Par laulībām
1 Par to, ko jūs rakstījāt – ir labi vīrietim atturēties no sievietes; 2 bet, lai izvairītos no netiklības, katrs lai iet pie savas sievas un katra lai iet pie sava vīra. 3 Vīrs lai pilda laulības pienākumus pret savu sievu, tāpat arī sieva pret savu vīru. 4 Sievai nav varas pār savu miesu, bet vīram; tāpat arī vīram nav varas pār savu miesu, bet sievai. 5 Nenovērsieties viens no otra, kā vien savstarpēji vienojoties – uz laiku, lai atbrīvotu sevi lūgšanai un tad atkal varētu būt kopā, lai sātans jūs nekārdinātu, izmantodams jūsu nesavaldību. 6 To saku jums atvēlēdams, bet ne pavēlēdams. 7 Es gribu, lai visi cilvēki būtu tādi kā es, bet katram ir sava īpaša dāvana no Dieva, vienam tāda, otram citāda. 8 Es saku neprecētajiem un atraitnēm – tiem labi palikt tādiem pašiem kā es; 9 bet, ja nevar valdīties, lai precas, jo labāk ir precēties nekā degt kaislē. 10 Precētajiem es pieprasu – tomēr ne es, bet Kungs pieprasa – sievai no vīra nešķirties, 11 bet, ja tā šķirtos, lai paliek neprecēta vai arī lai izlīgst ar vīru; tāpat arī vīrs no sievas lai nešķiras. 12 Pārējiem nevis Kungs, bet es pats saku: ja kādam brālim ir neticīga sieva un viņa tomēr labprāt grib ar viņu dzīvot, lai viņš to neatstāj. 13 Un, ja kādai sievai ir neticīgs vīrs un viņš tomēr labprāt grib ar viņu dzīvot, lai viņa neatstāj savu vīru, 14 jo neticīgo vīru dara svētu viņa sieva un neticīgo sievu dara svētu ticīgais vīrs, jo citādi jūsu bērni ir nešķīsti, bet tagad tie ir svēti. 15 Ja nu neticīgais šķiras, lai šķiras, tādā gadījumā ticīgais vīrs vai sieva nav saistīti, jo Dievs jūs ir aicinājis mieram. 16 Kā tu zini, sieva, vai tu izglābsi savu vīru? Vai arī – kā tu zini, vīrs, vai tu izglābsi savu sievu?
Dzīve pēc aicinājuma
17 Vienīgi lai katrs dzīvo tā, kā Kungs tam ir iedalījis, palikdams tāds, kāds viņš bija, kad tika aicināts. Un to es pavēlu visām draudzēm. 18 Kas aicināts kā apgraizīts, lai necenšas kļūt kā neapgraizīts, bet tas, kas aicināts kā neapgraizīts, lai sevi neapgraiza. 19 Apgraizīšana nav nekas, arī neapgraizīšana nav nekas; svarīga ir Dieva baušļu turēšana. 20 Katrs lai paliek tāds, kāds bija, kad tika aicināts. 21 Ja tiki aicināts, vergs būdams, neesi nobažījies, bet, ja vien rodas iespēja tikt brīvam, izmanto to. 22 Kas, būdams vergs, tika aicināts Kungā, ir brīvlaistais Kungā, tāpat kā tas, kas, brīvs būdams, tika aicināts, ir Kristus vergs. 23 Jūs esat dārgi atpirkti, netopiet par cilvēku vergiem. 24 Ikviens, brāļi, lai paliek Dieva priekšā tāds, kāds viņš bija, kad tika aicināts.
