1 Vīraka maisījumam, ko smaržu darinātājs ir gatavojis,
Josijas piemiņa līdzinās,
tā ir visiem uz lūpām, salda kā medus,
kā mūzika dzīrēs – kur vīnu dzer.
2 Viņš gāja taisnu ceļu, atgriežot tautu,
riebīgo likuma neievērošanu iznīdēja,
3 pa taisnu ceļu Dievam pretī vadīja savu sirdi
un bauslības neievērotāju dienās sekmēja dievbijību.
4 Izņemot Dāvidu, Hizkiju un Josiju,
noziedzīgi rīkojoties, visi ir noziegušies –
viņi atmeta Visuaugstākā bauslību.
Jūdas ķēniņi taču iznīka,
5 jo savu varu atdeva citiem,
savu godību – svešai tautai,
6 kas nodedzināja izredzēto svētnīcas pilsētu
un ielas pārvērta par tuksnesi,
7 kā Jeremija pravietoja,
jo tie izturējās ļauni pret viņu,
kurš par pravieti jau mātes klēpī bija svētdarīts,
lai viņš izrautu un noārdītu, un iznīdētu
un – gluži tāpat – lai uzceltu un iestādītu.
8 Ecehiēls – redzējumā viņš skatīja godību,
ko viņam parādīja Kungs ķerubu iejūgā;
9 gan naidniekus viņš pieminēja ar lietusgāzēm,
gan labu darīja tiem, kas taisnu ceļu iet.
10 Arī divpadsmit pravieši:
lai atkal saplaukst to kauli no savām atdusas vietām! –
viņi ir snieguši mierinājumu Jēkabam
un ar cerības pilnu ticību izglābuši tā tautu.
11 Kā Zerubābelu lai suminām?
Viņš bija kā zīmoggredzens labajā rokā!
12 Tāpat arī Jozua, Jehocādāka dēls:
savās dienās tie uzbūvēja namu,
Kungam uzcēla svētu templi,
kas bija sagatavots mūžīgajai godībai.
13 Arī Nehemijam piemiņa uz ilgiem laikiem:
viņš atjaunoja sagruvušos mūrus,
viņš ievietoja vārtus un bultas
un mūsu mājām lika slieties augšup no drupām.
14 Tāds kā Hanohs neviens cits nav bijis radīts virs zemes:
arī viņš no zemes uzņemts debesīs.
15 Nedz dzimis kāds ir tāds kā Jāzeps,
brāļiem vadonis un tautai balsts:
arī viņa kauli ir apraudzīti.
16 Augstā godā ļaudīs ir Šēms un Šēts,
bet radītā vidū par katru dzīvo pārāks ir Ādams.
