Israēla grēks un Kalpa paklausība
1 Tā saka Kungs:
“Kur ir jūsu mātes šķiršanās raksts,
ka es to būtu padzinis?
Un kurš ir pircējs,
kam es būtu jūs pārdevis?
Redzi, savu vainu dēļ jūs pārdoti,
jūsu pārkāpumu dēļ padzīta jūsu māte!
2 Kādēļ nebija neviena, kad es atnācu,
un neviens neatbildēja, kad es saucu, –
vai mana rocība būtu par īsu, lai izpirktu,
un man nebūtu spēka glābt!?
Redzi, uzbrēkšu, un jūra izsusēs,
upes par tuksnesi taps,
sasmirdīs zivis bez ūdens,
nobeigsies slāpēs!
3 Es ietērpšu debesis melnā,
likšu tām apvilkties maisu!”
4 Kungs Dievs man devis mācītu mēli,
lai zinātu līdzēt nogurušam,
ar vārdu viņš modina ik rītu,
ik rītu modina manas ausis,
lai es kā māceklis klausītos!
5 Kungs Dievs atdarījis manas ausis –
es nedumpoju un nenovēršos!
6 Muguru es griežu sitējiem
un vaigu – bārdas plēsējiem,
savu vaigu es neslēpju
no kauna un spļāvieniem.
7 Bet Kungs Dievs palīdz man,
tādēļ es netieku kaunā,
tādēļ mans vaigs kā krams,
zinu, ka kaunā nepalikšu!
8 Mans Attaisnotājs jau tuvu,
viņš turēs par mani strīdu,
stāsimies blakus –
kurš stās man tiesā pretī,
lai nāk!
9 Redzi, Kungs Dievs man palīdz –
kurš gan atzīs mani par vainīgu, –
redzi, tos nonēsās visus kā drānas,
kodes tos saēdīs!
10 Kurš no jums bīstas Kunga?!
Klausieties viņa kalpa balsi,
tie, kas staigājat tumsībā,
kam nav gaišuma, –
tas lai uzticas Kunga vārdam
un paļaujas uz Dievu!
11 Redzi, jūs visi, kas iededzat uguni,
kas tinaties ugunsgrēkos,
staigājot savas uguns gaišumā –
tie ugunsgrēki, ko aizdedzāt,
tie jums tika no manas rokas,
nu nīksiet mokās!
1 Tā saka Tas Kungs: "Kur tad ir tavas mātes šķiršanās raksts, ar kuru Es būtu viņu atlaidis? Jeb kur būtu kāds no Maniem aizdevējiem, kam Es jūs būtu pārdevis? Jūs esat savu grēku dēļ pārdoti, un jūsu pārkāpumu dēļ jūsu māte ir atlaista! 2 Kādēļ tur nebija neviena, kad Es nācu? Kāpēc neviens neatbildēja, kad Es saucu? Vai tad Mana roka tiešām ir par īsu, ka tā nevarētu atsvabināt, un vai tad Man nav spēka diezgan, lai glābtu? Redzi, Es daru jūru ar spēku sausu un ūdens upes par tuksnesi, tā ka zivis sapūst aiz ūdens trūkuma un to pārējie dzīvnieki nobeidzas slāpēs. 3 Es tērpju debesis tumsā un padaru debess aizsegu līdzīgu maisa sēru tērpam." 4 Dievs Tas Kungs man ir devis gudru mēli, ka es ar savu uzrunu protu stiprināt nogurušos; Viņš uzmodina mani ik rītu, Viņš ierosina manas ausis, lai es uzmanīgi klausītos kā māceklis. 5 Tas Kungs atvēra man ausis, un es neatteicos un neatkāpos. 6 Savu muguru es pagriezu tiem, kas mani sita, un savu vaigu tiem, kas raustīja un plēsa manu bārdu. Savu vaigu es neapslēpu paļām un spļāvieniem. 7 Bet Dievs Tas Kungs man palīdz, tādēļ es nenokļuvu kaunā, tādēļ es apcietināju savu seju kā akmeni, jo es zināju, ka nepalikšu kaunā. 8 Tiešām, tuvu man ir Viņš, kas mani attaisno. Kas tiesāsies ar mani? Lai nāk, mēs stāsimies kopā tiesas priekšā! Kas grib apšaubīt manas tiesības? Lai viņš panāk šurp! 9 Redzi, Dievs Tas Kungs man palīdz; kas atzīs mani par vainīgu? Tiešām, tie visi sadils un sabirzīs kā drēbe, kodes viņus sagrauzīs. 10 Kas jūsu starpā bīstas To Kungu? Lai tas uzklausa Viņa kalpa balsi, kas staigāja visdziļākā tumsā, kur nebija neviena gaismas stara, bet viņš tomēr piesauca Tā Kunga Vārdu un paļāvās uz savu Dievu! 11 Tik tiešām, jūs visi esat ļaudis, kas kurat uguni un raidāt ugunīgas bultas! Dodieties tad nu paši savas uguns liesmās un to bultu kvēlē, kuras jūs esat aizdedzinājuši! To jums nolikusi Mana roka, ka jums jāguļ sāpēs.
