Sadzīves likumi
1 Ja tu redzi nomaldījušos sava brāļa vērsi vai avi, tad neizliecies to neredzam, bet atved atpakaļ savam brālim. 2 Ja brālis tev tālu prom vai tu viņu nepazīsti, tad aizved to uz savām mājām, lai paliek pie tevis, kamēr tavs brālis to meklēs, – tad atdod to viņam. 3 Tāpat tu dari ar ēzeli un tāpat dari ar viņa drānām, ar visu, ko tavs brālis pazaudējis, – ja tu ko atrodi, neizliecies neredzam.
4 Ja tu redzi sava brāļa ēzeli vai vērsi, kas nokritis ceļā, neizliecies neredzam, bet palīdzi viņam tos piecelt.
5 Lai sieva nevalkā vīra drānas un vīrs nevalkā sievas drānas, jo Kungam, tavam Dievam, ir pretīgs ikviens, kas tā dara.
6 Ja tev ceļā gadās putna ligzda, kokā vai uz zemes, kur ir cālēni vai olas, un māte sēž uz mazuļiem vai olām, tad neņem māti kopā ar mazuļiem! 7 Atlaid māti, bet mazuļus tu vari ņemt sev. Lai tev būtu labi, lai tavas dienas būtu ilgas.
8 Ja tu cel jaunu māju, tad uztaisi jumtam margas, neuzkrauj savai mājai asinsvainu, ja kāds no tā nokristu!
9 Nesēj savā vīnadārzā dažādas sēklas, ka neuzkrauj lāstu visam – gan iesētajām sēklām, gan vīnadārza ražai.
10 Near ar vērsi un ēzeli vienā jūgā!
11 Nevalkā jaukti austu audumu – linus un vilnu kopā!
12 Savam apsegam, ar ko tu sedzies, taisi pušķus visos četros stūros!
Par maucību un vardarbību
13 Ja kāds apņem sievu, iet pie viņas un pēc tam ienīst viņu, 14 apmelo to, runā par to sliktu un saka: es apņēmu šo sievu, tuvojos tai, bet neatradu viņā jaunavības, 15 tad lai meitenes tēvs un māte ņem meitenes jaunavības pierādījumus un nes tos pie pilsētas vecajiem vārtos. 16 Lai meitenes tēvs saka vecajiem: es devu savu meitu par sievu šim vīram, un nu viņš to ir ienīdis, 17 apmelo viņu, sacīdams: es tavai meitai jaunavības neatradu! – bet šie ir manas meitas jaunavības pierādījumi! Un lai izpleš drānu pilsētas vecajo priekšā! 18 Tad pilsētas vecajie lai ņem to vīru un pārmāca viņu, 19 soda ar simts šekeļiem sudraba un dod tos meitenes tēvam, jo viņš ir aprunājis Israēla jaunavu. Lai tā paliek viņa sieva, vairs nekad viņš nedrīkst to atlaist!
20 Bet, ja tā ir taisnība – meitene nav bijusi jaunava, 21 tad lai meiteni aizved pie viņas tēva durvīm un lai pilsētas vīri nomētā to akmeņiem, ka tā mirst, jo viņa ir darījusi kaunu Israēlam, maukodama sava tēva namā! Izsvel ļaunumu no sava vidus!
22 Ja kādu vīru pieķer guļam ar cita vīra sievu, lai mirst abi – gan vīrs, kas ar to sievu gulēja, gan tā sieva! Izsvel ļaunumu no sava vidus!
23 Ja jaunava ir saderināta vīram, bet kāds cits vīrs to pilsētā sastop un guļ ar viņu, 24 tad aizved tos abus pie pilsētas vārtiem un nomētā akmeņiem, lai mirst, – meiteni tādēļ, ka viņa pilsētā nesauca palīgā, bet vīru tādēļ, ka viņš izvaroja sava tuvākā sievu! Izsvel ļaunumu no sava vidus!
25 Bet, ja kāds vīrs sastop uz lauka meiteni, kas saderināta, pievārē viņu un guļ ar viņu, tad lai tas vīrs, kas ar viņu gulējis, mirst viens pats. 26 Meitenei tu nedari neko, meitenei nav nāves grēka, jo tas ir tāpat, ja kāds būtu uzbrucis savam tuvākajam un nokāvis to, 27 jo viņš to sastapa uz lauka, un saderinātā meitene kliedza, bet tai nebija palīga.
28 Ja kāds vīrs sastop jaunavu, kas nav saderināta, sagrābj to un guļ ar to, un tie tiek pieķerti, 29 tad lai tas vīrs, kas ar to gulējis, dod meitenes tēvam piecdesmit šekeļus sudraba un lai tā kļūst viņam par sievu, jo viņš to ieguvis ar varu; vairs nekad viņš nedrīkst to atlaist!
1 „Kad tu redzi, ka tava ciltsbrāļa vērsis vai avs maldās apkārt, tad tev nav jāatraujas viņam palīdzēt, bet katrā ziņā tos noved atpakaļ savam brālim.
2 Bet ja tavs ciltsbrālis nedzīvo tavā tuvumā un tu to nepazīsti, tad tev būs tos pārdzīt savās mājās, un lai tie paliek pie tevis, kamēr tavs ciltsbrālis tos meklēs; tad tu varēsi tos viņam atdot.
3 Gluži tāpat tev ir jārīkojas ar viņa ēzeli, tāpat tev ir jārīkojas ar viņa drēbēm un tā tev jārīkojas ar visām pazudušām lietām, ko tavs ciltsbrālis ir nozaudējis, bet ko tu esi atradis: tu nedrīksti atrauties, viņam nepalīdzējis. —
4 Kad tu redzi sava ciltsbrāļa ēzeli vai vērsi, ka tie ir uz ceļa pakrituši, tad tu nedrīksti mierīgi noskatīties, no tiem novērsdamies, bet palīdzi viņam tos katrā ziņā piecelt.
