Par žēlsirdības dāvanu došanu
1 Sargieties darīt labos darbus cilvēku priekšā, ka tie jūs ievērotu, jo tad jums nebūs nekādas algas no jūsu debesu Tēva. 2 Kad tu dari žēlsirdības darbus, neliec savā priekšā tauri pūst, kā to dara liekuļi sinagogās un uz ielām, lai cilvēki tos godinātu. Patiesi es jums saku: tie jau saņēmuši savu algu. 3 Bet, kad tu dari žēlsirdības darbus, lai tava kreisā roka nezina, ko labā dara, 4 ka tavs žēlsirdības darbs paliek apslēpts; bet tavs Tēvs, kas redz apslēpto, tevi atalgos.
Par lūgšanu
(Lk 11:2–4)
5 Kad jūs lūdzat, neesiet kā liekuļi, kuriem patīk sinagogās un uz ielu stūriem stāvēt un ilgi lūgt Dievu, lai cilvēkiem izrādītos. Patiesi es jums saku: tie savu algu jau saņēmuši. 6 Bet, kad tu lūdz, tad ieej savā kambarī un, durvis aizslēdzis, lūdz savu Tēvu apslēptībā, un tavs Tēvs, kas redz apslēptībā, tevi atalgos. 7 Kad jūs lūdzat, nepļāpājiet kā pagāni; tie domā, ka savu daudzo vārdu dēļ tiek uzklausīti. 8 Neatdariniet viņus, jo jūsu Tēvs zina, kas jums vajadzīgs, pirms jūs viņu lūdzat. 9 Tādēļ lūdziet tā: mūsu Tēvs debesīs! Svētīts lai top tavs vārds. Lai nāk tava Valstība. 10 Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes. 11 Mūsu dienišķo maizi dod mums šodien. 12 Un piedod mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem. 13 Un neieved mūs kārdināšanā, bet atpestī mūs no ļaunā. 14 Tādēļ, ja jūs cilvēkiem viņu pārkāpumus piedosiet, tad jūsu debesu Tēvs arī jums piedos. 15 Bet, ja jūs cilvēkiem nepiedosiet, tad arī jūsu Tēvs jūsu pārkāpumus jums nepiedos.
Par gavēšanu
16 Kad jūs gavējat, neesiet nīgri kā liekuļi, kas rāda drūmu seju, lai rādītos cilvēkiem kā gavētāji. Patiesi es jums saku: tie savu algu jau saņēmuši. 17 Bet, kad tu gavē, svaidi savu galvu ar eļļu un mazgā savu seju, 18 ka tu nerādies kā gavētājs cilvēkiem, bet savam Tēvam apslēptībā, un tavs Tēvs, kas redz apslēptībā, tevi atalgos.
Par mantas krāšanu
(Lk 12:33–34)
19 Nekrājiet sev mantas virs zemes, kur kodes un rūsa tās maitā un kur zagļi rok un zog, 20 bet krājiet sev mantas debesīs, kur ne kodes, ne rūsa tās nemaitā un kur zagļi nerok un nezog. 21 Jo, kur ir tava manta, tur būs arī tava sirds.
Acs ir miesas gaismeklis
(Lk 11:34–36)
22 Miesas gaismeklis ir acs; ja tava acs ir skaidra, tad visa tava miesa būs gaismas pilna. 23 Bet, ja tava acs ir ļauna, tad visa tava miesa būs aptumšota. Ja nu gaisma, kas tevī, ir tumsa, cik liela tad ir pati tumsa!
Par kalpošanu diviem kungiem
(Lk 16:13)
24 Neviens nevar kalpot diviem kungiem; vai nu vienu tas ienīdīs un otru mīlēs, vai arī vienam izdabās un otru nicinās. Jūs nevarat kalpot Dievam un mamonam .
Pasaulīgās raizes un Dieva valstība
(Lk 12:22–34)
25 Tādēļ es jums saku: nezūdieties savas dzīvības dēļ – ko ēdīsiet un ko dzersiet, nedz savas miesas dēļ – ko vilksiet mugurā. Vai tad dzīvība nav vērtāka kā barība un miesa kā drēbes? 26 Pavērojiet putnus debesīs – ne tie sēj, ne pļauj, ne savāc ražu šķūņos; jūsu debesu Tēvs tos baro. Vai jūs neesat daudz vairāk vērti kā viņi? 27 Kurš no jums ar savu zūdīšanos var pagarināt savu mūžu kaut vai par olekti? 28 Kādēļ jūs zūdāties par savu apģērbu? Mācieties no lilijām pļavā, kā tās aug – ne tās nopūlas, ne vērpj, 29 bet es jums saku: pat Sālamans visā savā godībā nebija tā tērpies kā viena no tām. 30 Ja nu Dievs pļavas zāli, kas šodien ir, bet rīt tiek iemesta krāsnī, tā ģērbj, cik gan daudz vairāk jūs, jūs mazticīgie?! 31 Tādēļ nezūdieties, sacīdami: ko ēdīsim? ko dzersim? ko vilksim mugurā? 32 Jo pēc visa tā pagāni dzenas; jūsu debesu Tēvs zina, ka jums visa tā vajag. 33 Meklējiet vispirms Dieva valstību un viņa taisnību, tad jums viss pārējais tiks iedots. 34 Nezūdieties par rītdienu, jo rītdiena pati par sevi parūpēsies; katrai dienai pietiek savu bēdu.
