Vara čūska
1 Un kanaānietis, Arādas ķēniņš, kas mita Negebā, padzirdēja, ka Israēls nāk pa Atārīmas ceļu, un viņš cīnījās pret Israēlu un saņēma gūstekņus. 2 Tad Israēls zvērēja Kungam: “Ja tu dotin atdosi šo tautu manā rokā, tad es nopostīšu viņu pilsētas!” 3 Kungs paklausīja Israēlam un atdeva viņam kanaāniešus, un viņš tos apkāva un izpostīja viņu pilsētas, to vietu nosauca par Hormu .
4 Un viņi gāja no Hora kalna pa ceļu, kas ved uz Niedru jūru, lai apietu Edoma zemi, bet tauta ceļā kļuva nepacietīga. 5 Un tauta runāja pret Dievu un Mozu: “Kāpēc tu mūs izvedi no Ēģiptes, lai mēs mirstam tuksnesī, jo šeit nav maizes un ūdens, un mums riebj šis sliktais ēdiens!” 6 Tad Kungs sūtīja tautā ugunīgas čūskas, un tās koda ļaudis, un Israēlā nomira daudz ļaužu. 7 Tad tauta nāca pie Mozus un teica: “Mēs esam grēkojuši, jo mēs runājām pret Kungu un tevi. Lūdzies Kungu, lai viņš atņem mums čūskas!” Tad Mozus lūdza par tautu. 8 Un Kungs teica Mozum: “Taisi sev ugunīgu čūsku un liec kāta galā – ja kāds tiek sakosts, lai skatās uz to, un tas paliks dzīvs!” 9 Un Mozus taisīja vara čūsku un lika to karoga kāta galā; un, ja kādu sakoda čūska, tad tas palūkojās uz vara čūsku un palika dzīvs.
Došanās caur Moāba zemi
10 Un Israēla dēli gāja un apmetās Obotā. 11 No Obotas viņi gāja un apmetās Ije-Abarīmā, tuksnesī, kas ir pret Moābu, pret saules lēktu. 12 No turienes viņi gāja un apmetās Zeredas ielejā. 13 No turienes viņi gāja un apmetās otrpus Arnonas, kas tuksnesī, kurš plešas no amoriešu robežām, jo Arnona ir Moāba robeža starp Moābu un amoriešiem. 14 Tādēļ Kunga karu grāmatā teikts:
“Vāheba Sūfā un upes Arnonā,
15 un upes paleja, kas stiepjas līdz Šebet-Ārai
un piekļaujas Moāba robežai.”
16 Un no turienes viņi devās uz Beēru – tā ir aka, par ko Kungs Mozum teica: “Sapulcini tautu, un es došu tai ūdeni.” 17 Tad Israēls dziedāja šo dziesmu:
“Guldzi, aka! Dziediet tai!
18 Aka, ko pravieši raka,
tautas augstmaņi greba
ar zižļiem un scepteriem!” –
un no tuksneša viņi devās uz Matānu,
19 no Matānas uz Nahaliēlu, un no Nahaliēlas uz Bāmotu, 20 un no Bāmotas uz ieleju, kas Moāba laukos, kur pār tuksneša klaju noraugās Pisgas virsotne.
Amoriešu ķēniņa Sīhona sakāve
(5Moz 2:26–37)21 Tad Israēls sūtīja vēstnešus uz Sīhonu pie amoriešu ķēniņa: 22 “Ļauj man iziet caur tavu zemi – uz lauku vai vīnadārzu mēs nenogriezīsimies, mēs nedzersim no akām, mēs tikai iesim pa ķēniņa ceļu, līdz šķērsosim tavas robežas!” 23 Bet Sīhons neļāva Israēlam iet cauri savām robežām. Sīhons sapulcināja visus savus ļaudis un izgāja tuksnesī pretī Israēlam, devās uz Jahacu un cīnījās ar Israēlu. 24 Israēls viņu sakāva ar zobena asmeni un iemantoja viņa zemi no Arnonas līdz Jabokai, līdz Amona dēliem, jo Amona dēlu robeža bija Jaazēra. 25 Israēls ieņēma visas šīs pilsētas, un Israēls apmetās visās amoriešu pilsētās Hešbonā un tās ciematos. 26 Hešbona bija amoriešu ķēniņa Sīhona pilsēta, viņš bija karojis ar iepriekšējo Moāba ķēniņu un atņēmis tam visu viņa zemi līdz Arnonai. 27 Tādēļ teicēji saka:
“Nāciet celt Hešbonu,
lai dibina Sīhona pilsētu!
