Jeruzālemes grēki
1 Kunga vārds nāca pār mani: 2 “Cilvēka dēls, vai tiesāsi asiņaino pilsētu? Paziņo tai visas preteklības, ko tā darījusi! 3 Saki: tā saka Kungs Dievs:
šajā pilsētā izlej asinis, bet tās laiks jau klāt!
Tajā darina elkus, un tā ir nešķīsta!
4 Izlieto asiņu dēļ tu esi vainīga,
darināto elku dēļ tu esi nešķīsta!
Tuvojas tava diena, nāk tavi beidzamie gadi!
Tādēļ es tevi padarīju
par nicinājumu tautām,
par izsmieklu visās zemēs.
5 Gan tuvu, gan tālu tevi izsmies –
nešķīsts tavs vārds un nemiera pilns.
6 Redzi, Israēla valdnieki, kas Jeruzālemē mīt, –
tie izlej asinis, cik vien spēj!
7 Tēvu un māti nicina,
svešinieku apspiež,
bāreni un atraitni verdzina,
8 manus svētumus apsmej,
manus sabatus sagāna!
9 Ik mēlnesis izlej asinis,
elku kalnos tie ēd un dzen viltu.
10 Tēva kailums tiek atsegts,
sārņainas sievas piegulētas,
11 viens tuvākā sievu padara nešķīstu,
otrs vedeklu netikli piesmej,
trešais māsu, tēva meitu, pieguļ!
12 Tie ņem kukuļus, lai izlietu asinis,
tie plēš nodevas un augļus,
tie gūst peļņu, apspiežot tuvāko,
bet mani tie aizmirsuši! –
saka Kungs Dievs.
13 Redzi, es plaukšķinu –
par guvumu, ko tie plēš,
un asinīm, kas tur līst!
14 Vai tev būs drosme un izturība,
vai tavas rokas būs stipras –
todien, kad es tev to nodarīšu?
Es, Kungs, esmu runājis, es arī darīšu!
15 Es tevi izkaisīšu starp tautām,
es tevi izsēšu pa valstīm,
es tavai nešķīstībai darīšu galu!
16 Tad tautas redzēs,
ka esi apgānījusies,
tad tu zināsi, ka es esmu Kungs!”
17 Kunga vārds nāca pār mani: 18 “Cilvēka dēls, Israēla nams man ir kā sārņi. Tie ir varš, alva, dzelzs un svins kausētavas ceplī, tie ir kā sudraba sārņi, 19 tādēļ tā saka Kungs Dievs: tādēļ ka jūs visi esat sārņi, es jūs savākšu Jeruzālemē, 20 tāpat kā ceplī savāc sudrabu, varu, dzelzi, svinu, alvu un apakšā sakur uguni, lai kausētu. Tā es savā dusmu kvēlē savākšu jūs tur, un es jūs kausēšu! 21 Es jūs tur sapulcēšu un uzpūtīšu savu versmes uguni – tur es jūs kausēšu! 22 Kā ceplī kausē sudrabu, tā jūs kausēs, tad zināsiet, ka es esmu Kungs, kas pār jums izlējis dusmas!”
23 Kunga vārds nāca pār mani: 24 “Cilvēka dēls, saki šai zemei:
tu esi nešķīsta zeme –
dusmu laikā lietus nelīst!
25 Pravieši sazvērējušies kā rūcoši lauvas,
tik plēstin plēš, dzīvības rij,
mantību un dārgumus tie grābj –
nu viņu dēļ pulka atraitņu!
26 Priesteri sagroza manu bauslību
un apgāna manus svētumus!
Tie neatšķir svētu no parasta,
tie nemāca, kas šķīsts, kas nešķīsts,
manus sabatus tie neievēro –
tā tie mani nievā!
27 Zemes valdnieki kā vilki plēstin plēš,
lej asinis, nomaitā dzīvos –
lai tikai raustin raustu!
28 Pravieši aizmālē acis –
tie pareģo tukšu un pravieto melus,
tie saka: Kungs Dievs tā teica! –
bet Kungs nav to sacījis.
29 Ļaudis apspiež un laupa,
tie nomāc nabagu un grūtdieni,
apspiež, un nav tiesas!
30 Es meklēju kādu vīru, kas atkal celtu mūri, kas stātos mūra plaisā manā priekšā aizstāvēt zemi, lai es to neizpostītu, bet es tādu neatradu! 31 Tādēļ es izliešu pār tiem savu niknumu, es tos piebeigšu savā dusmu kvēlē, viņu nodarījumus es vērsīšu pret tiem pašiem!” saka Kungs Dievs.
1 Tad pār mani nāca atkal tā Kunga vārds un man sacīja:
2 „Cilvēka bērns, vai negribi tiesāt šo asinspilsētu, vai negribi tai pasludināt spriedumu? Parādi tai visu tās negantību.
3 Un saki: Tā saka Dievs tas Kungs: Lai bēdas tai pilsētai, kas izlējusi savējo asinis, lai tās laiks drīzāk nāktu, un kas sev par nelaimi darinājusi sev elkus, lai aptraipītos!
4 Asinis izliedama, tu esi noziegusies, un elkus darinādama, tu esi nešķīsta kļuvusi un tuvojusies savam tiesas un soda laikam un pienākusi savu gadu noslēgumam. Tādēļ Es padaru tevi par nicinājuma priekšmetu pagānu tautām un par apsmieklu visām zemēm.
