PIRMĀ GRĀMATA
Divi dzīves ceļi
1 Svētīts, kas ļaundaru padomā nestaigā,
uz grēcinieku ceļa nestāj
un paļātāju pulkā nesēž,
2 kam par Kunga bauslību prieks,
kas dudina viņa bauslību dienu un nakti!
3 Tas aug kā koks,
stādīts pie ūdeņu straumēm, –
augļus tas laikā nes, lapas tam nenovīst,
ko tas dara, viss izdodas.
4 Bet ļaundariem tā nav –
tos kā pelavas putina vējš.
5 Tādēļ ļaundari nepastāv tiesā,
nedz grēcinieki taisno draudzē,
6 jo taisno ceļu Kungs zina,
bet ļaundaru ceļš ir pazušana!
Divi dzīves ceļi
1 Svētīgs tas cilvēks, kas neseko bezdievīgo padomam, nedz staigā grēcinieku ceļus, nedz arī sēž paļātāju pulkā, 2 bet kam prāts saistās pie Tā Kunga baušļiem un kas dienām un naktīm domā par Viņa bauslību. 3 Tāds ir līdzīgs kokam, kas stādīts pie ūdens upēm, kas savus augļus nes pareizā laikā un kam lapas nesavīst. Viss, ko viņš dara, tam labi izdodas. 4 Ne tādi ir bezdievīgie: tie ir kā pelavas, ko vējš aizpūš projām. 5 Tāpēc bezdievīgie nepastāvēs tiesā, nedz arī taisno draudzē grēcinieki, 6 jo Tas Kungs pazīst taisno ceļu, bet bezdievīgo ceļš ved uz postu.
