Daniēla sapnis par četriem zvēriem
1 Bābeles ķēniņa Bēlšacara pirmajā valdīšanas gadā Daniēls redzēja sapni. Guļot gultā, viņš redzēja parādību. Pēc tam viņš pierakstīja visu, kas sapnī svarīgs. 2 Daniēls teica: “Nakts parādībā es redzēju – lūk, četri debesu vēji sabango lielu jūru, 3 un no jūras ārā nāk četri lieli zvēri, kas viens otram nav līdzīgi. 4 Pirmais bija kā lauva ar ērgļa spārniem. Es redzēju, ka tam izrāva spārnus un tas kā cilvēks piecēlās uz divām kājām, un tam tika dots cilvēka prāts. 5 Otrs zvērs bija kā lācis. Tas bija pa pusei paslējies, un mutē starp zobiem tam bija trīs ribas. Viņam teica: “Celies, ēd daudz gaļas!” 6 Pēc tam es redzēju vēl vienu, tas bija kā leopards, kam uz muguras četri putna spārni. Zvēram bija četras galvas, un viņam tika dota vara! 7 Pēc tam nakts parādībā es redzēju – lūk, ceturtais zvērs – baiss, šaušalīgs un varen stiprs! Tam bija milzīgi dzelzs ilkņi, tas dragāja, rija un mīdīja kājām pārējos. Tas bija citāds nekā pārējie zvēri, tam bija desmit ragi. 8 Es aplūkoju ragus – un redzi, starp tiem aug vēl viens mazs radziņš! Trīs no iepriekšējiem ragiem tika izrauti, bet šim radziņam bija tādas acis kā cilvēkam un mute kā lielībniekam.
Tiesa sirmgalvja priekšā
9 Es raugos –
troņus noliek,
sirmgalvis apsēžas,
tērpies balts kā sniegs,
mati tam kā tīra vilna!
Viņa tronis ir uguns liesma,
riteņi tam kā uguns kvēle!
10 Uguns straume plūst no tā,
tūkstošu tūkstoši viņam kalpo,
desmiti tūkstoši stāv viņa priekšā –
viņš sāk tiesāt, un grāmatas tiek atvērtas!
11 Es raugos – rags sāk lielīgi runāt. Es raugos – zvēru nokauj, tā miesu izdeldē un iemet degošā ugunī. 12 Arī pārējiem zvēriem atņēma varu, bet viņu dzīvi pagarināja uz noteiktu laiku.
13 Nakts parādība:
es raugos,
un redzi – debesu mākoņos
nāk itin kā cilvēka dēls!
Viņš pienāca pie sirmgalvja
un nostājās tā priekšā.
14 Viņam deva varu, valstību un godu!
Visi ļaudis, ciltis un tautas slavēja viņu!
Viņa vara ir mūžīga, tā nebeigsies,
viņa valstība nav iznīdējama!
Sapņa izskaidrojums
15 Es, Daniēls, visai uztraucos, un mans redzējums mani izbiedēja. 16 Es piegāju pie viena, kas tur stāvēja, un lūdzu, lai viņš man visu izskaidro. Un viņš man izskaidroja un pavēstīja: 17 “Četri lielie zvēri ir četras valstis, kas radīsies uz zemes, 18 bet Visuaugstā svētie saņems savu valsti, un tā būs viņu īpašumā no mūžības līdz mūžībai – uz visiem laikiem!”
19 Tad es gribēju uzzināt par ceturto zvēru, kas bija citāds nekā pārējie – varen baiss, dzelzs ilkņiem un vara nagiem, kas dragā, rij un samīda kājām pārējos, 20 un par desmit ragiem, kas tam uz galvas, un par vienu, kas izauga triju izlauzto ragu vietā, – par ragu, kam bija acis un mute, kas lielīgi runā. Tas izskatījās dižāks par pārējiem. 21 Es raugos – šis rags karo ar svētajiem un tos uzveic, 22 līdz sirmgalvis nāk un piešķir tiesu Visuaugstā svētajiem! Nu laiks ir klāt, tagad svētajiem pieder valsts!
23 Par ceturto zvēru viņš teica:
“Ceturtā valsts celsies virs zemes,
tā nebūs līdzīga citām –
tā aprīs visas zemes,
rīs, mīdīs un satrieks tās.
24 Desmit ragi nozīmē:
no šīs valsts celsies desmit valstis
un vēl viena pēc tam! –
tā būs citāda nekā pirmās,
un tā gāzīs tās trīs.
25 Tā runās pret Visuaugsto
un deldēs Visuaugstā svētos,
tā grasīsies mainīt gan laikus, gan likumus,
un tie viņai tiks nodoti uz laiku,
uz diviem laikiem un vēl uz puslaiku!
26 Bet tad būs tiesa!
Tai vara tiks atņemta,
tā tiks izpostīta,
pavisam iznīdēta!
27 Tad valstību un varu,
un visu to valstu diženumu,
kas apakš debesīm,
nodos Visuaugstā svētajai tautai!
Šī valsts pastāvēs mūžīgi!
Visas varas tai kalpos un klausīs!”