5 Vai tās tuvu no tevis vai tālu, tās izsmies tevi, tādēļ ka tavs vārds aptraipīts un tevī valda visur izvirtība un liels apjukums.
6 Redzi, Israēla valdnieki no tava vidus arvienu ir tiekušies, cik kufam no viņiem tas ar saviem spēkiem bijis iespē-jams, izliet pašu ļaužu asinis.
7 Tēvu un māti tavi cilvēki savā dzīvē nicina, pret svešinieku tie, tevī dzīvodami, ir varmācīgi, tāpat viņi apspiež bāriņus un atraitnes.
8 Kas Man svēts, to tu nicini, manas svētās dienas tu liec novārtā.
9 Tavā vidū ir apmelotāji, kas tiecas izliet asinis. Ir ļaudis, kas kalnos notur upupa mielastus, tavu ļaužu starpā notiek kauna un izvirtības pilnas lietas.
10 Daži no tavējiem atsedz tēva kaunumu, daži nododas netiklībai ar sava tēva sievām, citi izlieto netiklībai sievietes viņu nešķīstuma brīžos to mēnešreizās;
11 Vēl cits pārkāpj laulību ar sava tuvākā sievu, cits dzīvo nešķīstībā un asinsgrēkā ar savu vedeklu, cits atkal izvaro un aptraipa savu pusmāsu, sava tēva meitu.
12 Ir tevī ļaudis, kas ļaujas sevi uzpirkties par dāvanām, lai izlietu asinis. Tu nodarbojies ar augļošanu un ņem plēsēja augļus (jeb pagaidas) un varmā-cīgi izmanto savu tuvāko, bet Mani tu esi aizmirsusi,“ saka Dievs tas Kungs.
13 Redzi, Es sasitu rokas tās negodīgās peļņās dēļ, ko tu esi guvusi, un to asiņu dēļ, kas izlietas tavējo starpā.
14 Vai tava sirds pastāvēs un izturēs, vai tavas rokas būs stipras tanīs dienās, kad Es iešu tiesā ar tevi? Es, tas Kungs, to pieteicu, un Es to ari izpildīšu.
15 Es tevi izkaisīšu tautu starpā un tevi izklīdināšu pa zemēm un valstīm un tevī galīgi iznīcināšu tavu nešķīstību,
16 Lai tu, savas pašas vainas dēļ negodā kritusi, stāvētu negodā pagānu tautu acu priekšā; tad tu nāksi pie atziņas, ka Es esmu tas Kungs.“
17 Tad vēl man atklājās tā Kunga vārds un man sacīja:
18 „Cilvēka bērns, Israēla nams ir Man palicis par sārņiem; tie visi ir kā vajrš un alva, kā dzelzs un svins kausētavas ceplī, tie ir palikuši par sudraba izdedžiem.
19 Tādēļ tā saka tas Kungs: Tāpēc ka jūs esat palikuši par izdedžiem, tad Es jūs sakopošu Jeruzālemē,
20 Un kā sudrabu un vāju, dzelzi, svinu un alvu liek kopā kausētavas ceplī un tad zem tā iekurina uguni, lai šis maisījums kustu, tā Es savās dusmās un savā bardzībā ņemšu jūs un likšu jūs kopā ceplī kausēšanai.
21 Es jūs sakopošu un iešķilšu pret jums savu dusmu uguni, ka jūs tanī izkūstat.
22 Kā sudrabu kausē ceplī, tā jūs tur kausēs, lai jūs atzīstat, ka Es, tas Kungs, esmu izlējis savas dusmas pār jums.“
23 Tad atkal atklājās man tā Kunga vārds, kas man sacīja:
24 „Cilvēka bērns, saki tai: Tu esi kā zeme, kas nav slacināta, kur lietus nelija dusmības dienā.
25 Tās valdnieki bijuši kā rūcēji un laupījuma kārīgi lauvas, tie norijuši cilvēku dzīvības, salaupījuši bagātību un mantu, tie vairojuši tur atraitņu skaitu.
26 Tās priesteri pārkāpuši manu bauslību, tie liek novārtā to, kas Man svēts, tie neatšķir svēto no nesvētā un nemāca atšķirt šķīsto no nešķīstā, tie neievēro manas svētās dienas. Es neesmu vairs viņu vidū tas Svētais.
27 Tās dižciltīgie pārējo starpā ir kā plēsīgi vilki: aiz mantkārības tie izlej asinis un iznīcina cilvēku dzīvības.
28 Bet tās pravieši apmet un aptriepj visu to ar kaļķu javu, tiem stāstīdami par aplamām izdomātām parādībām, sludina tiem nākotnē melus un apgalvodami: Tā saka Dievs tas Kungs, kaut tas Kungs to nav sacījis.
29 Arī vienkāršā tauta tai zemē atļaujas sev dažādas varmācības, tā laupa, apspiež nabago un cietēju un apkrāpj svešinieku, neievērodama ne tiesu, ne taisnību.
30 Es meklēju viņu vidū kādu, kas nostātos par saviem tautiešiem kā mūris un aizstāvētu zemi manā priekšā, ka Es ar savu tiesas spriedumu to galīgi nepa-zudinu, bet Es neatradu neviena.
31 Tad Es izlēju savas dusmas pār tiem un tos iznīcināju ar savas bardzības uguni, un sodam par viņu grēkiem Es liku krist uz viņu galvas,“ tā saka Dievs tas Kungs.
