie viņam sacīja: "Tā Hiskija liek tev sacīt: šī diena ir bēdu, soda un nievājuma diena, jo auglis ir nonācis līdz dzimšanai, bet nav spēka dzemdēt. 4 Bet varbūt Tas Kungs, tavs Dievs, būs dzirdējis visus Rab-Šaka vārdus, ko viņa kungs, Asīrijas ķēniņš, ir sūtījis, lai tas zaimotu dzīvo Dievu, un sauks to pie atbildības šo vārdu dēļ, kurus Viņš pats, Tas Kungs, tavs Dievs, ir dzirdējis. Tādēļ celies un aizlūdz par pārējiem, kas vēl palikuši!" 5 Kad ķēniņa Hiskijas kalpi nonāca pie Jesajas, 6 tad Jesaja tiem sacīja: "Nonesiet savam kungam šādu atbildi: tā saka Tas Kungs: nebīsties no tiem vārdiem, kurus tu esi dzirdējis, ar ko Asīrijas ķēniņa kalpi Mani ir zaimojuši! 7 Redzi, Es tam došu tādu garu, ka tas dzirdēs baumas un atgriezīsies atpakaļ savā zemē, un Es likšu viņam krist no zobena pašam savā zemē!" 8 Kad Rab-Šaks atgriezās atpakaļ, tad viņš atrada Asīrijas ķēniņu karojam pret Libnu, jo ķēniņš bija dzirdējis, ka tas no Lahišas savas teltis aizcēlis projām. 9 Un, kad viņš par Kušas ķēniņu Tirhaku bija saņēmis ziņu: redzi, viņš ir izgājis, lai karotu ar tevi, - tad viņš sūtīja vēlreiz vēstnešus pie Hiskijas un lika sacīt: 10 "Tā sakiet Hiskijam, Jūdas ķēniņam: lai tevi tikai nepieviļ tavs Dievs, uz kuru tu tik stipri paļaujies, sacīdams: Jeruzāleme netiks nodota Asīrijas ķēniņa rokā! 11 Tu taču pats esi dzirdējis, ko Asīrijas ķēniņi ir darījuši visām zemēm, tās izdeldēdami, un tu vēl domā, ka tu tiksi izglābts? 12 Vai tad tos izglāba citu tautu dievi, kurus mani tēvi ir iznīcinājuši: Gozanu, Haranu, Recefu un Ēdenes pēcnācējus, kuri bija Tel-Asarā? 13 Kur ir Hamatas ķēniņš, un kur ir Arpadas ķēniņš, un kur ir Lairas un Sefarvajimas ķēniņš, kur ir palicis Henas un Ivas ķēniņš?" 14 Kad ķēniņš Hiskija bija saņēmis rakstus no vēstnešu rokas un tos izlasījis, tad tas devās augšā uz Tā Kunga namu, un tur Hiskija tos izplēta Tā Kunga priekšā. 15 Tad Hiskija lūdzās Tā Kunga priekšā, sacīdams: "Kungs, Israēla Dievs, Tu, kas sēdi pār ķerubiem! Tu vienīgi esi Dievs pār visām ķēniņu valstīm pasaulē, Tu esi radījis debesis un zemi! 16 Pievērs, ak, Kungs, Savu ausi un klausi! Atver Savas acis, ak, Kungs, un redzi! Jā, un ņem vērā tos vārdus, kurus Sanheribs sūtījis, lai zaimotu dzīvo Dievu! 17 Patiesi, ak, Kungs, Asīrijas ķēniņi ir izpostījuši tautas un viņu zemes, 18 un viņu dievus metuši ugunīs, jo tie nebija dievi, bet tie bija cilvēku roku darbs, koks un akmens, tādēļ arī tie tos ir iznīcinājuši. 19 Bet tagad, Kungs, mūsu Dievs, lūdzams, izpestī mūs no viņa rokas, lai visas pasaules ķēniņu valstis atzīst, ka vienīgi Tu, ak, Kungs, esi Dievs!" 20 Tad Jesaja, Amoca dēls, sūtīja vēsti Hiskijam un lika tam sacīt: "Tā saka Tas Kungs, Israēla Dievs: to, ko tu lūdzi Man par Asīrijas ķēniņu Sanheribu, to Es esmu dzirdējis! 