5 Vīriešu drēbes nebūs sievietei valkāt nedz vīrietim apvilkt sieviešu drēbes, bet visi, kas to dara, dara tā Kunga, sava Dieva, acīs negantību. —
6 Kad tu iedams savā ceļā atrodi puma ligzdu kādā kokā vai tieši uz zemes, kuŗā ir izšķīlušies mazuļi vai olas, un putnu māte sēž vai nu pār mazuļiem, vai ari sēž uz olām un tās perē, tad tu nedrīksti ņemt putnu māti kopā ar putnēniem,
7 Bet māti palaid brīvībā, un tikai bērnus tu vari ņemt, lai tev labi klātos un tu ilgi dzīvotu virs zemes.
8 Kad tu sev uzcērti jaunu namu, tad darini arī margas savam lēzenam jumtam, ka tu neuzkrauji kādu asins vainu pār savu namu, ja kāds no tā nokristu.
9 Tev nebūs apstādīt savu vīna kalnu ar divējādiem stādiem, lai tas netiktu apķīlāts par labu svētnīcai, tāpat visa tava stādījuma raža, ko tu esi iestādījis, un visi tava vīna kalna augļi.
10 Tev nebūs art ar vērsi un ēzeli kopā.
11 Tev nebūs valkāt pusnātnas drēbes, kas būtu saaustas kopā no vilnas un liniem.
12 Tev ir sev jāizdarina pušķi sava apmetņa četriem stūriem, ar ko tu mēdz sevi apsegt.
13 Kad vīrs ņem sievu un dzīvo ar to, bet pēc neieredz
14 Un tad tai ceļ neslavu un par to izpauž ļaunas valodas, sacīdams: „Es gan šo sievu esmu ņēmis un tai arī esmu tuvojies, bet es to neatradu jaunavīgu,“
15 Tad šīs jaunās sievas tēvam un mātei būs viņu ņemt līdz ar pierādī-jumiem, ka viņa bijusi nevainīga, un šie pierādījumi jārāda pilsētas vecajiem pie vārtiem;
16 Un tad lai jaunās sievas tēvs saka vecajiem: „Es savu meitu iedevu šim vīram par sievu, bet viņam tā apnikusi,
17 Un, redzi, viņš ir tai cēlis neslavu, teikdams: „Es pie tavas meitas neatradu jaunavības pazīmes.“ —„Bet še nu ir pierādījumi, ka mana meita ir bijusi jaunavīga!“ Tad lai viņi izklāj tās drēbes pilsētas vecaju priekšā.
18 Tad pilsētas vecajiem šo vīru būs ņemt un viņu pārmācīt.
19 Un tie lai piespriež viņam naudas sodu simts sudraba seķeļus, un viņi lai dod šo naudu jaunās sievas tēvam, tāpēc ka tas par šķīstu Israēla meitu bija cēlis kauna pilnas valodas, un viņa lai paliek tam par sievu; tas viņu nedrīkst atlaist visu savu mūža dienu.
20 Bet ja valodas ir bijušas patiesas un viņa tomēr nav atrasta šķīsta jaunava,
21 Tad lai tie izved jauno sievu pie viņas tēva nama durvīm, un lai viņu nomētā ar akmeņiem tās pilsētas vīrieši, ka mirst, tāpēc ka viņa ir tādu kauna darbu pastrādājusi Israēlā, netiklību piekopdama sava tēva namā. Tā tev būs iznīdēt ļaunumu no sava vidus!
22 Un ja kāds vīrs tiek atrasts, kas guļ pie cita vīra sievas, tad tiem abiem būs mirt, ir vīram, kas pie tās sievas gulējis, ir tai sievai. Tā tev būs iznīdēt ļaunumu no Israēla vidus!
23 Kad kāda meitene, vēl būdama jaunava, ir saderēta kādam vīram un kāds cits vīrs to sastop pilsētā, un tas pie viņas guļ,
24 Tad jums tos abus būs izvest ārpus pilsētas vārtiem un nomētāt viņus ar akmeņiem, lai tie mirst: meiteni tādēļ, ka tā nav saukusi pēc palīga pilsētā, un vīru tādēļ, ka viņš ir piesmējis otra saderētu līgavu. Tā tev būs izdeldēt ļaunumu no sava vidus!
25 Bet ja kāds vīrietis sastop saderēto meiteni uz lauka un viņš to pārvar un pie tās guļ, tad lai tas vīrs, kas pie tās ir gulējis, pastrādādams varas darbu, mirst viens pats.
26 Bet meitenei neko nedari: meitenei nav nekāda nāves grēka, jo tas ir tāpat, kā kad vīrs celtos pret kādu otru, tam uzbruktu un viņu nokautu; tāpat tas ir arī šinī gadījumā,
27 Jo viņš to ir sastapis laukā, un tā saderētā meitene varbūt ari brēca, bet tur tai nebija neviena glābēja.
28 Bet ja kāds vīrs sastop meiteni, kas ir jaunava, un kuj-a vēl nav sade-rināta, un to sagrābj un pie tās guļ un tie tiek atrasti,
29 Tad tas virs, kas pie viņas ir gulējis, lai dod meitenes tēvam piecdesmit sudraba seķeļus, un tā lai kļūst viņam par sievu, tāpēc ka viņš to ir piesmējis; tas viņu nedrīkst atlaist visu savu mūžu.“
