Sods par apgānīšanu
1 Un Kungs sacīja Mozum: 2 “Saki Israēla dēliem: ikviens no Israēla dēliem un svešiniekiem, kas Israēlā apmetušies, ja tas dos kādu no saviem pēcnācējiem Moleham, tas lai mirtin mirst – tādu lai ļaudis nomētā akmeņiem. 3 Pret tādu es vērsīšu savu vaigu, es iznīdēšu viņu no tautas, ka savu pēcnācēju viņš ir atdevis Moleham, padarīdams nešķīstu manu svētumu, sagānīdams manu svēto vārdu. 4 Ja ļaudis izliksies neredzam to, kas savu pēcnācēju atdevis Moleham, un viņu nenonāvēs, 5 tad es pats vērsīšu savu vaigu pret viņu un pret viņa dzimtu – es iznīdēšu no tautas gan viņu pašu, gan visus, kas tāpat kā viņš ir maukojuši pakaļ Moleham.
6 Kas gājis pie garu izsaucējiem vai zintniekiem, lai maukotu tiem pakaļ, – pret to es vērsīšu savu vaigu, es viņu iznīdēšu no tautas! 7 Svētieties un esiet svēti, jo es esmu Kungs, jūsu Dievs. 8 Turiet visus manus likumus un pildiet tos – es esmu Kungs, kas jūs svētī! 9 Ikviens, kas nolād savu tēvu vai māti, lai mirtin mirst – savu tēvu vai māti viņš ir nolādējis, lai viņa asinis nāk pār to! 10 Ja kāds pārkāpj laulību ar kāda vīra sievu, ja pārkāpj laulību ar sava tuvākā sievu – lai mirtin mirst gan tas, kas pārkāpis, gan tā, kas pārkāpusi. 11 Kas gulējis ar sava tēva sievu, ir atsedzis sava tēva kailumu – abi lai tiek nonāvēti, viņu asinis ir pār tiem. 12 Ja kāds guļ ar savu vedeklu – lai mirst abi, jo tie darījuši nešķīstību, viņu asinis ir pār tiem. 13 Ja vīrs guļ ar vīru, kā ar sievu mēdz gulēt, – abi ir darījuši preteklību, lai abi tiek nonāvēti, viņu asinis ir pār tiem. 14 Ja vīrs ņem sievu un viņas māti – tā ir izvirtība, gan viņu, gan tās abas lai sadedzina ugunī, lai jūsu vidū nav izvirtības. 15 Ja kāds kopojas ar lopu – lai viņš mirst, bet to lopu jūs nokaujiet. 16 Ja sieva tuvojas lopam un paguļas tam, tad nokauj gan to sievu, gan lopu – lai tie mirtin mirst, viņu asinis lai ir pār tiem. 17 Ja vīrs ņem savu māsu, sava tēva vai savas mātes meitu, un atsedz viņas kailumu un viņa redz tā kailumu – tas ir kauns, lai tie abi tiek iznīdēti no tautas visu acu priekšā. Viņš ir atsedzis savas māsas kailumu, viņš nes savu vainu! 18 Ja vīrs guļ ar sievu, kad tai ir mēnešreizes, un atsedz viņas kailumu, viņš ir atsedzis viņas asins avotu un viņa ir atsegusi savu asins avotu – tie abi lai tiek iznīdēti no tautas vidus. 19 Neatsedz savas mātesmāsas un savas tēvamāsas kailumu – kas atsedz savu tuvinieku kailumu, tas nes vainu. 20 Ja kāds guļ ar savu tanti, tad viņš ir atsedzis sava tēvoča kailumu – tie abi nes grēku, lai tie nomirst bez bērniem. 21 Ja vīrs ņem sava brāļa sievu, tā ir nešķīstība, viņš ir atsedzis sava brāļa kailumu – lai tie paliek bez bērniem!
22 Ievērojiet visus manus likumus un manas tiesas un pildiet tos, lai jūs neizvemj tā zeme, kurp es esmu jūs aizvedis mājot. 23 Nedzīvojiet pēc to tautu likumiem, kuras es padzinu jūsu priekšā, jo man bija noriebies viss, ko tie darīja, 24 un es jums teicu: jūs iemantosiet viņu zemi, es došu to jums par īpašumu – zemi, kur plūst piens un medus! Es esmu Kungs, jūsu Dievs, kurš nošķīris jūs no citām tautām! 25 Tādēļ arī jūs atšķiriet šķīstus lopus no nešķīstiem un nešķīstus putnus no šķīstiem, nesagāniet sevi ar kādu lopu, putnu vai jebko, kas mudž pa zemi, ko es priekš jums esmu nošķīris par nešķīstību. 26 Un esiet man svēti, jo svēts esmu es – Kungs, un es nošķīru jūs no citām tautām, lai esat mani!
27 Vīrs vai sieva jūsu vidū, kas ir garu izsaucēji vai zintnieki, lai mirtin mirst, tādus lai nomētā akmeņiem – viņu asinis ir pār tiem!”
1 Un tas Kungs runāja ar Mozu, teikdams:
2 „Saki Israēla bērniem: Ikvienu no Israēla cilts un no svešiniekiem, kas mīt Israēla vidū un no sava dzimuma dod kādu Molocham, to bus neizbēgami nonāvēt; zemes iemītniekiem būs viņu nomētāt ar akmeņiem.
3 Un Es pacelšu dusmās savu vaigu uz šo vīru un to izdeldēšu no viņa tautas, tāpēc ka tas no saviem pēcnācē-jiem ir upurējis Molocham, tā nešķīstu darīdams manu svētumu un apgānī-dams manu svēto vārdu.