21 Šis ir tas vārds, ko Tas Kungs, mūsu Dievs, par viņu ir sacījis: tevi nievā, tevi apsmej jaunava, Ciānas meita, un aiz tavas muguras krata galvu Jeruzālemes meita! 22 Ko tu esi apsmējis, un ko tu esi zaimojis, un pret ko tu esi pacēlis savu balsi un augstprātīgi vērsis savus skatus? Pret Israēla Svēto! 23 Ar savu vēstnešu muti tu esi To Kungu apmēdījis un esi sacījis: ar saviem kara ratu pulkiem es esmu pacēlies kalnu augstienēs, līdz Libāna augstākai virsotnei; un es izcērtu viņas augstos ciedru kokus un izlasītās cipreses, un es esmu nonācis līdz pašam galam, līdz tā meža vainagam. 24 Es uzroku un dzeru svešu zemju ūdeņus, un ar savām kāju pēdām es lieku izsīkt visām Ēģiptes Nīlas attekām! 25 Vai tu neesi dzirdējis? Sen Es to esmu nolēmis darīt kopš tālās pagātnes laikiem, jau senos laikos Es esmu to izdomājis, un tagad Es tam ļauju notikt, ka tu liec stipri nocietinātām pilsētām kļūt par akmeņu kaudzēm. 26 Tāpēc viņu iedzīvotājiem nebija nekādas varas, tie iztrūcinājās un palika kaunā, tie kļuva kā tīruma zelmenis, kā zaļojošs maurs, kā zāle uz jumta un kā rūsaina labība, pirms tā nāk stiebros. 27 Un Es zinu gan tavu apmešanos, gan tavu iziešanu, gan atnākšanu, gan tavu trakošanu pret Mani. 28 Tavas trakošanas dēļ pret Mani un tava lepnuma dēļ, kā tas ir nācis Manās ausīs, jā, tādēļ Es likšu Savu kāsi tavās nāsīs un Savus laužņus tavā mutē, un Es tev likšu atgriezties atpakaļ pa to pašu ceļu, pa kuru tu esi atnācis! 29 Un lai tas būtu tev, Hiskija, par zīmi: šinī gadā ēdīs papuvē augušu un nākamajā ataugu; tikai trešajā gadā sējiet un pļaujiet, un apstādiet vīna dārzus un ēdiet tā augļus. 30 Un, kas no Jūdas dzīvs palicis, tas atlikums, tas izdos sakni kā atzaru, kas iesprausts zemē, un augļi tam aizmetīsies galotnē, 31 jo no Jeruzālemes izies atlikušie un no Ciānas kalna izglābušies; to darīs Tā Kunga Cebaota degsme! 32 Tāpēc tā saka Tas Kungs par Asīrijas ķēniņu: viņš neienāks šinī pilsētā, un viņš neiešaus tur nevienu bultu, un viņš tai netuvosies ar lielo vairogu, un viņš neapmetīs ap to valni! 33 Pa to pašu ceļu, pa kuru viņš atnāca, pa to viņam būs atkal atgriezties atpakaļ, bet šinī pilsētā viņš neienāks! Tāds ir Tā Kunga lēmums. 34 Jo Es aizstāvēšu šo pilsētu, lai to izglābtu Sevis labad un Sava kalpa Dāvida labad!" 35 Un tanī pašā naktī izgāja Tā Kunga eņģelis un nogalināja asīriešu nometnē simt astoņdesmit piecus tūkstošus vīru; un, kad ļaudis no rīta agri cēlās, tad redzi, tur visus tos atrada mirušus, viss bija pilns ar miroņiem. 36 Tad Sanheribs, Asīrijas ķēniņš, gāja prom un aizgāja un griezās atpakaļ uz savām mājām un palika Ninivē. 37 Bet, kad viņš tur kādreiz bija Nisroha, sava dieva, svētnīcā, lai to pielūgtu, tad notika, ka viņa dēli Adramelehs un Sarecers viņam uzbruka un viņu nogalināja ar zobenu; viņi aizbēga pēc tam uz Ararata zemi, un viņa dēls Esarhadons kļuva ķēniņš viņa vietā.