Par precētiem un neprecētiem
25 Par neprecētajiem runājot, man nekādas Kunga pavēles nav, bet es dodu padomu kā tāds, kas Kunga žēlastībā ir atrasts uzticams. 26 Domāju, ka šā laika apstākļos cilvēkam ir labi palikt tādam, kāds viņš ir. 27 Ja esi saistīts ar sievu, nemeklē šķiršanos; ja esi neprecēts, nemeklē sievu. 28 Ja esi apprecējies, tu neesi grēkojis; vai arī, ja neprecētā izgājusi pie vīra, viņa nav grēkojusi; tomēr tādi piedzīvos miesas ciešanas, bet es jūs gribu pasaudzēt. 29 Bet to gan, brāļi, es jums saku: laiks sarūk. Turpmāk tie, kam ir sievas, lai ir tādi kā bez sievām; 30 raudošie lai ir kā tādi, kas neraud, priecīgie – kā tādi, kas nepriecājas, pircēji – kā tādi, kas nav ieguvuši; 31 tie, kas lieto šīs pasaules mantas, – kā tādi, kas nelieto, jo šīs pasaules veidols zūd. 32 Es gribu, lai jūs būtu bez rūpēm. Kas neprecējies, rūpējas par Kunga lietām, kā izpatikt Kungam, 33 bet precējies rūpējas par pasaules lietām, kā izpatikt sievai, 34 un ir dalīts. Neprecējusies sieviete un jaunava rūpējas par Kunga lietām, lai būtu svēta gan garā, gan miesā, bet precējusies rūpējas par pasaulīgām lietām, kā izpatikt vīram. 35 To es saku jūsu pašu labumam; ne lai jūs saistītu, bet lai jūsu dzīve būtu piedienīga un jūs neatslābstoši turētos pie Kunga. 36 Ja kāds domā, ka viņš dara pārestību savai neprecētajai meitai, kad viņa jau pāri plaukumam, un tā nu tam jānotiek, lai viņš dara, kā grib; tad viņš negrēko, un lai viņa precas. 37 Bet, kas paliek stingrs savā sirdī, kas nav spiests un valda pār savu gribu, un savā sirdī ir apņēmies saglabāt savu meitu neprecētu, tas darīs labi. 38 Tādējādi, kas izprecina savu jaunavu, dara labi, bet, kas neizprecina, dara labāk. 39 Sieva ir saistīta pie vīra, kamēr vīrs dzīvo, bet, kad viņš miris, tai ir brīv iziet pie cita vīra, pie kā vien viņa grib, bet tikai tai Kungā. 40 Pēc manām domām, viņa gan ir laimīgāka, ja vairs neizies pie vīra. Man šķiet, ka arī man ir Dieva Gars.
1 Bet attiecībā uz to, ko man rakstījāt, - cilvēkam ir labi sievu neaizskart. 2 Bet netiklības novēršanas labā lai katram ir sava sieva un katrai sievai savs vīrs. 3 Vīrs lai izpilda savu pienākumu pret sievu un sieva pret vīru. 4 Sievai nav noteikšana par savu miesu, bet vīram; un tāpat vīram nav noteikšana par savu miesu, bet sievai. 5 Neatraujieties viens otram, kā vien uz kādu laiku pēc pašu vienošanās, lai atrastu laiku Dieva lūgšanai, un tad turieties atkal kopā, lai sātans jūs nekārdinātu jūsu nesavaldības dēļ. 6 Bet to es saku piekāpdamies un ne pavēlēdams. 7 Bet es gribētu, lai visi cilvēki būtu kā es; tomēr tur katram ir sava Dieva dota dāvana, vienam tāda, otram citāda. 8 Bet neprecētiem un atraitnēm es saku: ir labi, ja tie paliek tādi kā es. 9 Bet, ja tie nevar atturēties, tad lai dodas laulībā, jo labāk iedoties laulībā nekā kaist kārībā. 10 Bet laulātiem es pavēlu, tomēr ne es, bet Tas Kungs: sievai nešķirties no vīra, 11 un, ja tā ir atšķīrusies, tad tai palikt neprecētai vai izlīgt ar savu vīru; un vīram neatstumt sievu. 12 Bet pārējiem saku es, ne Tas Kungs: ja kādam brālim ir neticīga sieva un tā vēlas ar viņu kopā dzīvot, tad viņam to nebūs atstumt. 