Israēla pārgājieni, iznākot no Ēģiptes
1 Šie ir Israēla dēlu ceļi pēc tam, kad tie savos pulkos bija izgājuši no Ēģiptes zemes Mozus un Ārona vadībā. 2 Pēc Kunga pavēles Mozus pierakstīja, kā viņi iznāca un kā viņi gāja, un šie ir viņu ceļi pēc iziešanas. 3 Viņi izgāja no Raamsēsas pirmajā mēnesī, pirmā mēneša piecpadsmitajā dienā, pēc Pashas. Israēla dēli ar stipru roku izgāja, visiem ēģiptiešiem redzot. 4 Tad ēģiptieši vēl apglabāja tos, ko viņiem bija nokāvis Kungs – visus pirmdzimtos. Tā Kungs sprieda tiesu viņu dieviem! 5 Israēla dēli devās ceļā no Raamsēsas un apmetās Sukotā. 6 Un viņi devās ceļā no Sukotas un apmetās Ētāmā, kas tuksneša malā. 7 Un viņi devās ceļā no Ētāmas un atgriezās Pī-Hīrotā, kas pret Baal-Cefonu, un apmetās iepretī Migdolai. 8 Un viņi devās ceļā no Hīrotas un pa jūras vidu gāja uz tuksnesi, trīs dienas tie gāja pa Ētāmas tuksnesi un apmetās Mārā. 9 Un viņi devās ceļā no Māras un nonāca Ēlīmā, un Ēlīmā bija divpadsmit ūdens avoti un septiņdesmit palmas, un tie apmetās tur. 10 Un viņi devās ceļā no Ēlīmas un apmetās pie Niedru jūras. 11 Un viņi devās ceļā no Niedru jūras un apmetās Sīna tuksnesī. 12 Un viņi devās ceļā no Sīna tuksneša un apmetās Dofkā. 13 Un viņi devās ceļā no Dofkas un apmetās Ālūšā. 14 Un viņi devās ceļā no Ālūšas un apmetās Refidīmā, un tur tautai nebija ūdens, ko dzert. 15 Un viņi devās ceļā no Refidīmas un apmetās Sīnaja tuksnesī. 16 Un viņi devās ceļā no Sīnaja tuksneša un apmetās Kibrot-Taavā. 17 Un viņi devās ceļā no Kibrot-Taavas un apmetās Hacērotā. 18 Un viņi devās ceļā no Hacērotas un apmetās Ritmā. 19 Un viņi devās ceļā no Ritmas un apmetās Rimmon-Perecā. 20 Un viņi devās ceļā no Rimmon-Perecas un apmetās Libnā. 21 Un viņi devās ceļā no Libnas un apmetās Risā. 22 Un viņi devās ceļā no Risas un apmetās Kehēlātā. 23 Un viņi devās ceļā no Kehēlātas un apmetās Šefera kalnā. 24 Un viņi devās ceļā no Šefera kalna un apmetās Harādā. 25 Un viņi devās ceļā no Harādas un apmetās Makhēlotā. 26 Un viņi devās ceļā no Makhēlotas un apmetās Tahatā. 27 Un viņi devās ceļā no Tahatas un apmetās Terahā. 28 Un viņi devās ceļā no Terahas un apmetās Mitkā. 29 Un viņi devās ceļā no Mitkas un apmetās Hašmonā. 30 Un viņi devās ceļā no Hašmonas un apmetās Mosērotā. 31 Un viņi devās ceļā no Mosērotas un apmetās Bnē-Jaakānā. 32 Un viņi devās ceļā no Bnē-Jaakānas un apmetās Hor-Gidgadā. 33 Un viņi devās ceļā no Hor-Gidgadas un apmetās Jotbātā. 34 Un viņi devās ceļā no Jotbātas un apmetās Abronā. 35 Un viņi devās ceļā no Abronas un apmetās Ecjon-Geberā. 36 Un viņi devās ceļā no Ecjon-Geberas un apmetās Cīna tuksnesī – tā ir Kādēša. 37 Un viņi devās ceļā no Kādēšas un apmetās Horā – tas ir kalns Edoma zemes malā. 38 Priesteris Ārons uzkāpa Hora kalnā, kā Kungs bija pavēlējis, un tur viņš nomira četrdesmitajā gadā pēc Israēla dēlu iziešanas no Ēģiptes zemes, piektā mēneša pirmajā dienā. 39 Kad Ārons nomira Hora kalnā, viņš bija simts divdesmit trīs gadus vecs.
