Cilvēka niecība un Dieva žēlastība
1 Kas mūžīgi dzīvo, Visumu radījis visu.
2 Kungs vienīgais, izrādīsies, ir taisnīgs,
un cita nav kā tikai viņš.
3 Viņš Visumu valda, turēdams saujā,
viss klausa viņa gribai,
jo savā spēkā viņš, Valdnieks pār visiem,
šķir svēto no laicīgā tajos.
4 Nevienu viņš nav iecēlis par savu darbu vēstītāju.
Viņa dižajam veikumam kurš gan izsekot spētu?
5 Kurš spētu izmērot viņa diženuma spēku?
Kurš spētu izstāstīt par katru žēlastību?
6 Nedz vairojami, nedz mazināmi,
nedz izdibināmi ir Kunga brīnumdarbi;
7 kad cilvēks izdibināt beidz – ir tikai sācis,
kad mitējas – no pārsteiguma mulst.
8 Kas gan ir cilvēks? Kam gan tas der?
Kāds labums no viņa? Kāds ļaunums?
9 Simt gadu cilvēkam – liels dienu skaits,
un katram atdusa pienāk, nav aprēķināma tā.
10 Kā ūdens piliens jūrā, smiltīs zvirgzds,
tā mazumiņš gadu mūžības dienā,
11 un tādēļ Kungs ir iecietīgs pret cilvēkiem
un tos ar savu žēlastību apvelta.
12 Viņš cilvēka nelaimi redz, zina, cik ļauna ir tā,
un tādēļ piedošanu bagātīgi dāvina.
13 Cilvēks žēlo savu tuvāko – Kungs žēlo visus,
gan pārmetot, gan audzinot, gan pamācot,
gan atgriežot kā gans ganāmpulku,
14 un tos, kas, pamācību pieņēmuši, pieteikto steidz īstenot,
viņš apžēlo.
Dāvināšana
15 Nesagandē labo ar pārmetumiem, dēls,
nepavadi dāvanu ar vārdiem, kas sāpina.
16 Vai tad rasa nav tā, kas versmi remdina?
Vārdi vairāk jaudā nekā dāvana.
17 Rau, vārds, vai tas nav vairāk par dāvanu labu?
Ar žēlastību apveltītais dāvā tos abus.
18 Muļķis nežēlo apvainojumus;
no nenovīdīgā dāvanas acis asaro.
Tālredzīgums
19 Pirms runā, mācies!
Pirms esi saslimis, gādā par sevi!
20 Pirms sprieduma izmeklē sevi,
un apraugot un piemeklējot tev piedos.
21 Pirms esi saslimis – zemojies!
Ja esi grēkojis – atgriezies!
22 Nekavējies izpildīt laikā, ko esi solījis,
un neatliec līdz nāves stundai nenokārtojis!
23 Gatavojies, pirms lūdzies, un nerīkojies kā cilvēks,
kas izturas izaicinoši pret Kungu;
24 piemini viņa niknumu beigu dienās
un atmaksas mirkli – viņam novēršot vaigu.
25 Pārpilnības laikā piemini bada laikus,
nabadzību un trūkumu – pārticības dienās.
26 Bija rīts, un ir vakars, un laiks ir jau cits.
Kunga priekšā viss notiek drīz.
27 Gudrs cilvēks ir it visā apdomīgs
un izvairās no pārkāpuma grēku laikos.
28 Ik saprātīgais pazīst gudrību
un slavē tās atradēju.
29 Kam izteicienos netrūkst sapratnes, arī pats ar gudrību iepazīsies,
un straumēm plūdīs no tā trāpīgi sakāmvārdi.
Labāk uzticēties
vienīgajam Valdniekam
nekā nedzīvu sirdi
pieķerties nedzīvajam.
Izvairīšanās no iekāres
30 Neseko savām iekārēm
un nepadodies savām kaislībām.
31 Sev iekāres patikas gādādams,
tu sevi atvēli naidniekam, ko ļauni līksmoties tam.
32 Nelīksmojies dižā greznībā,
lai maksājot tu nenonāktu trūkumā.
33 Nekļūsti nabags, dzīrodams uz parāda,
kad pašam nekā nav kabatā,
jo citādi tu būsi sazvērējies pats pret savu dzīvi.