13 Un, ja kādai sievai ir neticīgs vīrs un tas vēlas ar viņu kopā dzīvot, tad viņai to nebūs atstumt. 14 Jo neticīgais vīrs ir svētīts caur sievu, un neticīgā sieva ir svētīta caur vīru; jo citādi jūsu bērni būtu nešķīsti, bet tagad tie ir svēti. 15 Ja neticīgais šķiras, lai tas šķiras; tādā gadījumā brālis vai māsa nav saistīti; jo uz mieru Dievs mūs ir aicinājis. 16 Kā tu, sieva, zini, vai varēsi izglābt savu vīru? Jeb kā tu, vīrs, zini, vai varēsi izglābt savu sievu? 17 Tik katrs lai dzīvo tā, kā Tas Kungs tam piešķīris viņa daļu un kā Dievs kuru ir aicinājis. To es tā noteicu visās draudzēs. 18 Ja kāds aicināts, būdams apgraizīts, lai to neslēpj. Ja kāds aicināts kā neapgraizīts, lai netiek apgraizīts. 19 Apgraizīšana vai neapgraizīšana par sevi nav nekas, bet galvenais ir Dieva baušļu pildīšana. 20 Ikviens lai paliek tai stāvoklī, kurā tas aicināts. 21 Ja esi aicināts, vergs būdams, neskumsti par to! Bet, ja vari kļūt brīvs, tad labāk kļūsti. 22 Jo, kas ir aicināts par Tā Kunga mācekli, vergs būdams, tas ir Tā Kunga atbrīvots; tāpat, ja kas aicināts, brīvs būdams, tas ir Kristus vergs. 23 Jūs esat dārgi atpirkti, netopiet par cilvēku vergiem. 24 Katrs, brāļi, lai paliek tai stāvoklī Dieva priekšā, kurā tas aicināts. 25 Bet, kas attiecas uz jaunavām, tur man nav mūsu Kunga pavēles; es izsaku tikai savas domas kā tāds, kam Tas Kungs piešķīris Savā žēlastībā uzticību. 26 Tā man šķiet, ka tagadējā bēdu laikā ir cilvēkam labi palikt tāpat. 27 Ja esi jau saistījies ar sievu, nemeklē šķiršanos; ja esi bez sievas, nemeklē sievu. 28 Bet, ja tu arī dodies laulībā, tas nav grēks, un, ja jaunava dodas laulībā, tā negrēko; tādiem savas miesas bēdas gan būs, bet es jūs gribētu saudzēt. 29 Bet to, brāļi, es saku: laiks ir īss. Tādēļ turpmāk precētie lai ir kā neprecēti; 30 un kas raud, kā tādi, kas neraud; un kas priecājas, kā tādi, kas nepriecājas; un kas pērk, kā tādi, kas to negrib paturēt; 31 un kas šo pasauli lieto, kā tādi, kas to nelieto, jo šīs pasaules kārtība paiet. 32 Bet es gribu, ka jūs būtu bez zūdīšanās. Neprecētais rūpējas par Tā Kunga lietām, kā patikt Tam Kungam. 33 Bet precētais rūpējas par pasaules lietām, kā patikt sievai: viņa sirds ir dalīta. 34 Tāpat neprecētā un jaunava rūpējas par Tā Kunga lietām, lai būtu svēta miesā un garā; bet precētā rūpējas par pasaules lietām, lai patiktu vīram. 35 To es saku jums pašiem par labu, ne it kā gribēdams jums apmest cilpu, bet ka jūs godīgi dzīvojat un pie Tā Kunga turaties bez mitēšanās. 36 Bet, ja kam šķiet, ka tas nodara pārestību savai jaunavai, ja tā paliek pāri par gadiem, un ja tam tā jānotiek, lai viņš dara, kā grib; viņš negrēko; lai tie iedodas laulībā. 37 Bet, kas ir noteikts savā sirdī un kam nav vajadzības, bet ir pietiekoši gribasspēka un arī sirdī nolēmis paturēt savu jaunavu neprecētu, tas dara labi. 38 Tātad, kas savu jaunavu izprecina, dara labi, bet, kas neizprecina, dara labāk. 39 Sieva ir saistīta, kamēr viņas vīrs dzīvo. Bet, ja vīrs ir miris, tad viņa ir brīva un var apprecēties, ar ko vēlas, bet tikai turoties pie Tā Kunga. 40 Bet svētīgāka, pēc manām domām, tā ir, ja tā paliek tāpat. Es domāju, ka arī man ir Dieva Gars.