28 Uguns nāca no Hešbonas,
uguns no Sīhona pilsētas –
tā aprija Moāba Āru,
Arnonas augstieņu kungus!
29 Vai tev, Moāb!
Tu ej bojā, Kemoša tauta, –
tā darīja savus dēlus par bēgļiem
un savas meitas par gūsteknēm
amoriešu ķēniņam Sīhonam!
30 Viņa dēli ir gājuši bojā
no Hešbonas līdz Dībonai,
mēs iztukšojām visu līdz Nofahai,
kas līdz Mēdbai!”
31 Israēls apmetās amoriešu zemē. 32 Un Mozus sūtīja izlūkot Jaazēru, un viņi ieņēma tās ciematus, un viņš sagrāba turienes amoriešu īpašumus.
Bāšānas ķēniņa Oga sakāve
(5Moz 3:1–22)33 Tad viņi pagriezās un devās ceļā uz Bāšānu, un Ogs, Bāšānas ķēniņš, iznāca viņam pretī kopā ar savu tautu, lai cīnītos pie Edreī. 34 Un Kungs teica Mozum: “Nebaidieties no viņa, jo es viņu atdošu tev un arī viņa tautu, un viņa zemi, un tu viņam darīsi tāpat, kā darīji amoriešu ķēniņam Sīhonam, kas mita Hešbonā.” 35 Un viņi kāva to un viņa dēlus, un visu viņa tautu, kamēr viņam vairs neviens nepalika pāri, un iemantoja viņa zemi.
1 Kad nu kānaānietis, Arada zemes ķēniņš, kas dzīvoja pret dienvidiem Negebā, dzirdēja, ka Israēla tauta nāk pa Ataraima ceļu, tas karoja pret Israēlu un aizveda kādus no viņiem gūstā.
2 Tad Israēls deva solījumu tam Kungam, sacīdams: „Ja Tu šo tautu tiešām nodosi manā rokā, tad es viņu pilsētas izpostīšu.“
3 Un tas Kungs paklausīja Israēla balsi, un Viņš nodeva kānaāniešus viņu rīcībā, un viņi tos izdeldēja ir viņus pašus, ir viņu pilsētas un nosauca tās vietas vārdu Horma.
4 Un tie aizgāja no Hora kalna pa Niedpu jūras ceļu, lai apietu Ēdoma zemi. Ceļā tauta kļuva nepacietīga,
5 Un tauta kurnēja pret Dievu un pret Mozu: „Kāpēc jūs mūs esat ārā izveduši no Ēģiptes? —Lai mēs mirtu tuksnesī? Mums nav ne maizes un nav pat ūdens, un mūsu dvēselēm riebj šī bada maize!“
6 Un tas Kungs uzsūtīja tautai dzēlīgas čūskas; tās sakoda tautu, un daudzi no Israēla tautas nomira.
7 Tad tauta nāca pie Mozus un sacīja: „Mēs esam ar saviem vārdiem grēkojuši pret to Kungu un pret tevi; iestājies ar aizlūgumu pie tā Kunga, ka lai Viņš mums atņem tās čūskas!“ Tad arī Mozus aizlūdza par tautu.
8 Un tas Kungs sacīja Mozum: „Darini sev čūskas attēlu un liec to par zīmi; un katrs, kas sakosts un to uzlūkos, tas dzīvos.“
9 Un Mozus izveidoja vara čūsku, un viņš to uzcēla par zīmi. Un notika, ja čūska kādu sakoda, tad tas uzlūkoja vara čūsku un palika dzīvs.
10 Tad Israēla bērni no turienes devās ceļā un apmetās pie Obotas.
11 Un no Obotas tie devās ceļā un apmetās Ije-Ha Abarīmā, kas atrodas iepretim Moābai tuksnesī pret saules lēktu.
12 No turienes tie aizgāja un apmetās pie Zāredas strauta.
13 No turienes tie aizgāja un apmetās savās teltīs šaipus Amonas, kas tuksnesī iztek no amoriešu novadiem; Amona veido Moāba robežas starp moābiešiem un amoriešiem.
