Zvērs no jūras
1 Un es ieraudzīju no jūras izkāpjam zvēru ar desmit ragiem un septiņām galvām; uz viņa ragiem bija desmit diadēmas, un uz viņa galvām bija zaimu vārdi. 2 Un zvērs, ko ieraudzīju, bija līdzīgs leopardam, un viņa kājas bija kā lācim, un viņa mute bija kā lauvas mute; pūķis deva viņam savu spēku, savu troni un milzīgo varu. 3 Viena no viņa galvām bija kā uz nāvi ievainota, bet nāvējošais ievainojums tika dziedināts. Visa zeme brīnījās par šo zvēru, 4 un viņi pielūdza pūķi, jo tas bija devis savu varu šim zvēram, un pielūdza arī šo zvēru, saukdami: “Kurš gan līdzinās šim zvēram un kurš spēj cīnīties ar viņu?” 5 Viņam bija dota mute lielīties un zaimot Dievu un vara darboties četrdesmit divus mēnešus. 6 Un viņš atvēra savu muti zaimu teikšanai uz Dievu, lai zaimotu viņa vārdu un viņa telti – tos, kas mīt debesīs. 7 Viņam bija dots sākt karu pret svētajiem un viņus uzvarēt; viņam tika dota vara pār ikvienu cilti, tautu, valodu un tautību. 8 Un visi zemes iedzīvotāji pielūgs šo zvēru – visi tie, kuru vārdi no pasaules radīšanas nav ierakstīti nokautā Jēra dzīvības grāmatā.
9 Kam ausis, lai dzird!
10 Kam lemts nonākt gūstā,
tas nonāk gūstā;
kam lemts tikt nokautam ar zobenu,
tas tiks nokauts ar zobenu –
šeit svētiem vajag izturību un ticību.
Zvērs, kas izkāpa no zemes
11 Tad es ieraudzīju kādu citu zvēru izkāpjam no zemes – tam ir divi ragi, kā jēram, un viņš runāja kā pūķis. 12 Un viņam pirmā zvēra klātbūtnē ir dota tāda pati vara kā tam – viņš liek visai zemei un tās iedzīvotājiem pielūgt pirmo zvēru, kura nāvējošais ievainojums ir dziedināts. 13 Viņš dara lielas zīmes, pat ugunij likdams nonākt uz zemes cilvēku priekšā. 14 Viņš maldina zemes iedzīvotājus ar zīmēm, kuras darīt viņam tika dots pirmā zvēra klātbūtnē; viņš liek zemes iedzīvotājiem darināt attēlu šim zvēram, kam bija zobena cirtiena ievainojums, bet kas izdzīvoja. 15 Un viņam tiek dota vara iedvest zvēra tēlā garu, lai zvēra tēls spētu pat runāt un panāktu, ka visi, kas to nepielūdz, tiktu nogalināti. 16 Un viņš liek visiem – gan lieliem, gan maziem, gan bagātiem, gan nabagiem, gan brīvajiem, gan vergiem – pieņemt neizdzēšamu zīmi uz viņu labās rokas vai uz pieres, 17 tā ka neviens nevarētu nedz pirkt, nedz pārdot – kā vien tad, ja tam ir neizdzēšamā zīme: zvēra vārds vai viņa vārda skaitlis. 18 Šeit ir gudrība. Kam ir prāts, lai izrēķina zvēra skaitli, jo tas ir cilvēka skaitlis, un šis skaitlis ir seši simti sešdesmit seši.
XIII.
Divi dzeivinīki.
1 Es stōvēju uz jyurmolas, un redzēju nu jyuras izejam vīnu dzeivinīku. Tam beja desmit rogu un septeņas golvas. Uz jō rogim desmit krūņu un uz jō golvom saimojūši vōrdi. 2 Pats dzeivinīks, kuru es redzēju, beja leidzeigs panterai. Kōjas jam beja kai lōčam un mute kai ļauvai. Drakons nūdeve jam sovu varu, sovu gūda krāslu un lelū spāku. 3 Vīna jō golva beja nōveigi īvaiņōta, bet tei nōveigō bryuce sadzeja un vyss pasauļs breinōdamīs uz dzeivinīka skatejōs. 4 Jī pīlyudze drakonu, jo jys sovu varu nūdeve tam dzeivinīkam, Un jī pīlyudze arī dzeivinīku saceidami: Kas šytam dzeivinīkam ir leidzeigs un kas ar jū var spākōtīs? 5 Jam beja mute, kas runōja lelus un saimojūšus vōrdus un jam beja dūts spāks dorbōtīs četrudesmit divi mēneši. 6 Jys atdareja sovu muti Dīva, Jō vōrda un jō nūmetnes saimōšonai un dabasu īdzeivōtōju saimōšonai. 7 Jam beja atļauts karōt arī pret svātajim un jūs uzvarēt. Jam beja dūta vara par vysom ciļtim, volūdom un tautom. 8 Zemes īdzeivōtōji jū pīlyudze visi, kurūs vōrdi nu pasauļa īsōkuma nav īraksteiti nūkautō jāra dzeiveibas grōmotā.
9 Kam ir auss, tys lai klausōs. 10 Kas cytus vad vērdzeibā, tys pats vērdzeibā dzeivoj; kas cytus ar zūbynu nōvej, tys pats nu zūbyna lai kreit. Te svātajim ir vajadzeiga pacīteiba un ticeiba.
11 Es redzēju vēļ cytu dzeivinīku nu zemes izaceļam: Tam beja divi rogi kai jāram un jys runōja kai drakons. 12 Jō ocu prīškā jys izrōda taidu pat varu, kai pyrmais dzeivinīks. Zemi un jōs īdzeivōtōjus jys nūvad uz tū, lai tī gūdynōtu pyrmū dzeivinīku, kuram sadzeja nōveigō bryuce. 13 Jys dora lelas zeimes. Ļaužu ocu prīškā pat gunei līk nu dabasim nūsalaist uz zemi. 14 Caur zeimem, kuras jys pyrmō dzeīvinīka uzdavumā varēja dareit, jys maldynoj zemes īdzeivōtōjus un zemes īdzeivōtōjus uzaicynōja pagatavōt tō dzeivinīka attālu, kuram beja zūbyna bryuce, bet tūmār izdzeivōja. 15 Jam beja īdūta vara pyrmō dzeivinīka tālam īdvēst elpu, lai dzeivinīka tāls varātu runōt un lyktu nūnōvēt vysus, kas dzeivinīka tāla nagūdynōtu. 16 Visim: lelim un mozim, bogōtim un nabogim, breivajim un vērgim jys lyka uz lobōs rūkas vai uz pīres nosōt zeimi; 17 nivīns navar ni pērkt ni pōrdūt, kas nanosoj tōs zeimes ar dzeivinīka vōrdu vai arī ar jō vōrda skaitlim. 18 Šeit ir gudreiba. Kam ir saprōts, tys lai sarēkinoj dzeivinīka skaitļus; tys ir vīna cylvāka skaitlis: seši simti sešdesmit seši.
