Dievs apsola glābšanu
(2Moz 3:1–4:17)1 Kungs teica Mozum: “Tagad tu redzēsi, ko es darīšu faraonam – ar stipru roku es likšu viņam tos atlaist, un ar stipru roku es likšu viņam izdzīt tos no viņa zemes!”
2 Dievs runāja ar Mozu un teica viņam: “Es – Kungs! 3 Ābrahāmam, Īzakam un Jēkabam es parādījos kā visvarenais Dievs, bet savu vārdu – Kungs – es tiem nedarīju zināmu! 4 Es gan slēdzu ar viņiem derību, ka došu tiem Kanaāna zemi, kur tie bija apmetušies kā svešinieki. 5 Un es dzirdēju Israēla dēlu vaidus, ka viņus paverdzina ēģiptieši, un es atcerējos savu derību. 6 Tādēļ saki Israēla dēliem: es esmu Kungs, es izvedīšu jūs no Ēģiptes jūga, izglābšu jūs no vergošanas, un es izpirkšu jūs ar izstieptu elkoni un varenu tiesu! 7 Es ņemšu jūs sev par tautu, un es būšu jums par Dievu, un jūs zināsiet, ka es esmu Kungs, jūsu Dievs, kas izvedis jūs no Ēģiptes jūga! 8 Es aizvedīšu jūs uz zemi, par ko es zvērēdams pacēlu savu roku, lai dotu to Ābrahāmam, Īzakam un Jēkabam! Un es došu to jums par īpašumu! Es – Kungs!” 9 Un Mozus tā sacīja Israēla dēliem, bet viņi neklausījās Mozū izmisuma un smagās verdzības dēļ.
10 Un Kungs teica Mozum: 11 “Ej, runā ar Ēģiptes ķēniņu, faraonu, lai viņš laiž Israēla dēlus projām no savas zemes!” 12 Un Mozus runāja Kunga priekšā: “Redzi, Israēla dēli mani neklausīja, kā tad mani klausīs faraons?! Es esmu neapgraizītām lūpām!”
13 Tomēr Kungs runāja ar Mozu un Āronu un pavēlēja tiem iet pie Israēla dēliem un pie Ēģiptes ķēniņa, faraona, lai izvestu Israēla dēlus no Ēģiptes zemes.
Mozus un Ārona cilts raksti
(1Moz 46:8–27)14 Šie ir galvenie savu tēvu namos. Rūbena, Israēla pirmdzimtā, dēli – Hanohs un Pallu, un Hecrons, un Karmī. Šīs ir Rūbena dzimtas. 15 Un Šimona dēli – Jemuēls, un Jāmīns, un Ohads, un Jāhīns, un Cohars, un Sauls, kanaānietes dēls. Šīs ir Šimona dzimtas. 16 Un šie ir Levī dēlu vārdi pēc viņu paaudzēm – Gēršons, un Kehāts, un Merārī. Levī dzīves laiks bija – simts trīsdesmit septiņi gadi. 17 Gēršona dēli – Libnī un Šimī, pēc viņu dzimtām. 18 Un Kehāta dēli – Amrāms, un Jichārs, un Hebrons, un Uziēls. Kehāta dzīves gadi bija simts trīsdesmit trīs. 19 Un Merārī dēli – Mahlī un Mūšī. Šīs ir Levī dzimtas pēc viņu paaudzēm. 20 Un Amrāms ņēma sev par sievu savu tēvamāsu Johebedu, un viņa tam dzemdēja Āronu un Mozu. Amrāma dzīves gadi bija simts trīsdesmit septiņi. 21 Un Jichāra dēli – Korahs, un Nefegs, un Zihrī. 22 Un Uziēla dēli – Mīšaēls, un Elcāfāns, un Sitrī. 23 Un Ārons sev par sievu ņēma Elīšebu, Ammīnādāba meitu, Nahšona māsu, un viņa tam dzemdēja Nādābu un Abīhū, un Elāzāru un Ītāmāru. 24 Un Koraha dēli – Asīrs, un Elkāna, un Abīāsāfs. Šīs ir korahiešu dzimtas. 25 Elāzārs, Ārona dēls, ņēma sev sievu no Pūtiēla meitām, un viņa tam dzemdēja Pinhāsu. Šie ir galvenie no levītu tēviem pēc viņu dzimtām. 26 Tie ir Ārons un Mozus, kuriem Kungs teica: “Izvediet Israēla dēlus no Ēģiptes zemes pēc viņu pulkiem!” 27 Viņi runāja ar Ēģiptes ķēniņu, faraonu, lai izvestu Israēla dēlus no Ēģiptes – šie ir Mozus un Ārons.
28 Tajā dienā Kungs runāja ar Mozu Ēģiptes zemē. 29 Kungs teica Mozum: “Es – Kungs! Runā uz Ēģiptes ķēniņu, faraonu, visu, ko es tev saku!” 30 Bet Mozus teica Kungam: “Redzi, es esmu neapgraizītām lūpām, kā tad faraons mani klausīs?!”
