Jāzepa brāļi otrreiz dodas uz Ēģipti
1 Zemē bija smags bads. 2 Kad tie bija izlietojušino Ēģiptes atvesto labību, tēvs tiem teica: “Dodieties atkal turp, pērciet mums mazliet ēdamā!” 3 Jūda viņam teica: “Tas vīrs mūs zvērināt nozvērināja: manu vaigu jums neredzēt, kamēr jūsu brālis te nebūs kopā ar jums! 4 Ja tu mūsu brāli sūtīsi kopā ar mums, tad mēs dosimies un nopirksim tev ēdamo, 5 bet, ja tu viņu nesūtīsi, mēs neiesim, jo tas vīrs mums teica: manu vaigu jums neredzēt, kamēr jūsu brālis te nebūs kopā ar jums!” 6 Un Israēls teica: “Kādēļ jūs man darījāt ļaunu, stāstīdami tam vīram, ka jums ir vēl viens brālis?!” 7 Bet viņi teica: “Tas vīrs mūs iztaujāja par mums un par vietu, kur mēs dzimuši, prasīdams: vai jūsu tēvs vēl ir dzīvs? Vai jums ir vēl kāds brālis? – un mēs viņam visu pastāstījām! Vai tad mēs zinājām, ka viņš teiks: atvediet šurp savu brāli!” 8 Un Jūda teica savam tēvam Israēlam: “Sūti zēnu kopā ar mani, mēs celsimies un iesim, ka paliekam dzīvi un nemirstam ne mēs, ne tu, ne mūsu mazie! 9 Es gādāšu par viņu, no manis tu viņu varēsi atprasīt! Ja es viņu neatvedīšu pie tevis atpakaļ, ja nenostādīšu tavā priekšā – tad uz mūžiem pret tevi es būšu grēkojis! 10 Ja mēs nebūtu vilcinājušies, tad jau divreiz būtu atpakaļ!” 11 Un viņu tēvs Israēls tiem teica: “Ja tā, tad nu tā dariet – ņemiet traukos no tā, ko zeme dod, un aiznesiet tam vīram dāvanu – mazliet balzama, mazliet medus, smaržu, mirru, pistāciju un mandeļu. 12 Ņemiet divtik sudraba un aiznesiet atpakaļ arī to sudrabu, kas tika atlikts jūsu maišeļu augšpusē – varbūt tā ir kļūda. 13 Ņemiet savu brāli un dodieties, ejiet atpakaļ pie tā vīra! 14 Visvarenais Dievs lai dod jums žēlastību tā vīra priekšā, ka tas ļauj atgriezties jums, jūsu brālim un Benjāminam. Bet es – tik zaudēju bērnus vienu pēc otra!”
15 Un tie vīri ņēma šo dāvanu, paņēma divtik sudraba, arī Benjāminu, cēlās un devās uz Ēģipti un stājās Jāzepa priekšā. 16 Kad Jāzeps redzēja kopā ar tiem Benjāminu, viņš teica sava nama pārvaldniekam: “Aizved šos vīrus uz mājām, nokauj barokli un pagatavo to, jo šie vīri ēdīs pusdienas kopā ar mani!” 17 Tas vīrs darīja, kā Jāzeps viņam teica, un aizveda viņus uz Jāzepa namu. 18 Aizvesti uz Jāzepa namu, vīri nobijās un runāja: “Mēs esam šurp atvesti tā sudraba dēļ, kas iepriekš tika atlikts mūsu maišeļos, lai izmeklētu mūsu lietu, sagrābtu mūs un paņemtu par kalpiem mūs un mūsu ēzeļus!” 19 Un viņi uzstāja Jāzepa nama pārvaldniekam un runāja ar viņu nama durvīs. 20 Viņi teica: “Klau, mans kungs, jau iepriekš mēs bijām atnākuši šurp, lai nopirktu ēdamo, 21 un, kad mēs nonācām vietā, kur pārnakšņot, mēs attaisījām savus maišeļus, un tur – katram viņa sudrabs maišeļa augšpusē pilnā svarā, tagad mēs to atnesām atpakaļ. 22 Un mēs atnesām vēl citu sudrabu, lai nopirktu ēdamo. Mēs nezinām, kurš atlicis sudrabu mūsu maišeļos!” 23 Tas atbildēja: “Miers ar jums! Nebaidieties! Jūsu Dievs un jūsu tēvu Dievs jums atlicis mantu jūsu maišeļos! Es jūsu naudu esmu saņēmis!” Un viņš atveda pie tiem Šimonu. 24 Un tas vīrs viņus aizveda uz Jāzepa namu, deva viņiem ūdeni, un tie mazgāja savas kājas; un viņš deva barību viņu ēzeļiem. 