Nobeigums. Pateicības himna
1 Es pateikšos tev, Kungs un Ķēniņ,
un cildināšu tevi, Dievs, mans Glābēj,
es pateikšos tavam vārdam,
2 jo tu esi mans patvērums un palīgs,
manu miesu tu atpestī no iznīcības,
no apmelotājas mēles valgiem,
no lūpām, kas izgudro melus;
un to priekšā, kas ir nostājušies pret mani,
tu esi man palīgs – un tu mani atpestī
3 pēc savas lielās žēlsirdības un sava vārda
no šņakstošiem zobiem, gataviem aprīt,
no tiem, kas lūkojas pēc manas dvēseles,
no daudzajām ciešanām, ko esmu piedzīvojis,
4 no smacējošas uguns, kas ieskauj no visām pusēm,
no atrašanās ugunī, ko neesmu iededzinājis,
5 no mirušo valstības klēpja dzīlēm,
no nešķīstas mēles un melīgiem vārdiem,
6 no netaisnas mēles apmelojumiem ķēniņam.
Tuvu nāvei bija nonākusi mana dvēsele,
lejā, mirušo valstības tuvumā, – mana dzīvība;
7 nāve un mirušo valstība ieskāva mani no visām pusēm –
un nebija neviena, kas nāktu palīgā,
pēc cilvēku palīdzības lūkojos – un nebija tās.
8 Un tad es atcerējos tavu žēlsirdību, Kungs,
tavus darbus kopš mūžseniem laikiem:
tu taču tos, kas tevi gaida, glāb
un atpestī no naidnieku rokām.
9 No zemes augšup es raidīju savu lūgšanu,
pāri pār nāves straumi es lūdzos.
10 Kungu, mana Kunga Tēvu, es piesaucu:
“Nepamet mani spaidu laikā,
augstprātīgo laikos bezpalīdzīgu!
11 Es pastāvīgi cildināšu tavu vārdu
un pateicībā dziedāšu,” –
un Kungs uzklausīja manu lūgšanu.
12 Tu mani izglābi no bojāejas
un ļaunos laikos mani atbrīvoji,
tādēļ tev pateikšos un cildināšu tevi,
un sumināšu Kunga vārdu.
Poēma gudrībai
13 Vēl būdams jauns, pirms biju sācis savus klejojumus,
pēc gudrības es klaji lūkojos lūdzoties,
14 pēc viņas es prasīju tempļa priekšā
un pēc viņas līdz pat pēdējam es nemitēšos lūkoties.
15 No zieda – līdz vīnogas ienākas tumšas,
mana sirds viņā līksmojās,
mani soļi tecēja taisnu ceļu,
un es sekoju viņai pa pēdām kopš jaunības.
16 Nedaudz pieliecis ausi un ieklausījies,
sev pašam ne mazums mācības uzgāju;
17 izaugsmi gudrībā piedzīvojis,
es slavināšu gudrības Devēju.
18 Es taču apņēmos īstenot gudrību
un dedzīgi tiecos pēc labā,
nekad es netikšu apkaunots.
19 Mana dvēsele cīkstējās ap viņu,
es biju noteikts, izpildot bauslību;
ceļot augšup savas rokas, es skumu,
ka nepazīstu gudrību.
20 Es vadīju savu sirdi taisni – tieši tai pretī,
un, sevi šķīstot, es atradu viņu;
līdz ar viņu es ieguvu sirdi iesākumā,
tādēļ nekad netikšu atstāts.
21 Pēc viņas mana iekšējā būtība satraukta lūkojās,
tādēļ guvu lielisku ieguvumu:
22 kā atlīdzību man mēli dāvāja Kungs,
un ar to es cildināšu viņu.
23 Nāciet pie manis, nemācītie,
un mācības namā nakšņojiet!
24 Kādēļ jūs sakāt, ka jums trūkst?
Kādēļ tik ļoti slāpst jūsu dvēselēm?
25 Es taču biju vēris lūpas un sacījis: “Iegūstiet bez maksas!”
26 Uzņemieties jūgu savos plecos!
Jūsu dvēsele lai ļaujas mācībai –
pēc tās nav tālu jāmeklē!
27 Verieties paši savām acīm:
tik maz es esmu pūlējies,
tik daudz atpūtas radis!
28 Par lielu daudzumu sudraba naudas apgūstiet mācību,
un, pateicoties tai, iegūsit daudz zelta.
29 Lai Kunga žēlsirdībā līksmo jūsu dvēseles!
Viņu cildināt nekaunieties!
30 Pabeidziet darbu, pirms pienācis laiks,
viņš atlīdzinās, kad būs pienācis viņa laiks.
