Lūgšana par Israēlu
1 Apžēlojies par mums, Valdniek, visu Dievs,
2 iedves bijību pret sevi visām tautām!
3 Ar savu roku vērsies pret svešām tautām,
lai tavu varenību redz!
4 Tāpat kā tautu acu priekšā tu esi svēti godāts mūsu vidū,
tā mūsu acu priekšā iemanto sev slavu tautu vidū!
5 Lai tautas atzīst tevi, kā mēs esam atzinuši,
ka nav neviena dieva, Kungs, vienīgi tu.
6 Atjauno zīmes! Liec brīnumiem mainīties!
7 Vainago savu roku un savu labo delmu ar slavu!
8 Atraisi dusmas! Ļauj niknumam līties!
9 Pretinieku iznīcini un satriec naidnieku!
10 Tuvini brīdi – piemini solīto!
Lai stāsta par taviem dižajiem darbiem!
11 Lai izglābušos aprij uguns liesmas!
Lai aiziet bojā tie, kas tavai tautai dara ļaunu!
12 Satriec galvu naidnieku vadoņiem,
kas apgalvo: “Vienīgi mēs, nav neviena cita!”
13 Sapulcini visas Jēkaba ciltis
un iecel par mantiniekiem – tāpat kā sākumā!
17 Apžēlojies par tautu, ko dēvē, Kungs, tavā vārdā,
par Israēlu, ko pirmdzimušajam esi darījis līdzīgu.
18 Izturies ar līdzjūtību pret savas svētnīcas pilsētu,
Jeruzālemi, savu atpūtas vietu.
19 Piepildi Ciānu ar savu slavu,
tautu – ar savu godību.
20 Liecini tiem, kurus tu esi radījis iesākumā!
Liec īstenoties pravietojumiem, kas vēstīti tavā vārdā!
21 Atlīdzini tiem, kas gaida tevi!
Dari, lai tiktu atzīts, ka tavi pravieši ir pelnījuši uzticību.
22 Savas saimes ļaužu lūgšanu uzklausi, Kungs,
pēc Ārona svētības tavai tautai,
tad visi zemes iemītnieki zinās,
ka tu esi Kungs, mūžīgais Dievs.
Izvēles nepieciešamība
23 Jebkuru ēdienu notiesās vēders,
taču ne visi ir vienlīdz labi;
24 kā medījuma garšu samana mēle,
tā saprātīga sirds – melīgus vārdus.
25 Samaitāta sirds sāpina,
pieredzējis cilvēks atmaksās.
Sievas izvēle
26 Kuru katru vīrieti pieņems sieviete,
bet viena meitene labāka nekā otra.
27 Sievietes skaistums iepriecē skatienu
un pārspēj visu, ko cilvēks kāro,
28 taču, ja žēlsirdība sievai uz lūpām un lēnprātība,
kā vīram klājas – ar citiem nav salīdzināms.
29 Kas apņem sievu, ir guvis ieguvumu:
palīgu – tādu kā pats – un atbalstu atpūšoties.
30 Kur žoga nav, tur izlaupa īpašumu;
kur sievas nav, tur grūti pūš klaiņotājs,
31 jo kurš gan uzticētos laupītājam,
kas sajozies dauzās no pilsētas pilsētā;
kas uzticēsies cilvēkam,
kuram nav savas ligzdas
un kurš nakšņo, kur pagadās?
