Raudas par Jeruzālemes izpostīšanu un lūgšana pēc palīdzības
1 Āsāfa psalms .
Dievs, tautas ielauzušās tavā mantojumā,
apgānījušas tavu svēto templi,
sagrāvušas Jeruzālemi drupās!
2 Tās atdevušas tavu kalpu līķus
par barību debesu putniem,
tavu uzticīgo miesas zemes zvēriem!
3 Tās izlējušas viņu asinis
kā ūdeni visapkārt Jeruzālemei –
un nav, kas apbedī!
4 Par apsmieklu esam kļuvuši kaimiņiem,
par ērmu un nievekli tiem, kas ap mums!
5 Cik ilgi, Kungs? Vai mūžam tu dusmosies?
Vai degs kā uguns tavs naids?
6 Lej savas dusmas uz tautām,
kas nepazīst tevi,
un pār valstīm, kas nepiesauc tavu vārdu,
7 kas Jēkabu aprijušas
un viņa mitekli izpostījušas!
8 Nepiemini mums senos pārkāpumus!
Ātrāk lai steidz mums pretī
tava žēlsirdība, jo mēs gauži pagalam!
9 Palīdzi mums, mūsu glābējs Dievs,
tava vārda godības dēļ,
atpestī mūs un apklāj mums grēkus
tava vārda dēļ!
10 Kādēļ lai tautas saka: kur viņu Dievs?! –
Lai tautas to piedzīvo
mūsu acu priekšā,
kā atriebtas tavu kalpu asinis!
11 Lai sasniedz tevi gūstekņu vaidi!
Dižens tev elkonis – neatdod nāvei lemtos!
12 Septiņkārt atsvied mūsu kaimiņiem krūtīs
viņu ņirgas, kā tie ņirdza par tevi, Kungs!
13 Tad mēs, tava tauta,
tavu ganību avis,
tev pateiksim mūžam –
audžu audzēs slavēsim tevi!
