Ābrahāms ņem par sievu Ketūru
(1L 1:32–33)1 Ābrahāms dzīvoja tālāk un apņēma sievu. Viņas vārds bija Ketūra. 2 Viņa tam dzemdēja Zimrānu un Jokšānu, un Medānu, un Midjānu, un Jišbāku, un Šūhu. 3 Jokšāns kļuva tēvs Šebam un Dedānam, un Dedāna dēli bija asīrieši, letūšieši un leumieši. 4 Un Midjāna dēli – Ēfa un Ēfers, un Hanohs, un Abīda, un Eldāa – visi šie ir Ketūras dēli. 5 Bet visu, kas Ābrahāmam bija, viņš atdeva Īzakam. 6 Kamēr Ābrahāms vēl bija dzīvs, savu blakussievu dēliem viņš deva dāvanas un aizsūtīja viņus projām no sava dēla Īzaka uz austrumiem, uz austrumu zemi.
Ābrahāma nāve
7 Šīs ir Ābrahāma dzīves gadu dienas, ko viņš dzīvoja, simts septiņdesmit pieci gadi. 8 Un Ābrahāms sataisījās un nomira krietnā vecumā – vecs un sāts savu dienu, un tika piepulcināts savai tautai. 9 Un viņa dēli Īzaks un Ismaēls viņu apglabāja Mahpēlas alā, hetieša Efrona, Cohara dēla, laukā, kas uz Mamres pusi, – 10 laukā, ko Ābrahāms nopirka no Hēta dēliem, – tur tika apglabāts Ābrahāms un viņa sieva Sāra. 11 Pēc Ābrahāma nāves Dievs svētīja viņa dēlu Īzaku, un Īzaks mita pie Beēr-Lahaj-Roī.
Ismaēla pēcnācēji
(1L 1:29–31)12 Šīs ir Ābrahāma dēla Ismaēla paaudzes – viņu Ābrahāmam dzemdēja Sāras kalpone ēģiptiete Hāgare. 13 Tā sauc Ismaēla dēlus pēc viņu vārdiem, pēc viņu paaudzēm – Ismaēla pirmdzimtais Nebājots, un Kēders, un Adbeēls, un Mibsāms, 14 un Mišma, un Dūma, un Masa, 15 un Hadads, un Tēma, un Jetūrs, un Nafīšs, un Kēdema, 16 šie ir Ismaēla dēli, un šie ir viņu vārdi pēc viņu ciemiem un viņu apmetnēm – divpadsmit vadoņi pēc viņu tautām. 17 Un šie ir Ismaēla dzīves gadi – simts trīsdesmit septiņi, un viņš sataisījās un nomira, un tika piepulcināts savai tautai. 18 Un viņi mita no Havīlas līdz Šūrai, kas ir pret Ēģipti, ejot uz Asīriju. Viņi mēdza uzbrukt visiem saviem brāļiem.
Ēsavs un Jēkabs
(Rm 9:10–12)19 Un šīs ir Ābrahāma dēla Īzaka paaudzes. Ābrahāms bija Īzaka tēvs. 20 Īzaks bija četrdesmit gadu vecs, kad viņš sev par sievu apņēma Rebeku, aramieša Betuēla meitu no Padān-Arāma, aramieša Lābana māsu. 21 Un Īzaks lūdza Kungu par savu sievu, jo viņa bija neauglīga, un Kungs viņu uzklausīja, un viņa sieva Rebeka kļuva grūta. 22 Un dēli cīkstējās viņas miesās, un viņa teica: “Ja tā – kam man tas ?!” Un viņa devās izjautāt Kungu. 23 Un Kungs viņai teica:
“Tavās miesās ir divas tautas,
no tava klēpja nošķirsies divas ciltis,
cilts par cilti būs stiprāka,
un vecākais kalpos jaunākajam!”
24 Un pienāca viņas diena dzemdēt, un redzi – viņas miesās dvīņi. 25 Pirmais iznāca laukā viss sarkans kā spalvainā kažokā, un viņa vārdu nosauca Ēsavs. 26 Un pēc tam iznāca Ēsava brālis, savā rokā sakampis Ēsava papēdi, un viņu nosauca par Jēkabu. Kad viņi piedzima, Īzaks bija sešdesmit gadu vecs.
27 Zēni auga, un Ēsavs pieprata medības, viņš bija lauku vīrs. Bet Jēkabs bija māju cilvēks, kas dzīvo teltīs. 28 Un Īzaks mīlēja Ēsavu, jo tam garšoja viņa medījumi, bet Rebeka mīlēja Jēkabu.
Ēsavs pārdod savu pirmdzimtību
(Ebr 12:16)29 Reiz, kad Jēkabs vārīja viru, no lauka noguris pārnāca Ēsavs. 30 Un Ēsavs teica Jēkabam: “Dod man rīt no šī sarkani sarkanā viruma, jo esmu pavisam bez spēka!” – tādēļ viņš tika saukts par Edomu . 31 Un Jēkabs teica: “Pārdod man vispirms savu pirmdzimtību!” 32 Ēsavs teica: “Re, man tāpat jāmirst, tad kam man šī pirmdzimtība?!” 33 Un Jēkabs teica: “Apzvēri man vispirms!” Un viņš zvērēja Jēkabam un pārdeva viņam savu pirmdzimtību. 34 Un Jēkabs deva Ēsavam maizi un lēcu viru, un viņš ēda un dzēra un cēlās un gāja – tā Ēsavs nonievāja pirmdzimtību.
