Divi Dieva apliecinātāji
1 Man tika iedota niedre, līdzīga spieķim, un teikts: celies, izmēri Dieva templi un altāri un saskaiti dievlūdzējus tajā! 2 Bet pagalmu tempļa ārpusē atstāj bez ievērības un to nemēri, jo tas ir atdots pagāniem; tie bradās svēto pilsētu četrdesmit divus mēnešus. 3 Un es likšu diviem maniem lieciniekiem, tērptiem maisu drānās, pravietot tūkstoš divi simti sešdesmit dienas. 4 Viņi ir divi olīvkoki un divi gaismekļi, kas stāv zemes Kunga priekšā. 5 Ja kāds viņiem gribēs nodarīt ļaunu, no viņu mutēm izies uguns, un tā aprīs viņu ienaidniekus; ikvienam, kas viņiem gribēs nodarīt ļaunu, ir jāiet bojā. 6 Viņiem ir vara aizslēgt debesis, lai viņu pravietošanas dienās nelītu lietus, un viņiem ir vara pār ūdeņiem tos pārvērst asinīs un zemi šaustīt ar visādām sērgām, kad vien gribēs. 7 Kad viņi būs beiguši savu liecināšanu, zvērs, kas nāk ārā no bezdibeņa, sāks ar viņiem karu; viņš uzvarēs un viņus nokaus. 8 Un viņu līķi mētāsies ielās lielajā pilsētā, kuras vārds garīgi ir Sodoma un Ēģipte, – pilsētā, kur tika sists krustā viņu Kungs. 9 Daudzi cilvēki no dažādām ciltīm, valodām un tautām redzēs viņu mirušās miesas trīsarpus dienas, un viņi neļaus tās nolikt kapā. 10 Un zemes iedzīvotāji priecāsies par to un līksmosies un sūtīs cits citam dāvanas, jo šie divi pravieši bija mocījuši zemes iedzīvotājus. 11 Un pēc tām trīsarpus dienām dzīvības gars no Dieva iegāja viņos, un viņi nostājās uz savām kājām, un lielas bailes pārņēma tos, kas viņus vēroja. 12 Viņi dzirdēja skaļu balsi no debesīm sakām: kāpiet šurp augšā! – Un viņi pacēlās debesīs uz mākoņa, un viņu ienaidnieki uz tiem skatījās. 13 Tajā brīdī sākās liela zemestrīce, un desmitā daļa pilsētas sagruva, zemestrīcē tika nogalināti septiņi tūkstoši cilvēku, un pārējos pārņēma bailes, un viņi pielūdza un godināja Dievu debesīs. 14 Otrās bēdas pagāja; redzi, steigšus nāk trešās!
Septītā taure
15 Kad atskanēja septītā eņģeļa taure, varenas balsis debesīs sāka runāt:
“Ir tapusi mūsu Kunga un viņa Kristus pasaules valstība,
viņš valdīs mūžu mūžos!”
16 Tad divdesmit četri vecajie, kas sēdēja Dieva priekšā savos troņos, krita uz sava vaiga un pielūdza Dievu:
17 “Pateicamies tev, Kungs Dievs, Visuvaldītāj,
kas esi un kas biji,
ka tu esi saņēmis savu lielo varu
un esi sācis valdīt!
18 Pagāni iedegās dusmās,
un nāca tavas dusmas
un laiks, kad mirušie tiks tiesāti,
kad pēc nopelniem algu maksās taviem kalpiem, praviešiem,
un svētajiem, un tiem, kas bīstas tava vārda –
maziem un lieliem –,
un kad zemes postītāji tiks iznīcināti!”
19 Un Dieva templis debesīs atvērās, un viņa templī bija redzams viņa derības šķirsts; tad sākās zibeņi, balsis, pērkoni, zemestrīce, milzīga krusa.
XI.
Divi līcinīki.
1 Un man īdeve nīdri leidzeigu reikstei un saceja: Celīs, izmērej Dīva svētneicu, oltori un tūs, kas ikšā lyudzās. 2 Bet ōrejū svētneicas pogolmu atstōj un jō namērej, jo tys ir atstōts pogōnim. Jī svātū piļsātu meideis četrudesmit divi mēneši.
3 Es dūšu sovus obejus līcinīkus un jī grākuvaidēšonas drēbēs gārbti sludynōs tyukstūša divi simti sešdesmit dīnu. 4 Tī ir obeji eleja kūki un obeji lukturi, kas stōv zemes kunga prīškā. 5 Jo kas jim gribēs kaitēt, nu jūs mutes izīs guņs un jūs īnaidnīkus apreis, un jo kas jim gribēs dareit sōpes, tiks nūnōvāti taidā pat kōrtā. 6 Jim ir vara aizdareit dabasus, lai jūs sludynōšonas dīnōs naleitu leits, jim ir vara par yudini jū pōrvērst asnī un zemi sist ar ikvīnu mēri, cik vin jim pateik. 7 Un kad jī līceibu byus pabeiguši, nu bezdibiņa izacālušais zvērs ar jim karōs, jūs pīveiks un jūs nūnōvēs. 8 Jūs mērsteigōs atlīkas gulēs uz īlas lelajā piļsātā, kura goreigi par Sodomu un Egipti teik saukta, kur pīkola krystā arī jūs Kungu. 9 Jō misu redzēs ļaudis nu vysom kōrtom, ciltim, volūdom un tautom trejs ar pusi dīnas, jo nabyus atļauts jūs mīsas paglobōt kaidā kopā. 10 Zemes īdzeivōtoji par tū prīcōsīs un līksmōs, un cyts cytam syuteis dōvonas, jo tī divi pravīši zemes īdzeivōtōjim sagōdōja cīsšonas. 11 Bet pēc trejom ar pusi dīnom nu Dīva nōce jymūs dzeiveibas gors un jī otkon pīsacēle uz sovom kōjom un vysus tūs, kas tū redzēja, apjēme lela baile. 12 Beja dzēržams nu dabasim skaneigs bolss, kas jim sauce: Nōcit šur augšā! Un jī uz mōkūņa pasacēle debesīs. Jūs īnaidnīki tu redzēja.
13 Tamā pat stundē izacēle lela zemes trice. Dasmytō piļsātas daļa sabruka un septeņas tyukstūšas personu zemes trīcē dabōja nōvi. Pōrejī nūsabeida un gūdynōja Dīvu dabasūs.
14 Tai pagōja ūtrais „bāda“, bet raug, ōtri nōks trešais.
Septeitō taure.
15 Kad aiztaurēja septeitais engeļs, nu dabasim beja dzēržami skali bolsi, kas sauce: Pasauļa vaļdešona pīdar myusu Kungam un Jō Kristum. Jys vaļdeis myužeigi myužam. (Amen.) 16 Tad divdesmit četri vacōkī, kas Dīva prīškā sēdēja sovūs gūda krāslūs, pakryta uz sova vaiga, pīlyudze Dīvu un saceja: 17 Kungs, vysvareigais Dīvs, kas esi, kas beji (un kas atnōksi), mes Tev pateicam, ka Tu sajēmi spēceigū varu un īsōci vaļdeit. 18 Tautas gon dusmojās, bet nōce tova dusme un laiks tīsōt nūmyrušūs un sovim kolpim pravīšim, svātajim un tim, kas beistās tova vōrda, mozajim un lelajim samoksōt olgu, kai arī iznycynōt tūs, kas samaitōja zemi.
19 Tad atsadareja dabasūs Dīva svētneica. Jō svētneicā beja radzama Jō dereibas skreine. Tad izacēle zibšni, pārkyuņa grōvīni, zemes trice un lela krusa.
