Dievs ir runājis caur Dēlu
1 Dievs senlaikos daudzkārt un dažādi caur praviešiem runāja uz tēviem, 2 bet šajās pēdējās dienās viņš ir runājis uz mums caur Dēlu. Dievs ir licis viņu visam par mantinieku, caur viņu arī radījis visu pasauli. 3 Dēls, būdams Dieva godības mirdzums un būtības atveids un nesdams visu ar savu spēka pilno vārdu, ir šķīstījis cilvēku no grēkiem un nosēdies augstībā pie visvarenā Dieva labās rokas. 4 Tā viņš tapis tik daudz augstāks par eņģeļiem, cik augstāku vārdu par tiem ir iemantojis.
Dēls ir augstāks par eņģeļiem
5 Kuram gan no eņģeļiem ir sacīts:
tu esi mans Dēls,
šodien es tevi dzemdināju!
vai:
es būšu viņa Tēvs,
un viņš būs mans Dēls.
6 Un, kad Dievs ieved Pirmdzimto pasaulē, viņš saka:
lai visi Dieva eņģeļi viņu pielūdz.
7 Par eņģeļiem ir sacīts:
viņš dara savus eņģeļus par vējiem
un savus kalpus par uguns liesmām.
8 Bet par Dēlu:
tavs tronis, Dievs, būs mūžu mūžos,
un taisnības zizlis – tavas Valstības zizlis.
9 Tu esi mīlējis taisnību un ienīdis netaisnību,
tādēļ Dievs, tavs Dievs,
tevi ir svaidījis ar līksmības eļļu
vairāk par taviem biedriem.
10 Un vēl:
tu, Kungs, jau iesākumā zemei esi licis pamatu,
un debesis ir tavu roku darbs.
11 Tās zudīs, bet tu paliec vienmēr,
tās visas sadils no vecuma kā drēbes,
12 tu tās satīsi kā apmetni,
kā drēbes tās būs pārmainījušās,
bet tu būsi tas pats,
tavi gadi nebeigsies.
13 Uz kuru no eņģeļiem viņš kādreiz ir sacījis:
sēdies pie manas labās rokas,
līdz es nolieku tavus ienaidniekus par kājsolu
zem tavām kājām. –
14 Vai tad visi eņģeļi nav tikai kalpotāji gari, kas izsūtīti, lai kalpotu to labā, kam jāmanto pestīšana?
1 Dievs vecos laikos daudzkārt un dažādi runājis caur praviešiem uz tēviem, 2 šinīs pēdīgajās dienās uz mums ir runājis caur Dēlu, ko Viņš ir iecēlis par visu lietu mantinieku, caur ko Viņš arī pasauli radījis. 3 Tas, būdams Viņa godības atspulgs un būtības attēls, nesdams visas lietas ar Savu spēcīgo vārdu un izpildījis šķīstīšanu no grēkiem, ir sēdies pie Majestātes labās rokas augstībā; 4 ar to Viņš kļuvis tik daudz varenāks par eņģeļiem, cik daudz pārāku par tiem Viņš mantojis Vārdu. 5 Jo kuram eņģelim gan jebkad Viņš teicis: Mans Dēls Tu esi, šodien Es Tevi esmu dzemdinājis. Un atkal: Es Viņam būšu par Tēvu, un Viņš Man būs par Dēlu. 6 Un, kad Viņš pirmdzimto atkal ieved pasaulē, Viņš saka: un visi Dieva eņģeļi Viņu lai pielūdz. 7 Par eņģeļiem Viņš saka: kas Savus eņģeļus dara par vējiem un Savus sulaiņus par uguns liesmām, - 8 bet par Dēlu: Tavs tronis, Dievs, paliek mūžu mūžos, un taisnības zizlis ir Viņa valdnieka varas zizlis. 9 Tu esi mīlējis taisnību un ienīdis netaisnību; tāpēc Dievs, Tavs Dievs ir svaidījis Tevi ar prieka eļļu vairāk par Taviem biedriem. 10 Un: sākumā Tu, Kungs, zemi esi dibinājis, un debesis ir Tavu roku darbs. 11 Tās zudīs, bet Tu paliec; tās visas sadils kā drēbes, 12 un Tu tās satīsi kā uzvalku, un tās pārvērtīsies, bet Tu esi tas pats, un Tavi gadi nebeigsies. 13 Jo kuram eņģelim gan jebkad Viņš teicis: sēdies Man pa labai rokai, tiekāms Es lieku Tavus ienaidniekus par Tavu kāju pameslu. - 14 Vai tie visi nav kalpotāji gari, izsūtāmi kalpošanai to labā, kam jāmanto pestīšana?