1 „Sargaities, ka jūsu taisnība nav tāda, kas grib spīdēt ļaužu priekšā; citādi jums nav nekādas algas pie jūsu Tēva debesīs.
2 Kad tu dodi mīlestības dāvanas, tad neliec to izbazūnēt savā priekšā, kā liekuļi to dara sinagogās un ielās, lai ļaudis tos godinātu. Patiesi es jums saku: tiem jau ir sava alga.
3 Bet kad tu dodi mīlestības dāvanas, tad tava kreisā roka lai nezina, ko labā dara,
4 Tā ka tava dāvana paliek apslēpta; un tavs Tēvs, kas redz slepenībā, tev to atmaksās.
5 Un kad jūs Dievu lūdzat, nedarait tā kā liekuļi, jo tie mēdz sinagogās un ielu stūros stāvēdami Dievu lūgt, lai ļaudīm rādītos. Patiesi es jums saku, tiem jau ir sava alga.
6 Bet kad tu Dievu lūdzi, tad ej savā kambarī, aizslēdz savas durvis un pielūdz savu Tēvu slepenībā; un tavs Tēvs, kas redz slepenībā, atmaksās to tev.
7 Bet, Dievu lūdzot, nepļāpājiet kā pagāni; jo tie domā, ka tie savas pļāpāšanas dēļ taps paklausīti.
8 Tad nu netopiet tiem līdzīgi; jo jūsu Tēvs jau zina, kā jums vajaga, pirms jūs viņu lūdzat.
9 Tāpēc jums būs tā lūgt: Mūsu Tēvs debesis! Svētīts lai top tavs vārds.
10 Lai nāk tava valstība. Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā ari virs zemes.
11 Mūsu dienišķo maizi dodi mums šodien.
12 Un piedodi mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem.
13 Un neieved mūs kārdināšanā, bet atpestī mūs no ļauna. [Jo tev pieder valstība, spēks un gods mūžīgi. Amen.]
14 Jo, kad jūs cilvēkiem viņu noziegumus piedosit, tad jums jūsu debesu Tēvs arīdzan piedos.
15 Bet ja jūs cilvēkiem viņu nozie-gumus nepiedodat, tad jūsu debesu Tēvs jums jūsu noziegumus arīdzan nepiedos.
16 Un kad jūs gavējat, tad neesiet saīguši, kā liekuļi; jo tie dara savus vaigus nejaukus, lai rādītos ļaudīm kā gavētāji. Patiesi es jums saku, tiem jau ir sava alga.
17 Bet kad tu gavē, svaidi savu galvu un mazgā savu vaigu,
18 Ka tu nerādies ļaudīm kā gavētājs, bet savam Tēvam, kas redz slepenībā. Un tavs Tēvs, kas redz slepenībā, tev to atmaksās.
19 Nekrājiet sev mantas virs zemes, kur kodes un rūsa tās maitā, un kur zagļi rok un zog.
20 Bet krājiet sev mantas debesīs, kur ne kodes, ne rūsa tās nemaitā, un kur zagp nerok un nezog.
21 Jo, kur ir tava manta, tur būs arī tava sirds.
22 Miesas spīdeklis ir acs; ja nu tava acs ir skaidra, tad visa tava miesa būs gaiša.
23 Bet ja tava acs ir nevesela, tad visa tava miesa būs tumša. Ja tad gaišums, kas tevī, ir tumsība, cik liela būs tumsa.
24 Neviens nevar kalpot diviem kungiem: vai viņš vienu ienīdīs un otru mīlēs, jeb viņš vienam pieķersies un otru atmetis. Jūs nevarat kalpot Dievam un mantai.
25 Tāpēc es jums saku: Nezūdaities savas dzīvības dēļ, ko ēdīsit un ko dzersit, ne arī savas miesas dēļ, ar ko ģērbsities. Vai dzīvība nav labāka nekā barība? un vai miesa nav labāka nekā drēbes?
26 Skataities uz putniem gaisā: ne tic sēj, ne ue pļauj, ne tie sakrāj šķūņos, un jūsu debesu Tēvs tos baŗo. Vai tad jūs neesat daudz labāki nekā viņi?
27 Kurš jūsu starpā var ar zūdīšanos savam mūžam pielikt kaut vienu olekti?
28 Un kāpēc jūs zūdāties apģērba dēļ? Mācaities no puķēm laukā, kā tās aug: ne tās strādā, ne tās vērpj,
29 Tomēr es jums saku: ir Salamans visā savā godībā nav tā bijis apģērbts kā viena no tām.
30 Ja tad Dievs zāli laukā, kas šodien stāv un rītu tiek iemesta krāsnī, tā ģērbj, vai tad ne daudz vairāk jūs, jūs mazticīgie?
31 Tāpēc jums nebūs zūdīties un sacīt: ko ēdīsim, vai: ko dzersim, vai ar ko ģērbsimies?
32 Jo pēc visa tā pagāni dzenas; jo jūsu debesu Tēvs zina, ka jums visa tā vajaga.
33 Bet dzenieties papriekšu pēc Dieva valstības un pēc viņa taisnības, tad jums visas šās lietas taps piemestas.
34 Tāpēc nezūdaities nākošā rīta dēļ, jo rītdiena pati par sevi zūdīsies. Ikvienai dienai pietiek savu pašas bēdu.“