4 Un ja zemes ļaudis vienaldzīgi, savas acis nolaižot, šādu vīru negribētu tiesāt par to, ka viņš kādu no saviem pēcnācējiem atdevis Molocham, un negribētu, ka viņu nogalinātu,
5 Tad Es dusmās pacelšu savu vaigu pret šo vīru un viņa cilti, un Es to izdeldēšu no viņa tautas vidus, viņu un visus tos, kas tam netikli dzenas pakaļ, lai piekoptu netiklību ar Molochu.
6 Un kas griezīsies pie zīlniekiem un pareģiem, lai ar tiem kopā ielaistos netiklībā, to Es uzlūkošu ar dusmīgu vaigu un viņu iznīcināšu no viņa tautas vidus.
7 Tāpēc svētījieties un kļūstiet svēti, jo Es esmu tas Kungs, jūsu Dievs.
8 Un ievērojiet manus nolikumus un tos pildiet; —Es esmu tas Kungs, kas liek jums būt svētiem!
9 Ikvienam cilvēkam, kas savu tēvu vai savu māti nolād, tam ir mirtin jāmirst, jo viņš savu tēvu vai savu māti ir nolādējis; viņa asinis lai paliek uz viņa.
10 Un kad kāds vīrs laulību pārkāpj ar precētu sievu un kad viņš laulību pārkāpj ar sava tuvāka sievu, tie ir jānodod nāvei, un viņiem ir mirtin jāmirst—ir pavedējam, ir pavestajai.
11 Un ikvienam vīrietim, kas guļ ar sava tēva sievu, atsegdams sava tēva kaunumu, kopā ar to ir jāmirst, lai viņu abu asinsgrēks uz tiem paliek.
12 Un ja kāds virs guļ ar savu vedeklu, tad tiem abiem ir jāmirst, jo viņi abi ir izdarījuši kauna pilnu negantību; un lai viņu asinis uz tiem paliek.
13 Ja vīrietis kopojas ar vīrieti, kā tikai mēdz kopoties ar sievieti, tad tie abi ir izdarījuši nešķīstu apgānīšanos, kā vienam, tā otram ir mirtin jāmirst, lai viņu asinis paliek uz viņiem.
14 Un ja kāds vīrietis ir paņēmis sievu un tai pašā laikā tās māti, lai piekoptu sakarus, tā ir negantība; viņu, līdz ar abām sievietēm, būs ar uguni sadedzināt, lai jūsu vidū nepaliek negantība.
15 Un ja kāds vīrietis kopojas ar liellopu, tad viņam ir mirtin jāmirst, un arī lopam ir jātop nokautam.
16 Un tāpat arīdzan, ja sieviete tuvojas dzīvniekam ar nolūku, lai tiktu no tā apieta, tad viņai jātiek kautiņ nokautai, tāpat arī tam dzīvniekam, —tiem jāmirst, lai viņu asinis paliek uz tiem.
17 Un ja kāds vīrs ņem savu māsu, sava tēva meitu vai savas mātes meitu, un tas lūko viņas kaunumu, un viņa lūko tā kaunumu, tad tas ir asins kauns, un tādiem jātop iznīcinātiem savas tautas acu priekšā, jo viņš ir atsedzis savas māsas kaunumu; viņam būs nest savu noziegumu.
18 Ja kāds vīrs guļ pie sievietes, kas ir slima, un viņš atsedz tās kaunumu, atdarīdams viņas asins avotu, un viņa tam atver savu asins avotu, tad tie abi ir iznīcināmi no savas tautas vidus.
19 Un tāpat arī savas mātes māsas un sava tēva māsas kaunumu tev nebūs atsegt, jo kas to dara, tas ir padarījis kaunu, atsegdams savu asins radinieci; tiem būs nest savu noziegumu.
20 Vīrs, kas kopojas ar sava tēvoča sievu, tas ir atsedzis sava tēvoča kaunumu, —tiem viņu grēks ir jānes; tiem būs jānomirst bez bērniem.
21 Un ja vīrs ņem sava brāļa sievu, tā ir nešķīstība, viņš ar to ir atsedzis sava brāļa kaunumu: tiem būs palikt bez bērniem.
22 Turiet visus manus nolikumus un izpildiet manas taisnās tiesas un dariet pēc tiem, ka jūs neizspļauj zeme uz kuru Es jūs vedu, lai jūs tur dzīvotu.
23 Un nestaigājiet pagānu tautu likumos, kuras Es aizsūtu prom jūsu priekšā no jums, jo tie to visu ir darījuši, bet Es apniku ar tiem.
24 Un Es jums esmu apsolījis-Jūs iegūsit īpašumā zemi, un Es jums to došu par dzimtu zemi zemi, kufā piens un medus tek; —Es esmu tas Kungs, jūsu Dievs, kas jūs izraudzījis no visām tautām par atsevišķu tautu.
25 Un tāpēc Es esmu darījis atšķirību šķīstu un nešķīstu lopu starpā, arī nešķīstu un šķīstu putnu starpā, ka jums nebūs apgānīt savas dvēseles nedz ar dzīvniekiem, nedz ar putniem, nedz ar itin nekādu radību, kas rāpo zemes virsū, no kā Es jūs esmu nošķīris un ko jums būs turēt par nešķīstu.
26 Un esiet Man svēti, jo Es, tas Kungs, esmu svēts un Es esmu jūs izraudzījis no tautām, lai jūs Man piederat.
27 Bet ja jūsu vidū, lai tas būtu vīrietis, vai lai tā būtu sieviete, ja tik jūsu vidū būtu kāds pareģis vai kāds zīlnieks, tad viņiem ir mirtin jāmirst, tie ir ar akmeņiem jānomētā; —lai viņu asinis uz tiem paliek.“
