Dievs uztur savus kalpus
(Ps 70:1–6)1 Korvedim. Dāvida psalms .
2 Gaidīt gaidīju Kungu, un viņš liecās pār mani,
viņš dzirdēja manu saucienu.
3 Viņš izvilka mani no krācošas bedres,
no muklāja dūņām,
viņš balstīja manas kājas uz klints,
viņš darīja manus soļus stingrus
4 un lika man mutē jaunu dziesmu,
slavas dziesmu mūsu Dievam!
Daudzi ieraudzīs un bīsies,
un paļausies uz Kungu.
5 Svētīts tas, kas paļaujas uz Kungu,
kurš neklausās lepnajos,
nedz tajos, kas noklīst māņos.
6 Daudz brīnumu tu dari, Kungs, mans Dievs,
un daudz domu tu domā par mums –
neviena, kas līdzinātos tev! –
ja es teiktu par tiem un vēstītu,
tos nevarētu pat saskaitīt!
7 Upurus un dāvanas tu nevēlies –
tu esi atdarījis man ausis! –
sadedzināmo upuri un upuri par grēkiem tu neprasi!
8 Tad es sacīju: redzi, esmu atnācis –
grāmatas tīstoklī rakstīs par mani!
9 Man tīk darīt tavu gribu, mans Dievs,
tava bauslība manās krūtīs.
10 Es sludināšu taisnību lielajā sapulcē,
redzi, savas lūpas es neaizslēgšu –
Kungs, tu to zini!
11 Tavu taisnību neslēpju sev sirdī,
stāstu par tavu uzticību un glābšanu,
žēlastību un patiesību negrasos slēpt lielajai sapulcei!
12 Tu, Kungs, man neatrauj savu žēlsirdību,
tava žēlastība un patiesība allaž sargā mani.
13 Krājas pār mani ļauns bez gala,
mana vaina pārmāc mani,
ka vairs nevaru saskatīt, –
to vairāk nekā matu uz galvas,
un man trūkst padoma!
14 Jel vēlies, Kungs, mani glābt,
Kungs, steidzies man palīgā!
15 Kauns un misēklis viņiem visiem,
kas meklē manu dzīvību atņemt!
Lai bēg ar negodu, kas vēl man ļaunu!
16 Lai satrūkstas tie, atstāti kaunā,
kas saka man: ā, redzi!
17 Lai līksmo tevī un priecājas visi, kas tevi meklē,
lai allaž tie saka: liels ir Kungs! –
tie, kas mīl tavu pestīšanu.
18 Bet par mani, par nabaga cietēju, Kungs domā!
Mans palīgs un glābējs tu esi,
mans Dievs, jel nekavējies!
No ticības ticībā
1 Dziedātāju vadonim. Dāvida dziesma. 2 Es gaidīt gaidīju uz To Kungu, un Viņš noliecās pie manis un uzklausīja manu saucienu. 3 Viņš mani izvilka no ciešanu bedres, no dubļainām dūņām, un cēla manas kājas uz cietas klints, stiprinādams manus soļus. 4 Manā mutē Viņš lika jaunu dziesmu, slavas dziesmu mūsu Dievam. Daudzi to dzirdēs, viņus pārņems bijība, un viņi sāks ticēt Tam Kungam. 5 Svētīgs tas cilvēks, kas savu cerību liek uz To Kungu, kas nepievēršas lepniem, nedz tinas ar melkuļiem! 6 Lieli ir Tavi darbi, Kungs mans Dievs, ko Tu mūsu labad esi darījis, un diženas ir Tavas svētības pilnās domas par mums! Taviem brīnumiem un padomiem nav nekā līdzīga. Kad pūlos tos izteikt un pasludināt, es nespēju tos saskaitīt. 7 Kaujamie upuri un ēdamais upuris Tev nepatīk, taču ausis Tu man esi devis dzirdēt. Dedzināmos upurus un grēku nožēlas upurus Tu nekāro. 8 Tad es teicu:"Raugi, te es esmu! Grāmatā stāv par mani manis paša vietā rakstīts: 9 man ir prieks dzīvot pēc Tava prāta, mans Dievs, un Tavi likumi ir ierakstīti dziļi manā sirdī." 10 Tavu taisnīgumu es sludināju lielā draudzē, savas lūpas es neaizdarīju, Kungs, Tu to zini! 11 Tavu taisnību es nekad neesmu noklusējis savā sirdī, es skaļi daudzināju Tavu uzticību, ka Tu esi mans palīgs. Par Tavu žēlastību un uzticību es neesmu mitējies runāt lielas draudzes priekšā. 12 Tu, ak, Kungs, nepārtrauksi Savu labvēlību pret mani, Tava žēlastība un uzticība mani sargās vienumēr! 13 Jo bēdu bez skaita ir man visapkārt. Manas vainas mani nomāc, tās nav pārredzamas; to ir vairāk kā matu uz galvas. Manas sirds drosme mani atstājusi! 14 Kaut Tev, Kungs, labpatiktu mani izglābt, steidzies, ak, Kungs, man palīgā! 15 Lai kaunā paliek un nosarkst tie, kas tīko pēc manas dzīvības; lai ar kaunu atkāpjas, kas priecājas par manu nelaimi un man to novēl! 16 Lai izbīstas par savu nekaunību tie, kas mani nievā! 17 Lai gavilē un priecājas par Tevi visi, kas Tevi meklē! Un tie, kas ilgojas pēc Tavas pestīšanas, lai vienmēr saka:"Liels ir Tas Kungs." 18 Es gan esmu postā un nabags, bet Tas Kungs gādās par mani. Tu esi mans palīgs un glābējs, mans Dievs, nekavējies!