25 Un viņi sagatavoja dāvanu, ko bija atveduši, līdz Jāzeps nāca pusdienās, jo bija dzirdējuši, ka viņi tur ēdīs maizi. 26 Jāzeps pārnāca mājās, un viņi tam pasniedza dāvanu, ko bija atnesuši uz namu, un klanījās viņam līdz zemei. 27 Viņš apvaicājās, vai tiem klājas labi, un jautāja: “Vai klājas labi jūsu tēvam, tam vecajam, par kuru jūs stāstījāt? Vai viņš vēl ir dzīvs?” 28 Un viņi atbildēja: “Mūsu tēvam, tavam kalpam, klājas labi, viņš vēl ir dzīvs,” un viņi liecās un klanījās. 29 Viņš palūkojās un ieraudzīja savu brāli Benjāminu, savas mātes dēlu, un teica: “Vai šis ir jūsu jaunākais brālis, par kuru jūs man stāstījāt?” Viņš teica: “Dievs lai tev ir žēlsirdīgs, mans dēls!” 30 Un Jāzeps steidzās, trīcēdams pie visām miesām sava brāļa dēļ, un viņam nāca raudiens, un viņš iegāja istabā un raudāja tur. 31 Tad viņš nomazgāja seju, iznāca laukā un savaldījies teica: “Pasniedziet maizi!” 32 Viņam pasniedza atsevišķi, un viņiem atsevišķi, un ēģiptiešiem, kuri ēda kopā ar viņu, arī atsevišķi, jo ēģiptieši nevar ēst maizi kopā ar ebrejiem, tas ēģiptiešiem šķiet pretīgi. 33 Tie tika nosēdināti viņa priekšā – pirmdzimtais pēc savas pirmdzimtības un jaunākais – jaunākā vietā, un tie vīri brīnījās par to. 34 Viņiem nesa maltīti no Jāzepa galda, bet Benjāmina maltīte bija piecreiz lielāka nekā visiem pārējiem, un viņi dzēra un noreiba pie viņa.
1 Bet bads bija smags tanī zemē. 2 Un notika, kad tie jau bija patērējuši labību, kuru tie bija atveduši no Ēģiptes, tad viņu tēvs tiem sacīja: "Ejiet atkal un pērciet mums mazliet labības." 3 Un Jūda tam sacīja: "Tas vīrs mums stingri piekodināja, teikdams: jums neredzēt manu vaigu, iekāms jūs neatvedīsit savu brāli. 4 Ja tu esi ar mieru atlaist mūsu brāli līdz ar mums, tad mēs gribam iet un gribam tev pirkt maizes labību. 5 Bet, ja tu neesi ar mieru sūtīt, mēs neiesim. Jo tas vīrs teica: jums neredzēt manu vaigu, iekāms jūsu brālis nav ar jums." 6 Un Israēls sacīja: "Kādēļ jūs man esat tādas bēdas darījuši, izpauzdami tam vīram, ka jums vēl ir kāds brālis?" 7 Bet tie atbildēja: "Šis vīrs jautādams jautāja par mums un mūsu dzimtu, sacīdams: vai jūsu tēvs vēl ir dzīvs? Vai jums vēl ir kāds brālis? Tad mēs viņam skaidri pateicām, kāda tā lieta ir. Vai mēs varējām iedomāties, ka viņš mums sacīs: atvediet savu brāli." 8 Tad Jūda sacīja Israēlam, savam tēvam: "Atlaid zēnu kopā ar mums, tad mēs celsimies un iesim, lai varam palikt dzīvi un lai mums nebūtu jāmirst, mums, tev un mūsu bērniem. 9 Es par viņu galvoju, no manas rokas tu viņu varēsi atprasīt. Ja es to pie tevis neatvedīšu un nenolikšu viņu tavu acu priekšā, tad es visu savu mūžu gribu būt vainīgs tavā priekšā. 10 Ja mēs tā nebūtu vilcinājušies, mēs tagad jau otru reizi būtu atgriezušies." 11 Tad viņu tēvs Israēls tiem sacīja: "Ja tam tā jābūt, tad dariet arī tā. Ņemiet savos saiņos no šīs zemes augļiem un nonesiet to tam vīram kā dāvanu: mazliet balzama, mazliet medus, nardi, dārgas zāles, riekstus un mandeles. 12 Ņemiet arī divtik naudas sev līdzi; arī to naudu, kas atradās jūsu barības maisu virsgalā, paņemiet sev līdzi; var būt, ka notikusi pārskatīšanās. 