Sods ir nenovēršams
1 Kungs man teica: “Pat ja manā priekšā stāvētu Mozus un Samuēls, mana dvēsele nav pie šīs tautas, – sūti tos projām no manis, lai tie iet prom! 2 Un, kad tie tev teiks: kurp mums jāiet? – tad saki tiem: tā saka Kungs:
kuri nāvei, tie nāvei,
kuri zobenam, tie zobenam,
kuri badam, tie badam,
kuri gūstam, tie gūstam!
3 Un es piemeklēšu tos ar četrām sērgām, saka Kungs, ar zobenu, lai kauj, ar suņiem, lai plēš, ar debesu putniem un zemes zvēriem, lai rij un lai posta! 4 Es darīšu tos par briesmu tēlu visām zemes valstībām – tā dēļ, ko Jeruzālemē darīja Jūdas ķēniņš Manase, Jehizkijāhu dēls.
5 Kas apžēlosies par tevi, Jeruzāleme,
kas jutīs tev līdzi,
kas vērsīsies pie tevis,
lai pajautātu:
vai tev klājas labi?
6 Tu atmeti mani,
saka Kungs,
gāji atmuguriski,
un es pastiepu savu roku
un tevi nopostīju!
Velti es nopūlos,
tevi mierinādams.
7 Ar vētījamo lāpstu
es tos izvētīju zemes vārtos,
savu tautu bez bērniem atstāju un izdeldēju,
jo no sava ceļa tie novērsās!
8 Darīju, ka viņu atraitņu
ir vairāk nekā jūrā smilšu,
viņu jaunekļu mātēm es uzsūtīju nīdētāju
ap pusdienas laiku,
es liku, lai piepeši
tiem uzkrīt bailes un šausmas.
9 Novīta tā, kas bija septiņus dzemdējusi,
nonīka viņas dvēsele,
viņas saule pa dienu norietēja,
viņa tika apkaunota un pievilta.
Un, kas tiem atlicis,
to es atdošu zobenam
viņu naidnieku priekšā,”
saka Kungs.
Jeremijas žēlabas un Kunga mierinājums
10 Vai manu, māt,
ka tu mani dzemdēji! –
strīdnieku un ķildnieku
pret visu zemi –
es neesmu palienējis
un no manis nav aizlienējuši,
bet lād mani visi!
11 Kungs teica:
“Es tevi atbrīvošu ar labu,
es darīšu, ka naidnieks vēl nolūgsies tevi
ļaunā un nelaimes laikā!
12 Vai ar dzelzi var pārsist
ziemeļu dzelzi un varu?
13 Tavus labumus un dārgumus
es par velti atdošu laupīt –
par visiem taviem grēkiem
visās tavās robežās.
14 Es likšu, lai tu kalpo
saviem naidniekiem zemē, ko nepazīsti,
jo manās dusmās iedegās uguns,
mūžam tā degs!”
15 Kungs, tu zini!
Atceries mani, piemeklē mani,
atrieb mani maniem vajātājiem!
Pacieties, nepaņem mani!
Zini – tevis dēļ mani izsmej!
16 Tavi vārdi atradās,
un es tos apēdu,
un tavi vārdi
bija man sirds prieks un līksme,
jo es esmu saukts tavā vārdā,
Kungs, Pulku Dievs!
17 Smējēju pulkā es nesēdēju un nelīksmoju,
es sēdēju viens tava spēka dēļ:
es sēdēju, jo ar dusmām tu mani pildīji!
18 Kādēļ manas sāpes ilgst mūžam
un sirguļo mana brūce,
liedzas dziedējama?
Vai tu mānīsi mani
kā strauts, kas vasarā izsīkst?
19 Tādēļ tā saka Kungs:
“Ja tu atgriezīsies,
es tevi ņemšu pie sevis
un tu stāvēsi manā priekšā,
un, ja tu atšķirsi cēlo no nevērtīgā,
tu būsi kā mana mute!
Viņi atgriezīsies pie tevis,
bet tu pie tiem neatgriezies!
20 Es likšu tevi šai tautai
par nepieejamu vara mūri,
un viņi karos pret tevi,
bet tevi nepievārēs,
jo es esmu ar tevi,
lai tevi glābtu un pestītu,”
saka Kungs.
21 “Es tevi izpestīšu no ļauno rokas
un izpirkšu tevi no varmāku nagiem!”
