Miha un levīts
1 Efraima kalnos bija kāds vīrs, vārdā Mihajhū . 2 Tas teica savai mātei: “Tie tūkstoš un simts sudraba gabali, kurus tev kāds paņēma un par kuriem tu izteici lāstu, man dzirdot, redzi – tas sudrabs ir pie manis. Es to paņēmu!” Un viņa māte teica: “Esi Kunga svētīts, mans dēls!” 3 Viņš atdeva tos tūkstoš un simts sudraba gabalus mātei, un viņa māte teica: “Atlicinādama esmu veltījusi šo sudrabu Kungam sava dēla labad, lai taisītu no tā grebtu un lietu tēlu. Nu es to dodu tev!” 4 Bet viņš sudrabu atdeva atpakaļ mātei, un viņa māte ņēma divsimt sudraba gabalus un deva sudrabkalim, kurš taisīja grebtu un lietu tēlu, un tas stāvēja Mihas namā. 5 Nu Miham bija dievnams. Viņš darināja efodu un mājas dieviņus un vienu savu dēlu iesvētīja sev par priesteri. 6 Tajā laikā Israēlā nebija ķēniņa. Katrs darīja, kā tam šķita pareizi.
7 Bija kāds jauneklis no Betlēmes Jūdā, no Jūdas dzimtas, viņš bija levīts un bija tur apmeties. 8 Viņš devās prom no šīs pilsētas, Jūdas Betlēmes, lai kaut kur apmestos. Savu ceļu iedams, viņš nonāca Efraima kalnos pie Mihas nama. 9 Miha vaicāja viņam: “No kurienes nākdams?” Un tas viņam sacīja: “Es esmu levīts no Betlēmes Jūdā un meklēju, kur apmesties.” 10 Miha viņam teica: “Paliec pie manis un esi man par tēvu un priesteri. Es došu tev desmit sudraba gabalus gadā, drēbju kārtu un uzturu.” Un levīts tur palika. 11 Viņš piekrita dzīvot pie tā vīra, un šis jauneklis bija viņam kā paša dēls. 12 Miha iesvētīja levītu, un jauneklis kļuva viņa priesteris un dzīvoja Mihas namā. 13 Tad Miha teica: “Nu es zinu, ka Kungs darīs man labu, jo šis levīts ir man priesteris!”
1 Un tur bija kāds vīrs no Efraima kalniem, un viņa vārds bija Miha. 2 Un tas sacīja savai mātei: "Tie tūkstoš un simts sudraba gabali, kas tika tev paņemti un par kuriem tu esi izteikusi lāstu un pie tam, man pašam to dzirdot, redzi, tos es esmu pats paņēmis. Šī nauda ir tagad pie manis, bet nu es to gribu tev atdot atpakaļ." Tad viņa māte tam teica: "Esi, mans dēls, Tā Kunga svētīts!" 3 Tad viņš atdeva atpakaļ savai mātei tūkstoš un simts sudraba gabalus, bet viņa māte sacīja: "Es svētīdama šo naudu no savas rokas esmu veltījusi Tam Kungam sava dēla labā, lai darinātu grieztu tēlu un lietu attēlu, bet tagad atdodu tev to atpakaļ." 4 Bet, kad viņš no jauna atdeva savai mātei naudu, tad viņa māte ņēma divi simti sudraba gabalus un tos iedeva zeltkalim, lai tas darinātu grieztu tēlu un lietu attēlu. Un tie atradās Mihas namā. 5 Tā nu vīram Miham bija svētnīca; viņš darināja arī efodu un terafīmu un salīga un iesvētīja kādu, lai tas būtu viņam par priesteri. 6 Tanīs dienās vēl nebija ķēniņa Israēlā, un ikviens darīja to, kas tam likās taisns paša acīs. 7 Un tad tur bija kāds jauneklis no Bētlemes Jūdas zemē, no Jūdas cilts, tas bija levīts. Un viņš tur piemājoja. 8 Šis vīrs bija atstājis savu pilsētu Bētlemi Jūdā, lai piemājotu, kur vien vieta gadītos, un, savu ceļu iedams, viņš nonāca Efraima kalnos Mihas namā. 9 Tad Miha tam jautāja: "No kurienes tu nāc?" Un viņš tam atbildēja: "Es esmu levīts no Bētlemes Jūdā, un eju un piemājoju, kur vieta gadās." 10 Tad Miha viņam sacīja: "Paliec pie manis un topi tu man gan par tēvu, gan par priesteri. Es tev došu ik gadus desmit sudraba gabalus, arī pienācīgu apģērbu un uzturu tavai iztikai." Un levīts palika. 11 Viņš bija ar mieru palikt pie Mihas, un šis jauneklis viņam kļuva tikpat kā viens no viņa dēliem. 12 Un Miha iesvētīja levītu, un šis jauneklis tam kļuva par priesteri un palika Mihas namā. 13 Tad Miha sacīja: "Tagad es zinu, ka Tas Kungs darīs man labu, tāpēc ka šis levīts man ir kļuvis par priesteri."