40 Un kanaānietis, Arādas ķēniņš, kas mita Negebā, Kanaāna zemē, padzirdēja, ka nāk Israēla dēli. 41 Un viņi devās ceļā no Hora kalna un apmetās Calmonā. 42 Un viņi devās ceļā no Calmonas un apmetās Pūnonā. 43 Un viņi devās ceļā no Pūnonas un apmetās Obotā. 44 Un viņi devās ceļā no Obotas un apmetās Ije-Abarīmā – jau Moāba robežās. 45 Un viņi devās ceļā no Ijīmas un apmetās Dībon-Gādā. 46 Un viņi devās ceļā no Dībon-Gādas un apmetās Almon-Diblataimā. 47 Un viņi devās ceļā no Almon-Diblataimas un apmetās Abārīma kalnos iepretī Nebo. 48 Un viņi devās ceļā no Abārīma kalniem un apmetās Moāba klajumos, pie Jardānas pretī Jērikai. 49 Viņi apmetās Moāba klajumos pie Jardānas no Bēt-Ješīmotas līdz Ābel-Šitīmai.
Norādījumi par Kanaānas ieņemšanu
50 Un Kungs sacīja Mozum Moāba klajumos pie Jardānas pretī Jērikai: 51 “Runā uz Israēla dēliem un saki tiem: kad jūs pār Jardānu ieiesiet Kanaāna zemē, 52 tad padzeniet savā priekšā visus tās zemes iemītniekus un izdeldējiet visus viņu kaltos tēlus un izlietos tēlus un izdeldējiet un nopostiet visas viņu augstienes! 53 Tad jūs iemantosiet to zemi un varēsiet tur apmesties, jo to zemi es esmu devis jums par mantojumu. 54 Mantojiet zemi, izlozējot to savām dzimtām – lielākajai tās mantojumu tu palielini, bet mazākajai tās mantojumu samazini. Kā loze krīt, tā lai ir! Mantojiet to pēc savu tēvu ciltīm. 55 Bet, ja jūs nepadzīsiet tās zemes iemītniekus savā priekšā, tad tie, kurus jūs tur būsiet atstājuši, jums būs kā ērkšķi acīs un dzelkšņi sānos – tie naidosies ar jums tajā zemē, kur jums jādzīvo. 56 Tad būs tā – es darīšu jums, kā es biju domājis darīt viņiem!”
1 Šie ir Israēla bērnu pārgājieni, kā viņi iznāca no Ēģiptes pēc saviem pulkiem, būdami Mozus un Arona rokas vadīti.
2 Un Mozus uzrakstīja pēc tā Kunga pavēles viņu iziešanu no Ēģiptes, viņu pārgājienus, un šie ir viņu pārgājieni līdz ar to sākumu un apstājas vietām.
3 Viņi izgāja, dodamies ceļā no Ramzesas pilsētas, pirmā mēneša piecpadsmitajā dienā; tas ir pirmajā dienā, kas seko Pasā svētkiem, un Israēla bērni izgāja Augstākā rokas vadīti, visiem ēģiptiešiem to redzot,
4 Kamēr ēģiptieši apraka visus pirmdzimtos, ko tas Kungs bija viņu vidū piemeklējis; un ari par viņu dieviem tas Kungs bija savu tiesu spriedis.
5 Un Israēla bērni izgāja no Ramzesas un apmetās Sukotā.
6 Un no Sukotas tie devās ceļā un apmetās Etāmā, kas atrodas tuksneša malā.
7 No Etāmas viņi pagriezās pret Pihahirotu, kas pretim Baāl Cefonai, un uzcēla savas teltis Migdolas priekšā.
8 Un no Pihahirotas tie devās tālāk uz priekšu un, izgājuši cauri jūrai uz tuksnesi, viņi nostaigāja triju dienu gājumu Etāmas tuksnesī un apmetās teltis pie Māras.
9 No Māras tālāk iedami, tie nonāca Elimā, un Elimā bija divpadsmit ūdens avoti un septiņdesmit vīģu palmas, un tie tur apmetās.
