Ķēniņa Lemuēla mātes pamācība
1 Ķēniņa Lemuēla vārdi. Vēstījums, ko pamācībai tam devusi viņa māte.
2 Ko, mans dēls, nu ko, mana klēpja dēls,
nu ko, manu apsolījumu dēls?!
3 Neatdod sievietēm savu spēku,
nenododies valdnieku deldētājām!
4 Nenākas ķēniņiem, Lemuēl,
nenākas ķēniņiem dzert vīnu,
nedz valdniekiem kārot brāgu –
5 tad tie dzerdami aizmirstu likumu
un ik sūrdienim darītu pāri!
6 Dodiet brāgu pazudušajam
un vīnu tiem, kam rūgtums sirdī,
7 lai dzer un aizmirst savu postu
un neatceras vairs savas mokas!
8 Ver savu muti mēmo vietā,
aizstāvi visus, kam spēki zūd,
9 ver savu muti, spried taisni,
aizstāvi tiesā nabagu un sūrdieni!
Krietnas sievas tikumu slavinājums
10 Krietna sieva – kā pie tās tikt?
Par pērlēm tai daudz augstāka cena!
11 Uzticas tai vīra sirds –
un guvums tam neiet secen.
12 Tā dara viņam labu, ļaunu ne –
visu savu mūžu!
13 Tā gādā par vilnu un liniem,
tā padara darbus vieglu roku,
14 tā ir kā tirgoņa kuģis –
no tālumiem iztiku pārved,
15 tā ceļas, kad vēl nakts,
baro saimi, izrīko kalpones,
16 tā nolūko lauku un nopērk to,
par pašas peļņu vīnadārzu stāda,
17 tā sajož cieši savus gurnus,
visu spēku tā saņem rokās,
18 tā lūko, ka peļņa nāk,
tās gaismeklis nedziest naktī,
19 rokas tai sniedzas pie sprēslenīcas,
tās pirksti tver vārpstu,
20 nabagam tā pastiepj devīgu plaukstu,
sūrdienim tā sniedz pretim rokas,
21 tai bail nav dēļ saimes, kad uznāk sniegs,
jo saime tai saģērbta divām kārtām,
22 pati tā segas auž,
linā un purpurā tērpjas,
23 tās vīru godā pilsētas vārtos,
kad šis sēžas starp zemes vecajiem,
24 tā darina smalkus kreklus un pārdod,
jostas tā tirgoņiem nodod,
25 spēkā un godībā tā tērpta,
ar smaidu tā sagaida nākamās dienas,
26 ar gudrību tā atdara muti,
sirsnīgi vārdi tai uz mēles,
27 tā uzmana, kā saimei klājas,
laiskuma maizi tā neēd!
28 Tās dēli pieceļas un svētī viņu,
tās vīrs viņu slavē:
29 daudz meitu, kas krietnas,
bet tu pārspēj visas!
30 Jaukums – tik māņi un skaistums – nieki,
sieva jāslavē par viņas dievbijību.
31 Atalgojiet to par viņas veikumu –
viņas darbi lai viņu slavē pilsētas vārtos!
1 Šie ir Lemuēla, Masas ķēniņa, vārdi un pamācība, ko viņam devusi viņa māte:
2 Ak mans izredzētais, ak tu mans miesīgais dēls, kupa dēļ es esmu devusi solījumus un pēc kupa es tik karsti kādreiz esmu ilgojusies!
3 Neizšķied savus spēkus ar sievietēm un neej tos ceļus, pa kupiem viņas ķēniņus aizved pazudināšanā.
4 Ak Lemuel, ne ķēniņiem, tiešām ne ķēniņiem klājas dzert vīnu nedz arī vispārīgi valdniekiem kādus stiprus dzērienus iekārot!
5 Viņi var sākt dzert un aizmirst tiesu un taisnību un pārvērst par ļaunu visu nelaimīgo ļaužu stāvokli.
6 Dodiet stiprus dzērienus tiem, kam draud pazušana, —un dodiet vīnu noskumušām sirdīm,
7 Lai viņas dzep un aizmirst savas ciešanas un neatceras vairs savu nelaimi. —
8 Atdari savu muti par labu tiem, kas paši ir it kā mēmi un savā labā runāt nespēj, un visu to lietas labā, kas ir atstāti!
9 Atdari savu muti, spried taisnu tiesu un atrieb nelaimīgos un nabagus!“
10 Kam piešķirta augsti tikumīga sieva, tas lai apzinās, ka viņa ir cildenāka nekā visdārgākā pērle.
11 Viņas vīra sirds var uz viņu paļauties, un tam netrūks nekāda labuma.
12 Viņa dara viņam tikai labu un nesagādā viņam nekādas ciešanas visu savu mūžu.
13 Viņa prot rīkoties ar vilnu un liniem un veic labprāt rokdarbus.
14 Viņa ir kā tirgotāju kuģis, kas savu pārtiku atved no tālienes.
15 Viņa ceļas pirms dienas gaismas, gādā barību savai saimei un ierāda kalponēm viņu dienas darbu.
16 Viņa domā par tīrumu, nopērk to un iedēsta vīna kalnu par savu pašu roku pelnītiem līdzekļiem.
17 Viņa apjož savus gurnus ar spēku un dara stipras savas rokas.
18 Viņa novēro, ka viņas darbs atnes svētību; viņas gaismeklis neizdziest arī naktī.
19 Viņa izstiepj savu roku pēc kodeļas, un viņas pirksti satver vārpstu.
20 Viņa izstiepj savas rokas dāvinādama nabagiem pretī un sniedz palīdzīgu roku trūkumcietējiem.
21 Viņa nebaidās sava nama dēļ sniega, jo visai viņas saimei ir divējādas drēbes.
22 Viņa darina pati sev segas; smalks audekls un purpurs ir viņas tērps.
23 Viņas vīrs ir pazīstams sanāksmēs vārtu laukumā, kad viņš starp zemes vecākajiem sēž.
24 Viņa darina smalkus svārkus un pārdod tos; viņapārdodarīpircējiemjostu.
25 Spēks un skaistums ir viņas ietērps; viņa pati smaidīdama bez rūpēm raugās austošai dienai pretī.
26 Viņa ver vaļā savu muti ar gudru ziņu, un mīlīga pamācība ir uz viņas mēles.
27 Viņa novēro, kā klājas viņas namam, un neēd savu maizi slinkumā.
28 Viņas dēli pieceļas viņas priekšā un daudzina viņu laimīgu esam; viņas vīrs nāk un teic viņu:
29 „Daudz meitu un jaunavu dzīvo tiklas un tikušas, bet tu pārspēj viņas visas!“
30 Vienkārši par mīļu un skaistu atzītai tapt sievietei vēl nav nekas; sieva, kas to Kungu bīstas, ir jāteic un jādaudzina!
31 Viņu daudzinās viņas roku darba augļi, un viņas lielie darbi viņu teiks un slavēs vārtu laukuma sanāksmēs!
