Manta un bagātība
1 Bezmiegs bagātības dēļ saēd miesu,
raizes bagātības dēļ izraisa bezmiegu,
2 raizes bezmiega dēļ neļauj iemigt,
smaga slimība izdzenā miegu.
3 Bagātais nopūlas, mantu vācot,
bet atpūšoties izbauda labumus;
4 nabagais pūlas, iztikai aptrūkstoties,
un atpūšoties piedzīvo trūkumu.
5 Kas zeltu mīl, tas netiks attaisnots;
kas dzenas pēc peļņas, peļņas dēļ maldīsies.
6 Zelta dēļ daudzi ir piedzīvojuši bojāeju
un sastapušies vaigu vaigā ar iznīcību.
7 Sprungulis, uz kura klupt, – zelts tiem, kurus sajūsmina,
katrs nelga nonāk tā gūstā.
8 Svētlaimīgs bagātais, par nevainojamu atzīts,
kas nav dzinies pēc zelta.
9 Kurš? Mēs teiksim to svētlaimīgu,
jo viņš ir tas, kas darījis brīnumus tautā.
10 Kurš, pateicoties zeltam, ir kļuvis pilnīgs?
Tam būs ko lepoties.
Kurš, lai gan varējis, nav noziedzies,
nav ļaunu darījis, kaut bija iespējams?
11 Tā labklājība nostiprināsies,
un sapulcējušies par viņa žēlastības dāvanām stāstīs.
Galda māksla: ēšana
12 Pie bagātīga galda sēžot,
nedzesē mēli, nesaki: “Nu gan te ir daudz!”
13 Atceries: vai gan ir radīts kas ļaunāks
kā nenovīdīga acs? Lai kāds ir iemesls – tā raud.
14 Neizstiep roku pēc nolūkotā!
Nesniedzies bļodā reizē ar citu!
15 Izproti otru, vadoties pats pēc sevis!
Esi apdomīgs savā rīcībā!
16 Ēd kā cilvēks to, kas tev priekšā.
Nerij! Citādi nebūsi ieredzēts.
17 Labi audzināts, mitējies pirmais!
Lai nešķistu piedauzīgs, neesi nesātīgs!
18 Sēžot ar daudziem kopā,
neizstiep roku pirmais.
19 Cik nedaudz vajadzīgs, lai diezgan būtu
audzinātam cilvēkam – un netrūks elpas gultā;
20 ar sātu ēdušam – veselīgs miegs,
un, agri cēlies, tas labi jutīsies.
Turpretī nesātīgo moka bezmiegs,
nelabums un graizes, –
21 bet, ja nu esi spiests pieēsties,
piecelies un izvemies – varēsi atpūsties.
22 Uzklausi mani, bērns, un neizturies nievājoši,
un beigās atzīsi manis teikto:
esi čakls visā, ko vien dari,
un tev nepiemetīsies nekāda vaina.
23 Kas izturas pie galda izcili, to lūpas slavē.
Uz liecībām par viņa pievilcību var paļauties.
24 Kas izturas slikti pie galda, to pilsētā paļā,
un liecības par viņa nepievilcīgumu patiesas.
Galda māksla: vīna dzeršana
25 Nemērojies spēkiem ar vīnu,
jo vīns ir iznīcinājis daudzus;
26 tēraudu pārbauda ēze ar rūdīšanu,
ar spēkošanos – sirdi augstprātīgajiem vīns.
27 Vīns, ja vien ar mēru dzerts,
ar cilvēka dzīvi salīdzināms:
kas tam par dzīvi, kam vīna nav!
Vīns radīts cilvēku līksmībai.
28 Vīns īstajā brīdī un samērā
raisa gaviles sirdī, līksmību dvēselē.
29 Rūgtumu dvēselē izraisa vīns,
dzerts aizkaitinājuma brīdī, strīdos un lielā daudzumā.
30 Dzērums vairo nelgas niknumu un tuvina klupienu,
mazina spēku un dara viegli ievainojumu.
31 Neizsaki pārmetumus tuvākajam svinībās, kurās dzer vīnu,
neizturies nievājoši, tuvākajam līksmojot,
ar aizvainojošiem vārdiem neapveltī viņu
un neuzmācies, atprasot parādu!