10 No Elimas tie devās atkal ceļā un apmetās pie Niedru jūras.
11 Izgājuši no Niedru jūras, viņi apmetās Sina tuksnesī.
12 Izgājuši no Sina tuksneša, viņi apmetās Dopkā.
13 Izgājuši no Dopkas, viņi apmetās Alušā.
14 Izgājuši no Alušas, viņi apmetās Rafidimā; un tur nebija ūdens, tautai ko dzert.
15 Un tie izgāja no Rafidimas un apmetās Sinaja tuksnesī.
16 Izgājuši no Sinaja tuksneša, viņi apmetās pie Kārību Kapiem.
17 Izgājuši no Kārību Kapiem, viņi apmetās Hacerotā.
18 Izgājuši no Hacerotas, viņi apmetās Ritmā.
19 Izgājuši no Ritmas, viņi apmetās Rimon-Perecā.
20 Izgājuši no Rimon-Perecas, viņi apmetās Libnā.
21 Izgājuši no Libnas, viņi apmetās Risā.
22 Izgājuši no Risas, viņi apmetās Keheletā.
23 Izgājuši no Keheletas, viņi apmetās teltīs Šāfera kalnā.
24 Un no Šāfera kalna viņi devās ceļā un apmetās Haradā.
25 Izgājuši no Haradas, viņi apmetās Makhelotā.
26 Izgājuši no Makhelotas, viņi apmetās Tahatā.
27 Izgājuši no Tahatas, viņi apmetās Terahā.
28 Izgājuši no Terahas, viņi apmetās Mitkā.
29 Izgājuši no Mitkas, viņi apmetās Hašmonā.
30 Izgājuši no Hašmonas, viņi apmetās Moserotā.
31 Izgājuši no Moserotas, viņi apmetās Bene-Jagakanā.
32 Un no Bene-Jagakanas viņi aizgāja un apmetās Hor-Gidgadā.
33 Izgājuši no Hor-Gidgadas, viņi apmetās Jotbatā.
34 Izgājuši no Jotbatas, viņi apmetās Abronā.
35 Izgājuši no Abronas, viņi apmetās Ecion-Gebarā.
36 Izgājuši no Ecion-Gebaras, viņi apmetās savās teltīs Cina tuksnesī, tas ir Kadešā.
37 No Kadešas viņi devās tālāk un apmetās pie Hora kalna, Ēdoma zemes malā.
38 Tad priesteris Arons uzgāja Hora kalnā pēc tā Kunga pavēles, un tur viņš nomira četrdesmitā gada piektā mēneša pirmajā dienā, kopš Israēla bērni bija izgājuši no Ēģiptes.
39 Bet Arons bija simts divdesmit trīs gadus vecs, kad viņš Hora kalnā nomira.
40 Tad kānaāniešu ķēniņš Arads, dzīvoja Kānaāna zemes dienvidos Negebā, dzirdēja par Israēla bērnu nākšanu.
41 Un tie aizgāja no Hora kalna un apmetās teltīs Calmonā.
42 Izgājuši no Calmonas, viņi apmetās Pūnanā.
43 Izgājuši no Pūnanas, viņi apmetās Obotā.
44 Izgājuši no Obotas, viņi apmetās Iei-Hā-Abarīmā pie Moāba robežām.
45 Izgājuši no Ijimas , viņi apmetās Dibon-Gadā.
46 Un no Dibon-Gadas viņi aizgāja un apmetās Almon-Diblataimā.
47 Izgājuši no Almon-Diblataimas, viņi apmetās savās teltīs Abarima kal-nājā austrumos no Nebo.
48 Un izgājuši cauri pārējiem Abarima kalniem, viņi apmetās Moāba klajumos šaipus Jardānai pretī Jērikai.
49 Viņi apmetās savās teltīs Jardānas upes ielejā no Beit-Ješimotas līdz pat Abel-Hā-Šitimai Moāba klajumos.
50 Un tas Kungs runāja ar Mozu Moāba klajumos pie Jardānas pretī Jērikai:
51 „Runā ar Israēla bērniem un saki tiem: „Kad jūs iesit pāri pār Jardānu uz Kanaāna zemi,
52 Tad jums jāizdzen visi zemes iedzīvotāji un jāiznīcina visi viņu elku tēli, tāpat arī jāizdeldē visi viņu lietie attēli un jāiznīcina viņu augstieņu svēt-nīcas.
53 Un tad jūs pakļausit sev šo zemi un tanī dzīvosit, jo Es jums šo zemi esmu piešķīris, lai jūs to iemantotu.
54 Un jums tā zeme būs jāsadala, meslus metot, savu cilšu starpā; tai ciltij, kurai vairāk ļaužu, tās īpašums jāpavairo, un tai, kurai maz ļaužu, tās īpašumam jābūt mazākam; kā katrai mesli krīt, tā lai tā saņem, tikai zemi jums būs dalīt pēc savām tēvu ciltīm.
55 Bet ja jūs neizdzīsit zemes iedzīvotājus, tajā ieejot, tad notiks, ka tie, kurus jūs saudzēsit, lai tie atliktos, tie jums kļūs par dadžiem jūsu acīs un par ērkšķiem jūsu sānos, un tie jums uz-māksies tai zemē, kurā jūs dzīvosit.
56 Un notiks, ka tā, kā Es ar viņiem domāju darīt, tā Es ar jums darīšu.“