28 Tā beidzās šis notikums. Es, Daniēls, tik ļoti uztraucos, ka kļuvu gluži bāls, bet šo notikumu paturēju prātā.
1 Bābeles ķēniņa Belsacara pirmajā valdīšanas gadā Daniēls redzēja sapni, un, guļot gultā, viņš sapnī redzēja dažādas parādības. Viņš aprakstīja sapni un atstāstīja tā galveno saturu. 2 Un Daniēls sacīja: "Es naktī parādībā redzēju, un lūk, četri debess vēji drāzās cits citam pretī pa plašo pasaules jūru, sakuldami augstus viļņus. 3 No jūras tad izkāpa četri milzīgi zvēri, kas visi bija dažādi pēc sava izskata. 4 Pirmais izskatījās kā lauva, bet tam bija ērgļa spārni. Es aplūkoju to, tiekāms tam izrāva spārnus, un tas piecēlās no zemes, nostājās kā cilvēks uz savām kājām, un tam deva cilvēka sirdi. 5 Un tur bija vēl otrs zvērs, tas izskatījās kā lācis; viņš bija piecēlies tikai ar vienu savu pusi, tam bija zobos trīs ribas. Tam kāds sacīja: celies, ēd daudz gaļas! 6 Un tad es redzēju vēl vienu zvēru, tas izskatījās pēc panteras, bet tam bija četri putna spārni uz muguras. Šim zvēram bija arī četras galvas, tam tika piešķirta valdnieka vara. 7 Un pēc tam es redzēju nakts parādībā ceturto zvēru, tas bija briesmīgs un bīstams, un ārkārtīgi stiprs; tam bija lieli un vareni dzelzs zobi, kā arī nagi no vara, tas aprija un iznīcināja visu, un, kas atlika, to tas samina ar kājām; tas bija pavisam citāds nekā visi pārējie zvēri, tam bija arī desmit ragi. 8 Es aplūkoju uzmanīgi šos ragus un redzēju, ka to starpā parādījās vēl viens mazs rags un trīs no tā agrākiem ragiem tika izlauzti. Un redzi, šim ragam bija acis kā cilvēka acis un mute, kas runāja lielas un pārgalvīgas lietas. 9 Es skatījos tālāk un redzēju, ka nolika krēslus un tajos apsēdās cienīgs sirmgalvis; tam drēbes bija baltas kā sniegs un galvas mati kā tīra vilna; viņa tronis bija no uguns liesmām, un tam bija riteņi, kas gailēja kvēlojošās ugunīs. 10 No viņa izplūda uguns liesmas, un tūkstošu tūkstoši kalpoja viņam, un desmit tūkstoši reiz desmit tūkstoši stāvēja pakalpot gatavi viņa priekšā. Iesākās tiesa, tiesas locekļi nosēdās un atvēra grāmatas. 11 Es raudzījos uz visu izbrīnējies to skaļo runu dēļ, ar kādām uzstājās rags; es skatījos tālāk, kamēr zvēru nogalināja, viņa miesu sadalīja gabalos un to iemeta ugunī. 12 Arī pārējiem zvēriem atņēma varu, un viņu dzīves ilgumu noteica uz gadu un stundu. 13 Kamēr es vēroju nakts parādības, redzi, kā debesu padebešos nāca kāds kā Cilvēka Dēls savā izskatā; tas pienāca pie cienījamā sirmgalvja, un to nostatīja sirmgalvja priekšā. 14 Viņam tad tika piešķirta vara, godība un valdīšana, tā ka viņam pakļāvās visas tautas, tautības un valodas; viņa vara ir mūžīga, viņa ķēniņa valsti neviens nekad nevar iznīcināt. 15 Tā kā es, Daniēls, redzētā dēļ jutos savā garā stipri uztraukts un skatītās parādības iedvesa man bailes, 16 tad es piegāju pie viena no tiem, kas tur stāvēja, un prasīju izskaidrojumu visam tam. Viņš man atbildēja un deva izskaidrojumus par manis redzētām norisēm: 17 četri lielie zvēri ir četri ķēniņi, kas celsies virs zemes. 18 Bet Visuaugstā svētie pārņems valdīšanu un to paturēs mūžīgi, pat mūžu mūžos. 19 Tad es gribēju dabūt skaidrību par ceturto zvēru, kas bija citāds nekā visi pārējie: tas bija sevišķi briesmīgs, ar dzelzs zobiem un vara nagiem, kas aprija visu un to, kas atlika, samina zem savām kājām. 20 Arī par tiem desmit ragiem uz viņa galvas es meklēju skaidrību un par to ragu, kas izriesās, kad trīs ragi bija izkrituši, un kam bija acis un mute, kas runāja lielas un pārgalvīgas lietas un kas bija lielāks nekā visi citi. 21 Es arī redzēju, kā šis rags karoja ar svētajiem un tos arī uzveica, 22 kamēr nāca cienīgais sirmgalvis un piešķīra tiesu un taisnību Visuaugstā svētajiem, un iestājās tas laiks, kad svētie saņēma valstību. 23 Viņš tad man deva šādu paskaidrojumu: ceturtais zvērs ir ceturtā valsts, kas nāks virs zemes un kas ir citāda nekā visas citas valstis: tā aprīs visu zemi, to samīs un satrieks druskās. 24 Desmit ragi nozīmē desmit ķēniņus, kas celsies no šīs valsts, un pēc tiem izvirzīsies viens, kas ir citāds nekā agrākie, un nogāzīs trīs ķēniņus. 25 Tas uzstāsies ar skaļām runām pret Visuaugsto un apvainos Visuaugstā svētos, tas centīsies grozīt svētku laikus un bauslību; viņi būs nodoti viņa varā vienu gadu un divus gadus, un vēl vienu pusgadu. 26 Bet tad notiks tiesa, un tam atņems varu, lai tai darītu galu un to iznīcinātu. 27 Tad nodos ķēniņa valstību, varu un virskundzību pār visām valstīm apakš debesīm Visuaugstā svēto tautai. Tās valstība ir mūžīga, un visas varas tai kalpos un būs padotas. - 28 Tās ir apraksta beigas. Manas pārdomas par redzēto sapni mani, Daniēlu, garā ļoti satrauca, tā ka mainījās mana sejas krāsa, mans vaigs palika bāls, bet savus pārdzīvojumus un sapnī dzirdētās runas es paturēju savā sirdī.