13 Ņemiet arī savu brāli un celieties un ejiet pie tā vīra. 14 Un tas visuvarenais Dievs lai parāda jums žēlastību tā vīra priekšā, ka viņš atlaiž jums līdzi gan to jūsu brāli, gan Benjamīnu. Bet es esmu, kam bērni ir rautin atrauti." 15 Tad brāļi paņēma dāvanas un divtik naudas un satvēra pie rokas Benjamīnu, cēlās un nogāja uz Ēģipti un nostājās Jāzepa priekšā. 16 Un Jāzeps, ieraudzījis viņus un Benjamīnu, sacīja sava nama pārraugam: "Ieved šos vīrus namā, liec barokli nokaut un sagatavot, jo šie vīri ar mani ēdīs pusdienu." 17 Un tas vīrs darīja, kā viņam Jāzeps bija sacījis, un ieveda vīrus Jāzepa namā. 18 Un tie izbijās, ka tie tika Jāzepa namā ievesti, un sacīja: "Tas ir tās naudas dēļ, kas toreiz bija atlikta mūsu barības maisos, ka mēs tagad tiekam ievesti; viņi metīsies uz mums un ņems mūs ar mūsu ēzeļiem sev par vergiem." 19 Un viņi aizgāja pie Jāzepa nama pārrauga un sarunājās ar to nama durvīs, 20 sacīdami: "Piedod, mūsu kungs, mēs jau reiz bijām šeit, lai pirktu labību. 21 Un, kad mēs bijām nonākuši savā mājvietā un bijām atraisījuši savus barības maisus, redzi, ikviens savā maisā, barības maisa virsgalā, atrada savu naudu, mūsu naudu pēc tās pilnā svara; mēs to esam līdzi atnesuši. 22 Arī citu naudu mēs vēl esam sev līdzi paņēmuši, lai pirktu barību. Mēs nezinām, kas naudu ir atlicis mūsu barības maisos." 23 Viņš sacīja: "Miers ar jums. Nebīstieties! Jūsu un jūsu tēvu Dievs ir jums kādu mantu ielicis jūsu barības maisos. Jūsu naudu es esmu dabūjis." Un viņš lika izvest pie viņiem Simeonu. 24 Tad tas vīrs ieveda viņus Jāzepa namā un deva tiem ūdeni, ka tie varēja mazgāt savas kājas, un barību viņu ēzeļiem. 25 Un tie nolika dāvanu, pirms Jāzeps atnāca uz pusdienām, jo tie bija dzirdējuši, ka tie tur ēdīšot. 26 Kad Jāzeps ienāca namā, tad viņi tam pienesa dāvanu, kas atradās viņu rokās, un tie klanījās viņa priekšā līdz zemei. 27 Un viņš tiem jautāja: "Kā jums klājas, un kā klājas jūsu sirmajam tēvam, par kuru jūs stāstījāt? Vai viņš vēl ir dzīvs?" 28 Un tie sacīja: "Tavam kalpam, mūsu tēvam, klājas labi, un viņš vēl ir dzīvs." Un tie noliecās un klanījās. 29 Un viņš pacēla savas acis un ieraudzīja savu brāli Benjamīnu, savas mātes dēlu, un viņš sacīja: "Vai tas ir jūsu jaunākais brālis, par kuru jūs man stāstījāt?" Un viņš sacīja: "Lai Dievs tev parāda žēlastību, mans dēls!" 30 Un Jāzeps steidzās, jo viņš bija pārāk aizkustināts, redzēdams savu brāli, un viņš meklēja, kur izraudāties; un, iegājis savā istabā, viņš tur raudāja. 31 Un, nomazgājis savu vaigu, viņš iznāca ārā un savaldīdamies teica: "Celiet priekšā ēdienu!" 32 Un tie nesa viņam atsevišķi un viņiem atsevišķi, un ēģiptiešiem, kas pie viņa ēda, atsevišķi, jo ēģiptieši nevar ēst ar ebrejiem kopā maizi. Jo tas ir apkaunojums ēģiptiešiem. 33 Un viņi sēdēja viņa priekšā pēc sava vecuma, no pirmdzimtā pēc viņa dzimšanas līdz jaunākajam pēc viņa dzimšanas; par to tie cits par citu brīnījās. 34 Un viņš deva tiem no sava galda goda daļu, bet Benjamīnam goda daļa bija piecas reizes lielāka par to, ko citi dabūja. Un tie dzēra un kļuva priecīgi.
