Radītais
1 Debess augstumu lepnums – dzidrs debesjums,
debesu atveids godības redzējumā.
2 Iznākot un parādoties sludina saule:
brīnumains ir Visuaugstākā veikums.
3 Dienas vidū tā kaltē laukus.
Kurš gan izturētu tās svelmi?
4 Ar svelmi darbs ir tiem, kas uguni uzpūš ēzē,
bet trīskārt vairāk saulei:
kalnus tā karsē, dveš ugunīgu tveici
un starojot žilbina acis.
5 Varens ir Kungs, kas radījis to,
ar savu vārdu steidzinājis tās soli!
6 Arī mēness. Ar savu ritmu it visā
tas nosaka laiku, kalpo par mūžīgu zīmi.
7 Nosakot svētkus – zīme ir mēness,
spīdeklis, kas līdz ar pilnmēnesi dilst.
8 Vārds “mēnesis” ir cēlies no “mēness”,
kas līdz ar mēness miju brīnumaini aug;
augstumos apmetušos karapulku zīmju guns,
kas spulgo pie debesjuma.
9 Debesu daiļums, zvaigžņu godība,
rotas, kas Kunga augstumos mirdz,
10 sastājušās, kā ar savu vārdu noteicis Svētais,
un savā sardzē nepagurst.
11 Raugies varavīksnē un sumini tās Radītāju!
Tik ļoti daiļa tā ir savā košumā,
12 ar godības loku tā debesis apliec,
Visuaugstākā roku savilkta.
13 Ar savu rīkojumu viņš skubina sniegu,
ar savu spriedumu zibeņus steidzina,
14 un tā dēļ krājumi atsprāgst vaļā
un mākoņi kā putni lidinās.
15 Savā diženumā viņš mākoņus saspiež
un krusas akmeņus sašķaida gabalos.
16 Viņu ieraugot, nodreb kalni.
Pēc viņa gribas pūš dienvidu vējš,
17 dārdēdams ar zemi baras pērkons,
ziemeļa aukas un viesulis.
18 Kā lejupskrejošus putnus
viņš birdina sniegu,
kas nolaižoties sēžas kā siseņi,
tik balti skaists, ka acis brīnās
un sirds ir pārsteigta par snigšanu.
19 Kā sāli pār zemi viņš kaisa sarmu,
kas sasalusi pārvēršas par ērkšķu adatām.
20 Salts ziemeļvējš pūš,
un aizsalst ūdens;
pār visiem ūdeņiem ledus klājas
un ieskauj kā bruņās,
21 kalnus aprij, tuksnešus izdedzina,
noplaucē zāli kā uguns.
22 Visu dziedināt atsteidzas migla,
rasa iepriecina, uznākusi pēc svelmes.
23 Ar savu domu noklusinājis dzīles,
viņš iedēstīja tajās salas.
24 Jūras ceļotājiem stāstot par to briesmām,
mēs brīnāmies par to, ko savām ausīm dzirdam, –
25 un tur ir pārsteidzoši un brīnumaini darbi:
visdažādākās dzīvās radības un jūras nezvēri.
Aicinājums teikt Kunga slavu
26 Pateicoties Kungam, viņa sūtītajam veicas:
ar viņa vārdu viss ir sacerēts.
27 Vēl daudz ko varētu sacīt,
bet arī tad nebūsim galā,
jo – beidzot sakāmo – viņš ir viss.
28 Daudzināt Kungu – kā lai to spējam,
viņš pats ir dižāks par darīto.
29 Kungs ir bijājams, bezgala dižens,
viņa varenību var tikai apbrīnot.
30 Daudzinot Kungu, cildiniet viņu,
cik jūsu spēkos – viņš daudzkārt vēl pārāks!
Audziet spēkā un nepagurstiet, cildinot viņu,
jo nekad jūs nebūsit galā.
31 Kurš gan ir redzējis un var aprakstīt viņu,
kurš – sumināt tādu, kāds viņš ir?
32 Ir daudz vēl citu apslēptu un diženāku darbu,
jo tikai nedaudzus mēs esam redzējuši,
33 turpretī Kungs ir radījis itin visu,
ar gudrību ir apveltījis dievbijīgos.