1 Ābrahāms atkal ņēma sev sievu, tās vārds bija Ketūra. 2 Un tā viņam dzemdēja Zimranu, Jokšanu, Medaanu, Midiānu, Jisbaku un Suahu. 3 Bet Jokšans dzemdināja Sebu un Dedanu, un Dedana pēcnācēji bija asurieši, letusieši un leumieši. 4 Bet Midiāna bērni ir: Eifa un Efers, Hanohs, Abida un Ēlda; visi tie ir Ketūras dzimuma. 5 Un Ābrahāms nodeva visu, kas tam bija, Īzākam. 6 Bet blakussievu bērniem, kas Ābrahāmam bija, Ābrahāms izdalīja dāvanas. Un viņš, vēl dzīvs būdams, šķīra tos no Īzāka, aizsūtīdams viņus pret rītiem uz austrumu zemi. 7 Un šie ir Ābrahāma mūža gadi - viņš piedzīvoja simts septiņdesmit piecus gadus. 8 Un viņš aizmiga un nomira lielā vecumā, pēc nodzīvotas dzīves, sirmgalvis būdams, un tika piepulcināts saviem tēviem. 9 Un Īzāks un Ismaēls, viņa dēli, viņu apglabāja Makpelas alā, kas atrodas hetieša Efrona, Zohāra dēla, tīrumā pretim Mamrei. 10 Tīrumā, kuru Ābrahāms bija pircis no Heta bērniem, Ābrahāms tika apglabāts, un arī Sāra, viņa sieva. 11 Un notika, ka pēc Ābrahāma nāves Dievs svētīja Īzāku, viņa dēlu, un Īzāks apmetās pie Lehaj-roi avota. 12 Šie ir Ābrahāma dēla Ismaēla ciltsraksti; viņu Ābrahāmam dzemdēja Hagara, Sāras ēģiptiešu kalpone. 13 Šie ir Ismaēla dēlu vārdi, pēc viņu ciltīm: Ismaēla pirmdzimtais Nebajots, Kēdars, Adbels un Mibsāms, 14 Misma, Dūma un Masa, 15 Hādads, Tema, Jeturs, Nafiss un Kedma. 16 Tie ir Ismaēla dēli, un tie ir viņu vārdi pēc viņu sētām un nometnēm: divpadsmit vadoņi pēc viņu ciltīm. 17 Un šie ir Ismaēla mūža gadi - simts trīsdesmit septiņi gadi, un viņš aizmiga, nomira un tika piepulcināts saviem tēviem. 18 Un viņš mita no Havilas līdz Šūrai, kas ir uz rītiem no Ēģiptes ceļā uz Asuru, iepretim visiem saviem brāļiem viņš bija apmeties. 19 Šie ir Ābrahāma dēla Īzāka ciltsraksti: Ābrahāms dzemdināja Īzāku. 20 Un Īzākam bija četrdesmit gadi, kad viņš dabūja par sievu Rebeku no Mezopotāmijas, aramieša Betuēla meitu, aramieša Lābana māsu. 21 Un Īzāks savas sievas dēļ stipri pielūdza Dievu, jo tā bija neauglīga, un Dievs ļāvās pielūgties, un viņa sieva Rebeka kļuva grūta. 22 Un divi bērni rozījās viņas miesās, un viņa sacīja: "Vai tam tā būt? Kāpēc gan man tā notiek?" 23 Un Tas Kungs viņai atbildēja: "Divi tautas ir tavā klēpī, un divi ciltis izraisīsies no tavām miesām. Un cilts sacentīsies ar cilti varas dēļ, un vecākais kalpos jaunākajam." 24 Un, kad viņas dienas piepildījās, lai tā dzemdētu, tad tiešām dvīņi bija tās klēpī. 25 Tad pirmais iznāca, viss sarkans kā spalvains apģērbs, tāpēc tie nosauca viņa vārdu Ēsavs . 26 Bet viņa brālis tam sekoja, un viņa roka bija satvērusi Ēsava papēdi, tāpēc viņa vārdu nosauca: Jēkabs ; un Īzāks bija, tiem dzimstot, sešdesmit gadus vecs. 27 Un zēni pieauga, Ēsavs kļuva izveicīgs mednieks, lauku cilvēks, bet Jēkabs bija klusas dabas vīrs un mājoja teltīs. 28 Un Īzāks iemīlēja Ēsavu, jo medījumi bija pēc viņa garšas, bet Rebeka vairāk mīlēja Jēkabu. 29 Un Jēkabs bija izvārījis viru, bet Ēsavs nāca no tīruma un bija izsalcis. 30 Un Ēsavs sacīja Jēkabam: "Ļauj man ēst no tā sarkanā, tā sarkanā viruma, jo es esmu izsalcis," - tāpēc to dēvē par Edomu . 31 Tad Jēkabs atbildēja: "Pārdod man papriekš savu pirmdzimtību." 32 Un Ēsavs sacīja: "Man tā kā tā jāmirst, ko man tur līdz pirmdzimtība?" 33 Un Jēkabs sacīja: "Zvēri man papriekš." Tad viņš zvērēja un pārdeva Jēkabam savu pirmdzimtību. 34 Bet Jēkabs deva Ēsavam maizi un lēcu virumu, un tas ēda un dzēra un cēlās un aizgāja. Tā Ēsavs nicināja savu pirmdzimtību.
