Rute un Boazs piedarbā
1 Viņas vīramāte Naomi sacīja: “Mana meita, vai lai meklēju tev rimtu vietu, kur tev būtu labi? 2 Un nu, vai tad Boazs, ar kura saimes meitām tu biji, nav mūsu rads? Redzi, šonakt viņš piedarbā vētī miežus! 3 Mazgājies, iesvaidies, tērpies un noej uz piedarbu! Nerādies tam vīram, līdz viņš būs beidzis ēst un dzert. 4 Kad viņš atgulsies, noskati to vietu, kur viņš guļ, pienāc, atsedz kājgali un apgulies. Viņš tev teiks, ko darīt.” 5 Un viņa tai atbildēja: “Es darīšu visu, ko tu man saki.”
6 Viņa gāja uz piedarbu un darīja visu, kā vīramāte tai bija piekodinājusi. 7 Boazs ēda un dzēra, un viņa sirdij bija labi. Viņš gāja atgulties kaudzes malā. Tad klusi nāca viņa, atsedza tam kājgali un apgūlās. 8 Nakts vidū viņš uztrūkās, pagriezās, un redzi – kāda sieva gulēja tam kājgalī! 9 Viņš prasīja: “Kas tu?” Viņa sacīja: “Es esmu Rute, tava verdzene. Izplet savu spārnu pār savu verdzeni, jo tu esi izpircējs!” 10 Viņš sacīja: “Kungs lai tevi svētī, mana meita! Vēl labāku par pirmo tu esi darījusi šo mīlestības darbu, neskriedama pakaļ jaunekļiem – vai nabagam vai bagātam. 11 Tad nu nebīsties, mana meita, visu, ko tu saki, es tev darīšu, jo visos manas tautas vārtos zina, ka tu esi varena sieva. 12 Tas gan tiesa, ka es esmu izpircējs, bet ir vēl kāds izpircējs, kas tuvāks par mani. 13 Pārlaid šo nakti, bet no rīta – ja viņš tevi izpērk, labi, lai izpērk, bet, ja viņš tevi negrib izpirkt, tad es būšu tavs izpircējs. Dzīvs Kungs! Guli līdz rītam!”
14 Un viņa gulēja tam kājgalī līdz rītam un piecēlās, pirms vēl var pazīt cits citu, jo viņš bija teicis: “Lai netop zināms, ka šī sieva ir nākusi uz piedarbu.” 15 Tad viņš sacīja: “Padod apmetni, kas tev mugurā, un pieturi to.” Viņa to turēja, un viņš iebēra sešus mērus miežu, uzlika to viņai un gāja uz pilsētu. 16 Bet viņa gāja pie savas vīramātes, un tā viņai prasīja: “Nu kā tev, mana meita?” Un viņa tai izstāstīja visu, ko tas vīrs viņai darījis. 17 Viņa sacīja: “Šos sešus mērus miežu viņš man ir devis, sacīdams: neatgriezies pie savas vīramātes tukšā!” 18 Un tā viņai sacīja: “Gaidi, mana meita, līdz tu zināsi, kā lieta iegrozās, jo šis vīrs nerimsies, iekams nenovedīs lietu galā šodien pat.”
1 Tad Naomija, viņas vīramāte, viņai sacīja: "Mana meita, vai lai es nemeklēju tev vietu, kur tev labi klāsies? 2 Un vai Boāss, pie kura kalpiem tu esi bijusi, nav mūsu radinieks? Lūk, šonakt viņš vētīs miežus piedarbā. 3 Tādēļ mazgājies un svaidies, uzvelc savas jaunās drēbes un noej uz piedarbu, bet nerādies tam vīram, pirms viņš nav pabeidzis ēst un dzert. 4 Bet, kad viņš apgulsies, ievēro to vietu, kur viņš guļ, tad ej, pacel segu no viņa kāju galiem, noklāj to tiem līdzās un apgulsties uz tās; tad viņš tev teiks, kas tev jādara." 5 Un viņa tai atbildēja: "Visu, ko tu saki, es darīšu." 6 Tā viņa nogāja uz piedarbu un darīja visu taisni tā, kā viņas vīramāte bija likusi. 7 Un, kad Boāss bija paēdis un padzēris un viņa sirds bija jautra, viņš gāja gulēt labības kaudzes galā. Tad viņa klusi nāca un atsedza viņa kājas, un apgūlās. 8 Ap pusnakti tas vīrs uztrūkās un palocījies ieraudzīja, ka kāda sieva gulēja pie viņa kājām. 9 Viņš jautāja: "Kas tu esi?" Un viņa atbildēja: "Esmu Rute, tava kalpone; izplet savus spārnus pāri savai kalponei, jo tu esi mans tuvākais radinieks." 10 Un viņš sacīja: "Esi Tā Kunga svētīta, mana meita; tu esi izdarījusi šo pēdējo mīlestības darbu labāk kā pirmo, neskriedama pakaļ jauniem puišiem, vai tie būtu nabagi vai bagāti. 11 Un tagad, mana meita, nebīsties: es darīšu tavā labā visu, ko vien tu prasīsi, jo visos vārtos mani ļaudis zina, ka tu esi godīga sieva. 12 Ir taisnība, ka es esmu tavs radinieks, tomēr vēl ir kāds tuvāks radinieks par mani. 13 Paliec šonakt še, un, ja rīt viņš gribēs tevi ņemt, labi, lai viņš tevi ņem, bet, ja viņš negribēs tevi ņemt, tad es tevi ņemšu; tik tiešām, ka Tas Kungs ir dzīvs! Guli līdz rītam." 14 Tā viņa gulēja pie viņa kājām līdz rītam. Bet viņa piecēlās, pirms viens otru varēja pazīt, jo viņa sprieda: "Lai tas nekļūst zināms, ka sieva ir nākusi uz piedarbu." 15 Un viņš sacīja: "Dod šurp lakatu, kas tev ir, un paturi to." Tā viņa turēja to, un viņš iemērīja sešus mērus miežu un uzlika viņai tos mugurā, un viņa gāja uz pilsētu. 16 Un, kad viņa atnāca pie savas vīramātes, tā jautāja: "Kā tev ir klājies, mana meita?" Tad viņa stāstīja tai visu, ko tas vīrs bija darījis viņas labā: 17 "Šos sešus mērus miežu viņš man deva, jo viņš sacīja: tev nebūs tukšā iet pie savas vīramātes." 18 Viņa sacīja: "Pagaidi, mana meita, līdz kamēr tu dabūsi zināt, kāds būs iznākums, jo tas vīrs nepaliks mierā, bet nokārtos šo lietu drīz."