14 Tāpēc tā Kunga karu grāmatā teikts: „Tas Kungs karoja pret Vahebu viesulī un pret Amonas upēm,
15 Un pie upju krituma, kas nogriežas uz Aru un aizvijas gar Moāba robežām.“
16 Un no turienes viņi devās uz Beēru pie tās akas, pie kuras tas Kungs Mozum sacīja: „Sapulcini tautu, Es tiem došu ūdeni.“
17 Toreiz Israēls dziedāja šādu dziesmu: „Verdi aka, uzdziediet tai!
18 Ak aka, kuru virsaiši rakuši, ko tautas brīvie vīri ar scepteri izrakuši, ar savu kara vadoņa zizli, ar savām kūjām!“ No tuksneša tie aizgāja uz Matanu,
19 Un no Matanas uz Nahaliēlu, un no Nahaliēlas uz Bāmotu.
20 Un no Bāmotas uz ieleju, kas atrodas Moāba līdzenumā pret Pizgas virsotni, kas noraugās uz Jesimonas ieleju.
21 Tad Israēls sūtīja vēstnešus pie Sichona, amoriešu ķēniņa, un sacīja:
22 „Atļauj mums iziet caur tavu zemi! Mēs nenogriezīsimies tavā zemē no ceļa un neiesim ne tīrumos, ne vīna kalnos, mēs arī nedzersim tevis izrakto aku ūdeni; mēs turēsimies uz ķēniņa ceļa, kamēr būsim izgājuši cauri tavām robežām.“
23 Bet Sichons neļāva Israēlam iziet caur savas zemes robežapgabalu un sapulcināja visu savu kara tautu tuksnesī pret Israēlu; un kad Sichons nonāca pie Jachcas, tad tas uzbruka Israēlam.
24 Bet Israēls to sita ar zobena asmeni un ieņēma viņa zemi no Arnonas līdz Jabokai, tas ir līdz amoniešu robe-žām, jo pašu amoniešu robežas bija stipri nocietinātas.
25 Tā Israēls tanī vietā ieņēma visas viņu pilsētas, un Israēls apmetās uz dzīvi visās amoriešu pilsētās—Hešbonā un visos tās apkārtnes ciemos.
26 Jo Hešbona bija amoriešu ķēniņa Sichona pilsēta, bet viņš bija karojis pret agrāko Moāba ķēniņu un bija tam visu viņa zemi atņēmis līdz pat Arnonai.
27 Tāpēc dziesminieki saka: „Nāciet uz Hešbonu, lai Sichona pilsēta tiek uzcelta!
28 Jo uguns ir izlauzusies no Hešbonas, un liesma no Sichona pilsētas; tā ir aprijusi Moāba apgabalu un sadedzinājusi Arnonas virsotņu kungus.
29 Vai tev, Moāb! Jūs, Kemoša tauta, tagad esat nolemti iznīcībai, viņš ir licis būt jūsu dēliem par bēgļiem, bet jūsu meitas viņš ir aizvedis Sichona, amoriešu ķēniņa, gūstā.
30 Un no Hešbonas līdz Dibonai ir iznīkusi Moāba Cerības gaisma, un mēs tos esam vajājuši līdz Nopahai, kas sniedzas līdz Medebai.“
31 Tā Israēls apmetās amoriešu zemē.
32 Un Mozus izsūtīja izlūkus izpētīt Jāzeru, un tie ieņēma tās ciemus un izdzina amoriešus, kas tur mita.
33 Tad tie nogriezās sāņus un devās kalnup pa Basanas ceļu, bet Ogs, Basanas ķēniņš, izgāja viņiem pretim ar visu savu karotāju saimi, lai ar tiem karota pie Edrejas.
34 Un tas Kungs sacīja Mozum: „Nebīsties no viņa, jo viņu un visus viņa ļaudis un visu viņa zemi Es nodošu tavās rokās, un tu darīsi viņam tāpat, kā tu esi darījis Sichonam, amoriešu ķēniņam, kas dzīvoja Hešbonā.“
35 Un tie viņu sakāva un viņa dēlus un visu viņa tautu tiktāl, ka pat izbēgušo tiem neatlika, un tie ieņēma viņa zemi.