1 Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: "Tagad tu redzēsi, ko Es darīšu faraonam, jo ar stipru roku viņš tos atlaidīs, un ar stipru roku viņš tos izdzīs no savas paša zemes." 2 Un Dievs runāja uz Mozu un sacīja: "Es esmu Tas Kungs. 3 Es esmu parādījies Ābrahāmam, Īzākam un Jēkabam kā visuvarenais Dievs, bet Savu īsto vārdu, Tas Kungs, Es netiku darījis viņiem zināmu. 4 Es esmu cēlis Savu derību ar viņiem, lai viņiem dotu Kānaāna zemi, to zemi, kurā viņi kā svešinieki dzīvojuši. 5 Es arī esmu dzirdējis Israēla bērnu nopūtas, tāpēc ka ēģiptieši viņus verdzina, un Es esmu pieminējis Savu derību. 6 Tāpēc saki Israēla bērniem: Es esmu Tas Kungs un izvedīšu jūs no Ēģiptes jūga, un izglābšu jūs no vergošanas, un atpestīšu jūs ar izstieptu roku un ar lielām tiesām. 7 Un Es ņemšu jūs Sev par tautu un būšu jums par Dievu, un jūs zināsit, ka Es esmu jūsu Dievs Tas Kungs, kas jūs izvedis no Ēģiptes zemes. 8 Un Es jūs ievedīšu tanī zemē, pār kuru Es esmu izstiepis Savu roku, lai to dotu Ābrahāmam, Īzākam un Jēkabam; un Es došu jums to par īpašumu, Es, Tas Kungs." 9 Un Mozus tā runāja uz Israēla bērniem, bet tie viņu neuzklausīja savas mazticības un smago darbu dēļ. 10 Un Tas Kungs runāja uz Mozu: 11 "Ej, saki faraonam, Ēģiptes ķēniņam, ka tam Israēla bērni jāizlaiž no savas zemes." 12 Un Mozus runāja Tā Kunga priekšā, sacīdams: "Redzi, Israēla bērni nav uzklausījuši mani, kā tad faraons lai uzklausītu mani, kad mana valoda tik grūta?" 13 Un Tas Kungs runāja uz Mozu un Āronu un sūtīja tos pie Israēla bērniem un pie faraona, Ēģiptes ķēniņa, lai izvestu Israēla bērnus no Ēģiptes zemes. 14 Šie ir viņu tēvu namu galvenie: Rūbena, Israēla pirmdzimtā, dēli: Hanoha, Palu, Hecrons un Karmijs; tās ir Rūbena dzimtas. 15 Un Simeona dēli: Jemuēls, Jamīns, Ohads, Jahīns, Cohars un Sauls, kānaānietes dēls; tās ir Simeona dzimtas. 16 Un tie ir Levija dēlu vārdi pēc viņu dzimtām: Geršons, Kahats un Merārijs. Un Levija mūžs bija simts trīsdesmit septiņi gadi. 17 Un Geršona dēli: Libnijs un Šimijs ar to dzimtām. 18 Un Kahata dēli: Amrāms, Icehars, Hebrons un Usiēls. Un Kahata mūžs bija simts trīsdesmit trīs gadi. 19 Un Merārija dēli: Mahelijs un Mušijs. Tās ir Levija dzimtas pēc viņu ciltsrakstiem. 20 Un Amrāms ņēma Johebedu, sava tēva māsu, sev par sievu, un tā viņam dzemdēja Āronu un Mozu. Un Amrāma mūžs bija simts trīsdesmit septiņi gadi. 21 Bet Icehara dēli: Korahs, Nefegs un Sihrijs. 22 Un Usiēla dēli: Mišaēls, Ēlcafans un Citrijs. 23 Un Ārons sev ņēma par sievu Ēlišebu, Aminādabata meitu, Naāšona māsu, un tā viņam dzemdēja: Nadabu, Abiju, Ēleāzaru un Itamāru. 24 Un Koraha dēli: Asirs, Elkana un Abiāsafs; tās ir korahītu dzimtas. 25 Un Ēleāzars, Ārona dēls, ņēma sev sievu no Putiēla meitām, un tā viņam dzemdēja Pinehasu. Šie ir Levija tēvu nama galvenie pēc viņu dzimtām. 26 Tie ir Ārons un Mozus, uz kuriem Tas Kungs sacīja: "Izvediet Israēla bērnu pulku no Ēģiptes zemes." 27 Tie ir tie vīri, kas runāja ar faraonu, Ēģiptes ķēniņu, nolūkā izvest Israēla bērnus no Ēģiptes, proti, Mozus un Ārons. 28 Un notika, tanī dienā, kad Tas Kungs runāja uz Mozu Ēģiptes zemē, 29 Viņš sacīja Mozum: "Es esmu Tas Kungs, runā uz faraonu, Ēģiptes ķēniņu, visu, ko Es runāju tev." 30 Tad Mozus sacīja Tā Kunga priekšā: "Es esmu ar neapgraizītām lūpām, kā tad faraons lai mani klausa?"
